Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes - tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai.

Pamatojums normas noteikšanai

| Drukāt

29.01.2019. lēmums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas Republikas rezidentiem, noteikšanu

Pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) norma darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas Republikas rezidentiem, tiek noteikta 0% apmērā. Noteikto PKR normu kredītiestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves aprēķinā izmanto no 2020. gada 1. februāra. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lems par nepieciešamību noteikt PKR normu virs 0%, ja Latvijas finanšu sektorā tiks novērots būtisks ciklisko sistēmisko risku pieaugums.

2018. gadā, neskatoties uz stagnāciju kreditēšanā, būtiskām pārmaiņām banku sektorā, sarūkot ārvalstu klientu apkalpojošo banku biznesam, un spriedzi pasaules tirdzniecībā, Latvijas tautsaimniecībā saglabājas strauja ekonomikas izaugsme (IKP gada pieaugumam 3. ceturksnī sasniedzot 5.3%). Šī ekonomikas augšupeja Latvijas tautsaimniecības attīstībā patlaban nerada pārmērīgu nesabalansētību un riskus finanšu stabilitātei. Cikliskā augšupeja joprojām lielākoties notiek bez aktīvas banku kreditēšanas ietekmes. Kredīta atlikuma un IKP novirze no ilgtermiņa tendences saglabājas negatīva – gan izmantojot plašo (-35% 2018. gada 2. ceturkšņa beigās), gan šauro (-27% 2018. gada 3. ceturkšņa beigās) kredītu definīciju – un joprojām ir viena no lielākajām eirozonas valstu vidū. Latvijas rezidentiem izsniegto kredītu (šaurās definīcijas izpratnē) un IKP attiecības līmenis ir 35%, turpinot lēnu un pakāpenisku samazinājumu kopš 2010. gada un atspoguļojot kredītu atlikuma kritumu un IKP pieaugumu.

Ekonomisko izaugsmi galvenokārt virza Eiropas Savienības līdzfinansējuma projekti, privātās investīcijas, joprojām stabils ārējs pieprasījums, kā arī mājsaimniecību ienākumu pieaugums. Inflācijas temps atspoguļo ienākumu konverģences procesu un biznesa cikla ekspansiju, norēķinu konta bilance ir samērīga. 2019. gadā, pēc ekspertu vērtējuma, Latvijas tautsaimniecības pieaugums varētu palēnināties, taču saglabāsies apmēram 3% līmenī. Turpināsies Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu attīstība, taču eksporta rezultātu noturību aizēnos neskaidrība par tālāko globālo ekonomisko izaugsmi. Kā būtisks izaugsmes veicinātājs saglabāsies privātais patēriņš, taču ievērojamais vidējās algas pieaugums tautsaimniecībā 3. ceturksnī ir jau mazliet apstājies. Aktuāla ir darbaspēka trūkuma problēma, kas ekonomiskās augšupejas apstākļos turpina pieaugt.

2018. gada 3. ceturksnī joprojām turpina samazināties (par 4.9%) nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums. Tiesa, 3. ceturkšņa samazinājumu lielā mērā noteica vienreizējs strukturāls faktors saistībā ar ABLV Bank, AS pašlikvidāciju. Izslēdzot šā faktora ietekmi, kredītu atlikums 3. ceturksnī pieauga par 1.1%.

Nebanku finanšu iestāžu aizdevumi pieaug straujāk nekā banku, tāpēc nebanku sektora loma iekšzemes aizdevumos pakāpeniski pieaug (līdz aptuveni 17% 2018. gada 2. ceturkšņa beigās). 2018. gada 2. ceturksnī nebanku finanšu iestāžu kredītportfelis bija par aptuveni 10% (t.sk. finanšu noma un faktorings par 15%) lielāks nekā pirms gada. Šo kredītu lielāko daļu (77%) piešķir līzinga sabiedrības, kuras lielākoties ir banku meitasuzņēmumi un kuras ir pakļautas konsolidētajai uzraudzībai. Gandrīz pusi no ceturksnī veiktajiem jaunajiem līzinga pirkumiem veidoja vieglās automašīnas (46%), mazāk – komerctransports (19%) un lauksaimniecības tehnika (18%). Pašreizējā situācijā nebanku aizdevēju pieaugošā loma nemaina sistēmisko risku vērtējumu. Kredītiestāžu kredītportfelim pieskaitot nebanku kreditētāju aizdevumus, iekšzemes nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma gada pieauguma temps 2018. gada 2. ceturkšņa beigās bija 1.6%. 

