Makroprudenciālā uzraudzība

| Drukāt

Globālā finanšu krīze parādīja, ka mikroprudenciālā uzraudzība, kas pārsvarā fokusējās uz stabilitātes nodrošināšu individuālu finanšu institūciju līmenī, nebija pietiekama, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti kopumā. Tāpēc, papildus iepriekšējai uzraudzības pieejai, tiek ieviesta makroprudenciālā uzraudzība, kas paredz atbilstošu pasākumu veikšanu, ja pieaug cikliskie (piemēram, pārmērīgs kreditēšanas pieaugums) vai strukturālie (piemēram, saistībā ar sistēmiski nozīmīgām (too big to fail) kredītiestādēm) sistēmiskie riski. Šādos gadījumos var tikt piemēroti attiecīgi instrumenti - ieviestas kapitāla rezerves normas, paaugstinātas minimālās kapitāla un likviditātes prasības, noteikti stingrāki lielo riska darījumu ierobežojumi u.c.

Latvijā makroprudenciālās uzraudzības iestāde ir Latvijas Banka. Latvijas Banka, Finanšu ministrija un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir noslēgušas vienošanos par sadarbību finanšu stabilitātes veicināšanā un 2013.g. tika izveidota Makrouzraudzības padome. Makrouzraudzības padomes sēdes vada Latvijas Bankas prezidents un tās dalībnieki ir finanšu ministrs un FKTK priekšsēdētājs. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu FKTK ir iestāde, kas ir atbildīga par makrouzraudzības instrumentu piemērošanu.