Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes - tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai.

FKTK argumenti, kas nav iekļauti Valsts kontroles ziņojumā par AS "Parex banka" pārņemšanu

| Drukāt

FINANŠU UN KAPITĀLA TIRGUS KOMISIJAS ARGUMENTI, KAS NAV IEKĻAUTI VALSTS KONTROLES ZIŅOJUMĀ PAR AS "PAREX BANKA" PĀRŅEMŠANU

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (turpmāk - FKTK) nezināmu iemeslu dēļ Valsts kontrole (turpmāk – VK) savā revīzijas ziņojumā par AS "Parex banka" (turpmāk – Parex banka) pārņemšanu diemžēl nav iekļāvusi būtiskus faktus un argumentus, kā rezultātā sabiedrība var izdarīt kļūdainus secinājumus par Parex bankas pārņemšanas procesu. Šādi neprecīzi secinājumi var nodarīt būtisku kaitējumu valsts atbalstu saņemošās Parex bankas finansiālajai stabilitātei un negatīvi ietekmēt visu valsts finanšu sektoru kopumā, tāpēc FKTK norāda šos argumentus.

1. Atbildīgajām institūcijām bija kopīga stratēģija par atbalsta sniegšanu Parex bankai, kas tika realizēta starp Latvijas Banku (turpmāk – LB), Finanšu ministriju (turpmāk – FM) un FKTK kopīgās sēdēs (2008. gada oktobrī un novembrī notika 5 sēdes) un MK sēdēs (6 sēdes – 2008. gada 3., 4., 8., 20. novembrī un 1. un 3.decembrī) pieņemtajos lēmumos, tāpat arī noslēgtajā Ieguldījuma līgumā. Šī stratēģija vairākkārt ir tikusi papildināta, ņemot vērā straujo notikumu attīstību pasaules finanšu tirgos. Iespējamā finanšu krīze Latvijā tika prognozēta un rīcība tika plānota atbilstoši Eiropas Savienības dalībvalstu kopīgi izstrādātajām vadlīnijām un Starptautiskā Valūtas fonda (turpmāk – SVF) ieteikumiem. Diemžēl pasaules finanšu krīze nepieļāva izstrādāt pilnīgi visu dokumentu paraugus un normatīvos aktus, kas bija paredzēti krīzes vadības darba plānā, bet tas nenozīmē šo procesu neesamību. Latvijā ir izveidota vadības sistēma, kas spēj darboties finanšu krīzes situācijās, nodrošinot kredītiestāžu sektora stabilu darbību. VK veiktās revīzijas ietvaros netika veikta visa kredītiestāžu sektora pārbaude, kā arī netika vērtēts kā valstī izveidotā sistēma ir darbojusies citos gadījumos. Tāpat vēlamies norādīt, ka arī starptautiskie eksperti, izvērtējot ārkārtas situāciju vadības sistēmu Latvijā, ir atzinuši, ka FKTK efektīvi regulē individuālu banku darbību un tai ir plašs pilnvaru loks, lai nekavējoties, proaktīvi un pienācīgi rīkojoties, novērstu trūkumus banku darbībā.

2. Sniedzot valsts atbalstu Parex bankai, no ekonomiskās aprites netika izņemti finanšu līdzekļi, jo ekonomiskajā apritē valsts līdzekļi var nonākt caur valsts budžeta izdevumu daļu, savukārt šos izdevumus neietekmē Valsts kases noguldījumi Parex vai LB, kur tie jau tika glabāti. Šie līdzekļi jau pirms noguldījumu veikšanas Parex neatradās ekonomiskajā apritē. Savukārt, ja Valsts kase nebūtu veikusi noguldījumus Parex, tad iestātos Parex maksātnespēja un Parex klientiem (rezidentiem) 2008. gada oktobra beigās piederošie naudas līdzekļi 681 miljons uz nezināmu laiku tiktu iesaldēti (t.i., izņemti no ekonomiskās aprites), un Parex likvidācijas gadījumā tās klienti (rezidenti – 681 milj. latu un nerezidenti – 1 062 milj. latu) finālā atgūtu tikai daļu no iesaldētajiem līdzekļiem, kas savukārt būtiski pasliktinātu arī savstarpējo norēķinu stāvokli Latvijas ekonomikā.

