Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes - tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai.
FKTK kontrole un uzdevumi ABLV Bank AS pašlikvidācijas procesā

Šīs bankas pašlikvidācija ir papildināta ar būtiskiem kontroles elementiem, lai novērstu jebkādu nelegāli iegūtu līdzekļu apriti. Kāds ir FKTK izveidotais kontroles mehānisms un kā notiks tā izpilde un uzraudzība, vairāk lasiet šeit.

Komisijas viedoklis par komercdarbību, kas saistīta ar kredīta devēju izsniegto kredītu kredītprasību tirdzniecību tīmekļa platformās

| Drukāt

Komisijas viedoklis par komercdarbību, kas saistīta ar kredīta devēju izsniegto kredītu kredītprasību tirdzniecību tīmekļa platformās

 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija), piedaloties nacionālā kopfinansējuma pakalpojumu regulējuma izstrādes darba grupās, iepazīstoties ar Eiropas Komisijas 08.03.2018. publicēto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem (turpmāk – Regula) un pakalpojumu būtību, kā arī apmainoties ar viedokļiem ar citu dalībvalstu finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādēm, ir konstatējusi, ka komercdarbība saistībā ar kredīta devēju izsniegto kredītu kredītprasību izvietošanu un tirdzniecību tīmekļa platformās nav uzskatāma par kopfinansējuma pakalpojumu.

 

Ņemot vērā minēto, aktuāls ir jautājums, vai minētā darbība ir uzskatāma par tāda veida komercdarbību, kuras veikšanai būtu jāsaņem kāda no finanšu pakalpojumu sniegšanas darbības atļaujām. Komisijas mērķis ir sniegt viedokli, kas skaidri definētu un nodalītu kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēju darbību no citas finanšu pakalpojumu jomas darbības, kuras veikšanai nepieciešama attiecīga atļauja.

 

Par kopfinansējuma pakalpojumu

 

Regulas preambulas 3. punktā noteikts, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšana parasti balstās uz trīs veidu dalībniekiem: projekta īpašnieku, kas ierosina finansējamo projektu, ieguldītājiem, kuri finansē ierosināto projektu, parasti ar ierobežotiem ieguldījumiem, un starpniekorganizāciju pakalpojumu sniedzēja veidā, kas saved kopā projekta īpašniekus un ieguldītājus, izmantojot tiešsaistes platformu. Līdzīga pakalpojumu sniegšanas kārtība paredzēta arī nacionālā regulējuma likumprojektā "Kopfinansējuma pakalpojuma likums".

 

Ņemot vērā vispārējo izpratni par kopfinansējuma pakalpojuma sniegšanu, kopfinansējuma pakalpojuma būtība ir savest kopā kredīta ņēmēju un investoru, papildus neiesaistot kredīta devējus vai kreditēšanas starpniekus, kuru pamatdarbība ir kredītu izsniegšana (turpmāk – kredīta devēji), lai finansētu kredīta ņēmēja pieteikto aizdevumu vai ieguldītu finansējuma saņēmēja kā juridiskas personas emitētos parāda vai kapitāla vērtspapīros. Turklāt Komisijas ieskatā finansējuma saņēmēja darbības, kas vērstas uz saņemto līdzekļu izlietojumu, nevar būt saistītas ar citu finanšu pakalpojumu sniegšanu, kuru veikšanai būtu jāsaņem atbilstoša atļauja.

 

Par komercdarbību, kas saistīta ar kredīta devēju izsniegto kredītu kredītprasību tirdzniecību tīmekļa platformās

 

Darījumi, kas saistīti ar kredīta devēju izsniegto kredītu kredītprasību tirdzniecību tīmekļa platformās, nav uzskatāmi par kopfinansējuma pakalpojumiem, jo finansējumu piesaista persona, kuras pamatdarbība ir kredīta izsniegšana vai cita veida finanšu pakalpojumu sniegšana. Lai veiktu šādu komercdarbību, kredīta devējiem un tiešsaistes platformas uzturētājiem būtu jāsaņem kredītiestādes vai ieguldījumu brokera sabiedrības darbības licence saskaņā ar Kredītiestāžu likuma vai Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām.

