Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes - tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai.

FINANŠU UN KAPITĀLA TIRGUS KOMISIJAS ATLĪDZĪBAS SISTĒMA

| Drukāt

FINANSĒJUMA AVOTS

Komisijas darbība tiek finansēta no finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku ikgadējiem maksājumiem komisijas padomes noteiktajā apmērā, kas nepārsniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā noteikto apmēru. Komisijas finansējums nav iekļauts Latvijas Republikas valsts budžetā. Komisijas budžets tiek saskaņots ar Komisijas konsultatīvo finanšu un kapitāla tirgus padomi, kurā finanšu un kapitāla tirgus dalībniekus pārstāv to sabiedrisko organizāciju (profesionālo biedrību) vadītāji.

STARPTAUTISKO IESTĀŽU REKOMENDĀCIJAS DARBINIEKU ATLĪDZĪBAS NOTEIKŠANAI

Komisijas atlīdzības sistēma veidota atbilstoši Bāzeles Banku uzraudzības komitejas "Efektīvas banku uzraudzības pamatprincipiem", Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas un Starptautiskās Apdrošināšanas uzraugu asociācijas labas uzraudzības prakses standartiem, kā arī saistībām, ko Latvija uzņēmusies, iestājoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (tālāk tekstā – OECD).

Bāzeles banku uzraudzības komitejas "Efektīvas banku uzraudzības pamatprincipi" (Core principles for effective banking supervision (BCP) of the Basel Committee on Banking Supervision) tiek uzskatīti par labas uzraudzības prakses minimālajiem standartiem, un uzraudzības iestāžu atbilstību šiem principiem vērtē tādas starptautiskās organizācijas kā Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka. Starptautiskais Valūtas fonds vērtē atbilstību BCP finanšu sektora stabilitātes novērtējuma programmai, piesaistot Pasaules Bankas ekspertus. Šo pamatprincipu 2. princips nosaka, ka banku uzraudzības iestādei ir jābūt operacionāli neatkarīgai, tai ir jābūt caurskatāmām procedūrām, pienācīgai pārvaldībai un pietiekamiem resursiem. Kritēriji šī principa ieviešanas izvērtējumam paredz, ka neatkarībai un pārvaldes struktūrai ir jābūt noteiktai likumā un informācijai par to ir jābūt publiski pieejamai. Praksē nedrīkst pastāvēt pierādījumi ietekmei no valdības vai tirgus dalībnieku puses, kas ļautu apšaubīt uzraudzības iestādes operacionālo neatkarību vai šīs iestādes spēju iegūt vai izlietot resursus tās mandāta īstenošanai. Uzraudzības iestādei ir jābūt finansētai tādā veidā, kas nerada šaubas par tās neatkarību un autonomiju un ļauj tai nodrošināt efektīvu uzraudzību. Tas nozīmē, ka iestādes budžetam ir jānodrošina skaitliski pietiekams personāls, kam ir uzraudzības procesā nepieciešamās iemaņas, un algu skalai jābūt tādai, kas ļauj piesaistīt augsti kvalificētu personālu un nodrošināt zemu personāla mainību (https://www.bis.org/publ/bcbs230.pdf).

OECD aicina ievērot līdzīgus principus un praksi regulatoru un finanšu sektora uzraudzības iestāžu darbībā. Tā, piemēram, OECD labās prakses principi attiecībā uz regulatoru pārvaldību nosaka, ka regulatora finansējuma līmenim jābūt adekvātam, lai tas, darbojoties efektīvi, spētu izpildīt ar likumiem uzliktos pienākumus. Tiek uzsvērts, ka tieši spēja piesaistīt augsti kvalificētu personālu ar konkurējošiem nosacījumiem stiprina uzraudzības kvalitāti un neatkarību.  

ATALGOJUMA NOTEIKŠANA

Lai nodrošinātu Komisijas misijas – atbilstoši labākajai starptautiskajai tirgus dalībnieku uzraudzības praksei un pamatprincipiem efektīvi regulēt un pārraudzīt finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību, veicināt finanšu un kapitāla tirgus stabilitāti, konkurētspēju un attīstību, kā arī ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību – sekmīgu īstenošanu un stratēģisko mērķu sasniegšanu, Komisijā nepieciešams nodarbināt profesionālus, ar augstu darba kultūru, ētiskajiem standartiem un motivāciju apveltītus darbiniekus.

Būtiska loma darbinieku piesaistīšanā un motivēšanā ir atalgojumam. Iepazīstoties ar atalgojuma sistēmu veidošanas piemēriem Latvijā un kaimiņvalstu radniecīgo uzraudzības institūciju pieredzi atalgojuma noteikšanā, kā arī situāciju darbaspēka tirgū, Komisija 2002. gada pavasarī pieņēma lēmumu darbinieku atalgojuma noteikšanā vadīties pēc atalgojuma, kāds tiek maksāts Latvijas finanšu sektorā. 

