Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes - tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai.

Pamatojums normas noteikšanai

| Drukāt

30.10.2018. lēmums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas Republikas rezidentiem, noteikšanu

Pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) norma darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas Republikas rezidentiem, tiek noteikta 0% apmērā. Noteikto PKR normu kredītiestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves aprēķinā izmanto no 2019. gada 1. novembra. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lems par nepieciešamību noteikt PKR normu virs 0%, ja Latvijas finanšu sektorā tiks novērots būtisks ciklisko sistēmisko risku pieaugums.

Saskaņā ar jaunāko pieejamo informāciju kredīta atlikuma un IKP novirze no ilgtermiņa tendences saglabājas negatīva – gan plašās (-34% 2018. gada 1. ceturkšņa beigās), gan šaurās (-26% 2018. gada 2. ceturkšņa beigās) kredītu definīcijas izpratnē – un joprojām ir viena no lielākajām eirozonas valstu vidū. Latvijas rezidentiem izsniegto kredītu (šaurās definīcijas izpratnē) un IKP attiecības līmenis ir 38%, turpinot lēni un pakāpeniski samazināties kopš 2010. gada un atspoguļojot kredītu atlikuma samazinājumu un IKP pieaugumu. 

2018. gadā saglabājas pozitīva ekonomikas izaugsme; pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP gada pieaugums 2. ceturksnī sasniedza 4.4%. Nozaru griezumā straujākais IKP pieaugums joprojām vērojams būvniecībā, kas saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu inženierbūvju projektu īstenošanu, kā arī ar privātām investīcijām, tostarp biroju un tirdzniecības ēku, būvniecībā. Labu sniegumu uzrāda arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu sektors, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektors, kā arī citi sektori. Neskatoties uz nenoteiktību ārējā vidē, labi rezultāti tiek uzrādīti arī eksporta tirgū. Kā būtisks izaugsmes veicinātājs saglabājas privātais patēriņš, ko veicina spēcīgais algu pieaugums un bezdarba līmeņa mazināšanās.

Cikliskā augšupeja Latvijas tautsaimniecības attīstībā pašlaik nerada riskus finanšu stabilitātei. 2018. gada 2. ceturksnī joprojām turpina kristies (par 0.8%) nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums. Nefinanšu uzņēmumu kreditēšana joprojām uzrāda gausas tendences. Savukārt mājsaimniecību kreditēšana uzrāda diezgan pozitīvas tendences. Jāatzīmē mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma   pieaugums (kaut arī nenozīmīgs) šā gada 2. ceturksnī. Turpmākie mēneši parādīs, vai ir iestājies lūzuma punkts kredītu dinamikā šajā segmentā.  

Nebanku finanšu iestāžu aizdevumi pieaug straujāk nekā banku, tāpēc nebanku sektora loma iekšzemes aizdevumos pakāpeniski pieaug (līdz aptuveni 16% 2018. gada 1. ceturkšņa beigās). 2018. gada 1. ceturksnī nebanku finanšu iestāžu kredītportfelis pieauga par aptuveni 14% (t.sk. finanšu noma un faktorings par 11%). Šo kredītu lielāko daļu (72%) piešķir līzinga sabiedrības, kuras ir banku meitasuzņēmumi un kuras ir pakļautas konsolidētajai uzraudzībai. Pašreizējā situācijā nebanku aizdevēju pieaugošā loma nemaina sistēmisko risku vērtējumu. Neraugoties uz pieaugošo nebanku finansējumu, nav pazīmju, ka pašreizējo ekonomisko izaugsmi virza kreditēšana. Ekonomisko izaugsmi virza galvenokārt Eiropas Savienības līdzfinansējuma projekti, privāto investīciju atbalstītie projekti, stabils ārējs pieprasījums, kā arī mājsaimniecību ienākumu pieaugums. 

ABLV Bank AS likvidācija un banku, kas apkalpo galvenokārt ārvalstu klientus, biznesa modeļu maiņa nav ietekmējusi finanšu cikla dinamiku, jo šo banku iesaiste darījumos ar iekšzemes klientiem nav liela – noguldījumu īpatsvars kopējos iekšzemes noguldījumos 2018. gada jūnija beigās bija ap 7%, bet šo banku izsniegto iekšzemes aizdevumu īpatsvars kopējos iekšzemes aizdevumos – 11%.  

 

Attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma tirgus attīstību, būtisku izmaiņu nav, šie riski saglabājas zemi. Mājokļu cenu pozitīvo dinamiku turpina ietekmēt mājsaimniecību noskaņojuma un finansiālās situācijas uzlabošanās, samazinoties to parāda slogam un pieaugot darba samaksai, kā arī valsts palīdzības programma dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem. Neskatoties uz cenu pieaugumu mājokļu tirgū, pārkaršanas pazīmes tajā nav novērojamas – mājsaimniecību parāda līmenis ir zems, hipotekārās kreditēšanas dinamika ir lēna, un mājokļu cenu indeksa attiecība pret vidējās neto darba samaksas indeksu ir tuvu ilgtermiņa vidējam rādītājam.

Īstermiņā un vidējā termiņā Latvijas finanšu sektora stabilitātes riski galvenokārt ir saistīti ar Latvijas ekonomikas atvērtību un pasaules makroekonomiskās vides iespējamu pasliktināšanos. Joprojām saglabājas arī riski, kas saistīti ar mājsaimniecību parāda augsto līmeni Skandināvijas valstīs un iespējamo mājokļu cenu korekciju Skandināvijas valstu nekustamā īpašuma tirgos, bet, ņemot vērā neseno mājokļu cenu stabilizāciju Zviedrijā, šo risku straujas materializācijas iespējas īstermiņā ir mazinājušās. Latvijas banku sektora tiešo riska darījumu apmērs ar Ziemeļvalstu bankām pēdējos gados ir samazinājies un, visticamāk, turpināsies samazināties arī nākotnē.  

Kopumā iekšzemes kredītportfeļa dinamika, mājokļu cenu pieaugums un citi rādītāji norāda, ka finanšu cikls Latvijā atrodas augšupejas fāzē. Finanšu sektors ir stabils, un ekonomiskā izaugsme notiek bez aktīvas kredītiestāžu iesaistes, kā arī rādītāji neliecina par pārmērīgu finanšu nesabalansētības akumulēšanos un nepieciešamību noteikt PKR normu virs 0%. Cikliskie sistēmiskie riski Latvijā saglabājas zemi. Komisija sadarbībā ar Latvijas Banku turpinās analizēt attiecīgos rādītājus un tendences, lemjot par PKR normas noteikšanu turpmākajos ceturkšņos. Komisija lems par nepieciešamību noteikt PKR normu virs 0%, ja Latvijas finanšu sektorā tiks novērots būtisks ciklisko sistēmisko risku pieaugums.