3. FKTK savlaicīgi aicināja atbildīgās institūcijas noteikt konkrētiem apstākļiem atbilstošu likumā paredzēto ietekmēšanas līdzekli. Jāņem vērā, ka pastiprināta noguldījumu aizplūde 2008. gada septembrī un oktobrī bija vērojama visās kredītiestādēs, neatkarīgi no to lieluma vai pamatkapitāla izcelsmes , t.sk., arī no Parex bankas. Līdz 2008. gada novembrim situācija ar noguldījumu samazinājumu bija līdzīga visā banku sistēmā kopumā. Turklāt ierobežojumi ir galējais līdzeklis, kas būtiski samazina uzticību konkrētai bankai un arī visai sistēmai kopā, tāpēc tie ir piemērojami tikai galējas nepieciešamības apstākļos, kas arī tika izdarīts. FKTK pasākumi tika vērsti uz situācijas stabilizēšanu un kopš 2008. gada oktobra veikts pastāvīgs noguldījumu dinamikas monitorings. Jo īpaši vēlamies norādīt, ka ierobežojumus debeta operācijām (tā nav kreditēšanas ierobežošana, bet gan bankas saistību (noguldījumu izmaksas) izpildes ierobežojumi) FKTK revidējamajā termiņā nebija tiesīga noteikt vienpersoniski, bet gan tikai kopā ar Ministru kabinetu. Līdz ar to, FKTK rīkojās tai piešķirtā valsts pārvaldes deleģējuma ietvaros, lai nepieļautu turpmāku pārkāpumu rašanos Parex bankas darbībā, pieņemot lēmumu par kreditēšanas pakalpojumu ierobežošanu (31.10.2008), un ierosināja Ministru kabinetam noteikt saistību (debeta operāciju) izpildes ierobežojumu (07.11.2008., 20.11.2008., 01.12.2008).

4. Jāņem vērā arī Parex bankas bijušo akcionāru loma , kas vienlaicīgi bija arī bankas vadītāji. Nozīmīga bija bijušo akcionāru loma 2008. gada septembrī, kad tikšanās laikā FKTK akcionāri apliecināja FKTK iespēju ieguldīt 20 milj. latu Parex bankas subordinētajā kapitālā, taču laika periodā no 16.09.2008. līdz 27.10.2008. bankas akcionāri neveica nekādus pasākumus kapitāla stiprināšanai. 27.10.2008. FKTK nosūtīja bankai vēstuli, kurā lūdza banku līdz 29.10.2008. iesniegt bankas kapitāla atjaunošanas plānu. 30.10.2008. Parex banka informēja, ka bankas akcionāri 30.10.2008. ieguldījuši bankā papildus subordinēto kapitālu 3 milj. latu apmērā. Komisija pieprasīja bankai nekavējoši veikt pasākumus kapitāla palielināšanai, t.i., bankas pašu kapitāla palielināšanu vismaz par 20 milj. latu, nevis tikai ieguldīt 3 milj. latu bankas subordinētajā kapitālā .

Tāpat pēc FKTK iniciatīvas bankas darbības uzraudzības procesa ietvaros, tika iegūta informācija par bijušo akcionāru darbībām, kuras FKTK 2008. gada 1. decembrī lūdza pārbaudīt prokuratūrai.