Komisijas darbinieku atalgojuma pielīdzināšanai finanšu sektorā strādājošo atalgojumam noteicošais arguments ir faktiskā situācija darba tirgū – neviena no Latvijas augstskolu mācību programmām nav izstrādāta, lai sagatavotu finanšu sektora uzraudzības vai metodikas ekspertus, tādēļ Komisijas potenciālie darbinieki ir nodarbināti pie tirgus dalībniekiem, savukārt Komisijas darbinieki, pārtraucot darba attiecības ar Komisiju, varētu meklēt darba devēju finanšu sektorā, kā arī Komisijas pamatdarbību veicēji - uzraudzības un metodikas eksperti, juriskonsulti, kas nodarbojas ar licencēšanas jautājumiem, kā arī finanšu tirgus analītiķi – amata darba pienākumu satura atšķiras no valsts pārvaldē strādājošo amatiem. 

No 2004. gada Komisija regulāri piedalās finanšu nozares atalgojuma pētījumos (Latvijā šo pakalpojumu nodrošina SIA "Fontes Vadības konsultācijas").

Tā kā Komisijas amati kompetenču un pienākumu ziņā būtiski atšķiras no pārējiem tirgū pieejamajiem amatiem, lai precīzāk noteiktu amata vērtību, Komisija veica katram amatam izvirzīto kvalifikācijas prasību, darba rakstura un atbildības analīzi. 

Lai izveidotu pamatu Komisijas amatu algu sistēmai, Komisijā izstrādāta "Amatu vērtēšanas kārtība" (aktualizēta 2017. gada 20. decembrī), kas balstīta uz Ministru kabineta 23.09.2003. noteikumos Nr. 533 "Noteikumi par intelektuālā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem" noteiktajiem amatu novērtēšanas pamatprincipiem. "Amatu vērtēšanas kārtība" ir izstrādāta ar mērķi nodefinēt un apkopot Komisijas amatiem izvirzītās prasības kvalifikācijas, darba rakstura un atbildības jomā, kā arī noteikt to vērtību, apvienojot Komisijas amatus līdzvērtīgās amatu grupās. Amati sadalīti amatu grupās, pamatojoties uz amata kritēriju analīzi. 

 

Rādītāji Kritēriji Pakāpju skaits
Izglītība un profesionālā pieredze Izglītība 7
Profesionālā pieredze 6x4
Darba raksturojums Darba sarežģītība 8
Garīgā piepūle un domāšanas sarežģītība 5
Sadarbība un vadība 4x4
Atbildība Atbildība par darba norisi un rezultātiem 8
Atbildība par lēmumiem 8

 

Katram kritērijam noteiktas vairākas pakāpes atbilstoši amata prasību daudzveidībai Komisijā. Pakāpju vērtības skaitliskā skala ir izveidota, izmantojot punktu sistēmu, lai, nosakot amatam vērtējumu atbilstoši kritērijiem, varētu salīdzināt amatus un atspoguļot atšķirības starp tiem. Skaitliskā skala ļauj salīdzināt atšķirīgus amatus kā iestādes iekšienē, tā arī ārpus tās ar citām organizācijām, kurās amati novērtēti, izmantojot līdzīgu amatu novērtēšanas metodi.

Novērtējot amatus, vērtē optimālās prasības, kuras izvirzītas amatam, atbilstoši tā aktuālajiem pienākumiem un kvalifikācijas prasībām. Vērtēšanā neņem vērā pagātnē veiktās vai nākotnē plānotās pārmaiņas.

Amatu vērtēšanas rezultātā iegūst amata vērtību, kura atbilst visu kritēriju vērtējumu summai punktos, t.i., amata relatīvo vērtību.

 

Komisija no 01.03.2011. ir iekļauta valsts iestāžu vienotajā atalgojuma sistēmā, saskaņā ar kuru tās darbiniekiem atalgojums un citi materiālie labumi tiek noteikti pēc valstī noteiktiem vienotiem kritērijiem. Komisijas darbinieku atalgojuma politika, ievērojot šos kritērijus un ikgadējā finanšu nozares atalgojuma tirgus pētījuma rezultātus, noteikta iekšējos normatīvajos aktos, kuri paredz detalizētu amatu atalgojuma skalu atbilstoši darbinieku amatiem izvirzītajām prasībām kvalifikācijas, darba rakstura un atbildības jomā.

Komisijas darbinieku atlīdzības sistēmu veido darba samaksa (amata alga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas), sociālās garantijas (pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana) un atvaļinājumi. Ar darbinieku atlīdzību saistītos jautājumus regulē "Atlīdzības sistēmas piemērošanas kārtība".

Komisijas darbinieku amata algu, pamatojoties uz amatu relatīvajai vērtībai atbilstošu atalgojumu finanšu sektora atalgojuma pētījumā, nosaka saskaņā ar "Amata algas noteikšanas kārtību". 

