Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes - tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai.

Kredītiestāžu pienākums identificēt savus klientus

| Drukāt

Kredītiestāžu pienākums identificēt savus klientus

Kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm ir pienākums identificēt savus klientus un, pamatojoties uz risku izvērtējumu, veikt savu klientu izpēti.

Šādas prasības izriet no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un ir saistīta ar bankas pienākumiem cīnīties pret "naudas atmazgāšanu" un terorisma finansēšanu.

Cīņas pret "naudas atmazgāšanu" mērķis ir novērst iespēju, ka nauda, kas iegūta laupīšanu, krāpšanu, narkotiku vai cilvēku tirdzniecību vai citu noziedzīgu nodarījumu rezultātā, tiek padarīta šķietami legāla (slēpjot tās noziedzīgo izcelsmi), izmantojot banku vai citu finanšu iestāžu sniegtos pakalpojumus.

Cīņas pret terorisma finansēšanu mērķis ir nepieļaut, ka ar banku un citu finanšu iestāžu starpniecību tiek sniegts finansiāls atbalsts teroristiem vai terora aktu rīkošanai.

Lai to nepieļautu, banku un citu finanšu iestāžu pienākums ir savā darbībā īstenot principu "pazīsti savu klientu". Šis princips paredz, ka bankai ir jāzina, kas ir tās klienti, un jāsaprot, kādiem mērķiem klients izmanto bankas vai finanšu iestādes pakalpojumus, jāpārzina klienta veikto darījumu ekonomiskā būtība, kā arī atsevišķos gadījumos jāpārliecinās, ka klienta naudas vai citu līdzekļu izcelsme ir legāla.

Informācija, ko banka šādā veidā no saviem klientiem iegūst atbilstoši Kredītiestāžu likuma 62. panta piektajai daļai ir neizpaužamas ziņas, kas nesatur valsts noslēpumu. Par šādu ziņu izpaušanu persona var tikt saukta pie kriminālatbildības.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 28. panta pirmā daļa nosaka pienākumu klientam sadarboties ar banku un sniegt tās pieprasīto informāciju un dokumentus par patiesajiem labuma guvējiem (gadījumos, ja klients ir juridiskā persona, vai darījumi tiek veikti citas personas labā), veiktajiem darījumiem, saimniecisko, personisko darbību, finansiālo stāvokli, naudas vai citu līdzekļu avotiem.

Gadījumā, ja klients atsakās sadarboties ar banku un nesniedz tās pieprasīto informāciju vai dokumentus, vai nesniedz to pietiekamā apjomā, kredītiestādei (citai finanšu iestādei) ir pienākums lemt par darījuma attiecību izbeigšanu ar šādu klientu, kā arī pieprasīt klienta saistību pirmstermiņa izpildi, ja klientam ir saistības pret konkrēto banku vai finanšu iestādi.