5. Lai pilnībā atspoguļotu noguldījumu samazinājumu ir būtiski ņemt vērā tiešo noguldījumu samazinājumu Parex bankā, nevis tikai izejošo naudas plūsmu no bankas klientu kontiem. Bankas noguldījumu apjoms laika periodā no 01.09.2008. līdz 08.11.2008. samazinājās par 223 milj. latu jeb par 11.6%, t.sk. rezidentu noguldījumi samazinājās par 17.9%, nerezidentu noguldījumi – par 7.3%. Savukārt noguldījumu apjoms laika periodā no 08.11.2008. līdz 01.12.2008. samazinājās par 294 milj. latu jeb par 17.3 %, t.sk. rezidentu noguldījumi samazinājās par 18.2%, nerezidentu noguldījumi – par 16.7%.

Detalizēta informācija par noguldījumu aizplūdi Parex bankā no 2008. gada 1. septembra līdz 1. decembrim:

(milj. latu)

Periods

01.-07. sept.

08.-14. sept.

15. -21. sept.

22.-28.sept.

29.sept. - 05. okt.

06. - 12. okt.

13. - 19.okt.

20. - 26.okt.

27.okt. - 02.nov.

03. - 09. nov.

10. - 16. nov.

17. - 23. nov.

24 .- 30. nov.

01. dec.

KOPĀ

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

16

Noguldījumu samaz.(-) /paliel.(+) , kopā

+29

+30 -29 -53 +29 -40 -72 -14 -45 -58 -187 -35 -73 +1 -517

Rezidentu (bez Valsts kases nogul.)

-5 +12 -16 +9 +4 -24 -13 -34 -27 -45 -68 -23 -23 -1 -254

Nerezidentu

+34

+18

-13

-62

+25

-16

-59

+20

-18

-13

-119

-12

-50

+2

-263

6. Kredītiestāžu uzraudzība un kontrole attiecīgajos apstākļos darbojās efektīvi un tiesiski . VK veiktās revīzijas ietvaros, pieprasot informāciju tikai par Parex banku un tās pārņemšanu, netika veikta pilnvērtīga un objektīva visa kredītiestāžu sektora pārbaude, kā arī netika objektīvi vērtēts kā valstī izveidotā sistēma ir darbojusies citos gadījumos. Arī starptautiskie eksperti, izvērtējot ārkārtas situāciju vadības sistēmu Latvijā, ir atzinuši, ka FKTK efektīvi regulē individuālu banku darbību un tai ir plašs pilnvaru loks, lai nekavējoties, proaktīvi un pienācīgi rīkojoties, novērstu trūkumus banku darbībā. FKTK darbības pārņemšanas procesā tika veiktas pietiekami ātri, tās tika balstītas uz vienotu uzraudzības plānu un nepieciešamo piespiedu instrumentu realizāciju. Ar plašu FKTK veikto pasākumu hronoloģiju pārņemšanas procesa ietvaros iespējams iepazīties šeit.

7. Par Parex bankas pārņemšanas procesu sabiedrība tika informēta saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Nenoliedzams ir fakts, ka informācija par finanšu un kapitāla tirgu ir ļoti jutīga, īpaši krīzes apstākļos, un šādas informācijas nonākšana trešo personu rīcībā var negatīvi un neatgriezeniski ietekmēt tajā notiekošos procesus. Savukārt pēc būtiskiem notikumiem, kad konkrētās informācijas nonākšana atklātībā bija pieļaujama, ar to varēja iepazīties ikviena ieinteresētā persona. Kā piemēru varam minēt Eiropas Komisijas publicēto 24.11.2008. lēmumu (skatīt šeit) par atļauju sniegt Parex bankai valsts atbalstu un 12.05.2009. FKTK mājas lapā internetā publicēto Parex bankas pārņemšanas procesa apskatu (darbs pie padziļināta un detalizēta apskata izveides pēc FKTK iniciatīvas tika uzsākts 03.02.2009., lai sniegtu sabiedrībai objektīvu pārskatu par Parex bankas pārņemšanu valsts īpašumā). Vienlaikus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 111. panta pirmo daļu amatpersonas ir sodāmas par neizpaužamas informācijas izpaušanu, ja tās tīši vai netīši izpaudušas atklātībā vai citām personām ziņas par kredītiestādi.