2019. gada pirmajā pusgadā iekšzemes kreditēšanas attīstība joprojām būs neliela. Kreditēšanu īsā un vidējā termiņā joprojām ierobežos tādi strukturāli faktori kā uzņēmēju piesardzīgā attieksme pret investīcijām savas darbības paplašināšanai, tieslietu sistēmas nepilnības (t.sk. maksātnespējas jomā). Mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apmērs varētu augt lēnāk, jo bankas plāno nedaudz paaugstināt kreditēšanas standartus kredītiem mājokļa iegādei.

Banku, kas apkalpo galvenokārt ārvalstu klientus, biznesa modeļu maiņa nav ietekmējusi finanšu cikla dinamiku, jo šo banku iesaiste darījumos ar iekšzemes klientiem nav liela – noguldījumu īpatsvars kopējos iekšzemes noguldījumos 2018. gada 3. ceturkšņa beigās bija apmēram 7%, bet šo banku izsniegto iekšzemes aizdevumu īpatsvars kopējos iekšzemes aizdevumos – apmēram 6%.

Nekustamā īpašuma tirgus turpina uzrādīt pozitīvu dinamiku. 2018. gada 2. ceturksnī CSP mājokļa cenu indekss pieauga par 8.7% gadā. Savukārt 2018. gada septembrī ir samazinājies Rīgas sērijveida dzīvokļu cenu pieauguma temps gadā – līdz 4%. Arī darījumu skaits ir nedaudz sarucis. Šā gada trijos ceturkšņos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, nekustamo īpašumu darījumu skaits valstī kopumā samazinājās par 6.2%, bet Rīgā – par 3.8%. Mājokļu cenu pozitīvo dinamiku turpina ietekmēt gan ierobežotais piedāvājums, gan mājsaimniecību finansiālās situācijas uzlabošanās, samazinoties to parāda slogam un pieaugot darba samaksai, kā arī valsts palīdzības programma dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem. Valsts galvojumu programmas mājokļu iegādei loma no jauna izsniegtajos kredītos turpina pieaugt – 2018. gada 2. ceturksnī jau aptuveni puse no visiem jaunajiem kredītiem mājokļa iegādei bija ar valsts galvojumu (2018. gada 1. ceturksnī – 40%). Kopumā ar nekustamā īpašuma tirgu saistīto risku līmenis saglabājas zems. Mājsaimniecību parāda līmenis ir mazs, hipotekārās kreditēšanas dinamika ir lēna. Mājsaimniecību ienākumiem augot līdzīgā tempā ar mājokļu cenām, mājokļu pieejamība kopumā būtiski nemainās un mājokļu cenu indeksa attiecība pret vidējās neto darba samaksas indeksu ir tuvu ilgtermiņa vidējam rādītājam.

Īstermiņā un vidējā termiņā Latvijas finanšu sektora stabilitātes riski galvenokārt ir saistīti ar Latvijas ekonomikas atvērtību un pasaules makroekonomiskās vides iespējamu pasliktināšanos. Vienlaikus Latvijas finanšu stabilitātes riski saistāmi ar iespējamu turpmāku reputācijas kritumu. Attiecībā uz riskiem, kas saistāmi ar nesabalansētu nekustamā īpašuma tirgus attīstību un augstu mājsaimniecības parādu Ziemeļvalstīs, lai gan īstermiņā krasa cenu korekcijas varbūtība šajos tirgos ir mazinājusies, vidējā termiņā šie riski joprojām ir aktuāli. Turklāt pēc 2018. gada oktobrī notikušā Ziemeļvalstu banku akciju cenu krituma, kas bija lielāks nekā Eiropas banku akciju indeksam, ir pieauguši riski saistībā ar riska prēmijas pārvērtēšanu Ziemeļvalstu bankām.

Kopumā iekšzemes kredītportfeļa dinamika, mājokļu cenu pieaugums un citi rādītāji norāda, ka finanšu cikls Latvijā atrodas augšupejas fāzē. Finanšu sektors ir stabils, un ekonomiskā izaugsme notiek bez aktīvas kredītiestāžu iesaistes, kā arī rādītāji neliecina par pārmērīgu finanšu nesabalansētības akumulēšanos un nepieciešamību noteikt PKR normu virs 0%. Cikliskie sistēmiskie riski Latvijā saglabājas zemi. FKTK sadarbībā ar Latvijas Banku turpinās analizēt attiecīgos rādītājus un tendences, lemjot par PKR normas noteikšanu turpmākajos ceturkšņos. FKTK lems par nepieciešamību noteikt PKR normu virs 0%, ja Latvijas finanšu sektorā tiks novērots būtisks ciklisko sistēmisko risku pieaugums.