 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatu algu likmes 2019. gadā 

 


Amatu grupa

Amata nosaukums

Relatīvā vērtība punktos (minimālā- maksimālā)

Amata algas diapazons (euro)

Vidējā amata alga

 (euro)

Darbinieku skaits

11.

Komisijas priekšsēdētājs

847–1008

6188-9509*

9000

1

10.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks

706-846

5181-9509*

7600

1

9.

Departamenta direktors, padomes loceklis

588–705

4297-7980

6067

3

8.

Nozares padomnieks

Atbilstības kontroles departamenta direktors

Departamenta direktora vietnieks monetāro finanšu iestāžu uzraudzības jautājumos

Departamenta direktora vietnieks nemonetāro finanšu iestāžu uzraudzības jautājumos

Apdrošināšanas daļas vadītājs

Noregulējuma un garantiju fondu daļas vadītājs

Monetāro finanšu iestāžu darbības analīzes daļas vadītājs

Monetāro finanšu iestāžu risku novērtēšanas daļas vadītājs

Regulējošo prasību daļas vadītājs

Licencēšanas daļas vadītājs

Informācijas tehnoloģiju daļas vadītājs

490–587

3562-6616

4420

10

7.

Atbilstības kontroles departamenta direktora vietnieks

Finanšu instrumentu tirgus daļas vadītājs

Maksājumu iestāžu un nebanku monetāro finanšu iestāžu daļas vadītājs

Pensiju un ieguldījumu fondu daļas vadītājs

Metodikas daļas vadītājs

Statistikas un analīzes daļas vadītājs

Juridiskās daļas vadītājs

Banku uzraudzības daļas vadītājs

Nebanku uzraudzības daļas vadītājs

Darījumu analīzes daļas vadītājs

Normatīvā nodrošinājuma daļas vadītājs

Finanšu daļas vadītājs

Stratēģiskās plānošanas un risku vadības daļas vadītājs

Personāla daļas vadītājs

Komunikācijas daļas vadītājs

Galvenais informācijas sistēmu administrators

408–489

2950-5479

3839

14

6.

Sankciju un atbilstības kontroles daļas vadītājs

Ārējo sakaru daļas vadītājs

Iekšējā audita daļas vadītājs

Dokumentu un arhīva pārvaldības daļas vadītājs

Saimniecības daļas vadītājs

Daļas vadītāja vietnieks nozīmīgu banku uzraudzības jautājumos

Daļas vadītāja vietnieks mazāk nozīmīgu banku uzraudzības jautājumos

Aktuārs

Galvenais uzraudzības eksperts

Galvenais juriskonsults

Galvenais uzraudzības metodikas eksperts

Galvenais metodikas eksperts

Galvenais sabiedrisko attiecību speciālists

Galvenais finanšu tirgus analītiķis

Datu aizsardzības eksperts

Galvenais informācijas sistēmu auditors

Informācijas sistēmu drošības vadītājs

Vecākais informāciju sistēmu projektētājs

340–407

2440-4531

3321

42

5.

Vecākais uzraudzības eksperts

Vecākais noregulējuma eksperts

Vecākais juriskonsults

Vecākais finanšu tirgus analītiķis

Vecākais uzraudzības metodikas eksperts

Vecākais metodikas eksperts

Galvenais grāmatvedis

Galvenais datortīkla administrators

Vecākais informācijas sistēmu auditors

Informācijas sistēmu administrators

283–339

2018-3748

2721

40

4.

Uzraudzības eksperts

Noregulējuma eksperts

Uzraudzības metodikas eksperts

Metodikas eksperts

Finanšu tirgus analītiķis

Vecākais iekšējais auditors

Atbilstības nodrošināšanas eksperts

Juriskonsults

Risku vadības speciālists

Vecākais personāla speciālists

Vecākais sabiedrisko attiecību speciālists

Ārējo sakaru speciālists

Datortīkla administrators

Informācijas sistēmu administrators1

236–282

1664-3091

2367

46

3.

Vecākais licencēšanas eksperts

Vecākais grāmatvedis

Sabiedrisko attiecību speciālists

Ārējo sakaru koordinētājs

Personāla speciālists

Galvenais redaktors

Tulkotājs

Statistiķis

Informācijas sistēmu uzturētājs

Saimniecības pārzinis

197–235

1372-2548

1770

9

2.

Sekretārs

Licencēšanas eksperts

Grāmatvedis

Komandējumu administrators

164–196

1127-2093

1499

4

1.

Vecākais lietvedis

Lietvedis

Arhīva pārzinis

137–163

923-1914

1225

2




* Maksimālais atalgojuma līmenis saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 13.2 pantu.

1Amata galvenie darba pienākumi saistīti ar statistiskās informācijas sistēmu administrēšanu.