 

Lai sekmētu finanšu tirgus attīstību, nodrošinātu līdzvērtīgus darbības apstākļus visiem finanšu tirgus dalībniekiem, samērīgu un konsekventu pieeju finanšu pakalpojumu jomas regulējumā, vienlaikus rūpējoties par ieguldītāju interešu aizsardzību, Komisija pakalpojumu sniedzējiem, kuru komercdarbība ir saistīta ar kredīta devēju izsniegto kredītu kredītprasību tirdzniecību tīmekļa platformās, nosaka sešu mēnešu pārejas periodu kredītiestādes vai ieguldījumu brokera sabiedrības darbības licences saņemšanai atbilstoši Kredītiestāžu likuma un/vai Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām vai komercdarbības pielāgošanai atbilstoši kopfinansējuma pakalpojuma sniegšanas veidam un būtībai.

 

Vienlaikus Komisija norāda, ka pārejas periodā pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas turpināt komercdarbību, kas saistīta ar finansējuma piesaisti kredīta devējiem, ir jāsagatavo un jāiesniedz Komisijai dokumentu kopums attiecīgās licences saņemšanai atbilstoši Kredītiestāžu likuma un/vai Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām, pārējiem jāveic pakalpojumu sniedzēja biznesa modeļa izmaiņas, lai to darbība atbilstu kopfinansējuma pakalpojuma būtībai bez kredīta devēju kredītprasību izvietošanas platformās un finansējuma piesaistes kredīta devējiem. Pārejas periodam noslēdzoties, Komisija izvērtēs nepieciešamību publicēt brīdinājumu par konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri turpinās publiski piesaistīt līdzekļus kredīta devējiem kredītprasību pārfinansēšanai bez atbilstošas licences vai atļaujas saņemšanas. 

 

Papildus Komisija iesaka iedzīvotājiem, kuri vēlas veikt ieguldījumus, doties uz licencētu banku, ieguldījumu brokeru sabiedrību vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, lai saņemtu profesionālu konsultāciju lēmuma pieņemšanai veikt ieguldījumu. Šiem pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums informēt klientu par iespējamajiem riskiem un ieteikt piemērotāko risinājumu, ņemot vērā ieguldītāja zināšanas, pieredzi, finansiālo stāvokli un investīcijas mērķa piemērotību ieguldījuma riska profilam.

 

Komisija uzrauga vienīgi licencētus finanšu tirgus dalībniekus, kuri saņēmuši attiecīgu licenci ieguldījumu piesaistei, un tikai šādu dalībnieku klientus aizsargā valsts ieguldītāju aizsardzības sistēma. Informācija par Latvijā licencētām kredītiestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, kurām ir tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus, ir pieejama Komisijas tīmekļa vietnē: http://www.fktk.lv/lv/tirgus-dalibnieki.html. Pakalpojumu sniedzējus no citām dalībvalstīm, kam atļauts sniegt pakalpojumus Latvijā, skatīt vietnes attiecīgo pakalpojumu sniedzēju sadaļā "Pakalpojumu sniedzēji no EEZ".

 

Ja Jums ir papildu jautājumi vai vēlaties tikties klātienē, lūdzam sazināties ar Komisijas Licencēšanas daļas vecāko juriskonsultu I. Valtiņu (tālrunis 6777 4925, e-pasts: ingus.valtins@fktk.lv).

 

 

Kontakti

Kungu iela 1, Rīga, LV-1050
Tālrunis: 6 7774800
Konsultatīvie telefoni ABLV Bank klientiem.
Fakss: 6 7225755
E-pasts: fktk@fktk.lv

Iepriekšēja pierakstīšanās pie sekretāres pa tālr. 67774801.

Par apmeklētāju un iesniegumu pieņemšanu

Datu aizsardzības jautājumiem E-Pasts: datu.aizsardziba@fktk.lv

Twitter  YouTube  SlideShare

Jaunumi E-pastā

KNAB - Gods pār varu