2016. gadā visiem pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāniem pozitīvs ienesīgums

| Drukāt

Rīgā, 07.03.2017.

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2016. gadā visiem pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāniem pozitīvs ienesīgums 

Kaut arī 2016. gadam bija raksturīgas svārstības finanšu tirgos, visi pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāni darbojās ar pozitīvu ienesīgumu - konservatīvajiem plāniem tas bija no 0.4% līdz 4.9%, sabalansētajiem no 1.2% līdz 3.6%, savukārt aktīvajiem no 1.1% līdz 5.0%. 

Ieguldījumu plānu sniegumu pirmajā pusgadā negatīvi ietekmēja straujais kritums fondu tirgos, ko lielā mērā veicināja bažas par Ķīnas ekonomikas izaugsmes samazināšanos, kā arī Brexit balsojuma rezultāts, turpretī gada otrajā pusgadā finanšu tirgos dominēja izteikti pozitīvs noskaņojums, ko galvenokārt noteica investoru prognozes attiecībā uz ASV ekonomikas attīstības perspektīvām.

Pērn pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 18.3% jeb 428 milj. eiro, t.sk. 53.35 milj. eiro veidoja pārvaldnieku gūtā peļņa veiksmīgu ieguldījumu rezultātā. 2016. gada beigās 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls sasniedza 2.76 mljrd. eiro.

2016. gada beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī lielākais īpatsvars bija parāda vērtspapīriem (48%) un otrs lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu apliecībām (37%). 51% no ieguldījumu fondu apliecībām fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai to fondos1 un 42% uz fiksēta ienākuma instrumentiem. Ieguldījumi alternatīvajos ieguldījumu fondos gada beigās veidoja 2.1% no kopējiem ieguldījumiem. Pārvaldniekiem saskatot izdevīgākas ieguldījumu iespējas ar potenciāli augstāku ienesīgumu, 2016. gadā termiņnoguldījumu īpatsvars samazinājās no 6.4% līdz 4.5%, un prasību uz pieprasījumu īpatsvars no 13.2% līdz 8.3%.

Samazinoties ieguldījumu plānu noguldījumiem kredītiestādēs, Latvijā veikto ieguldījumu apmērs, salīdzinājumā ar 2015. gada beigām samazinājās par 9% un gada beigās sasniedza 956.5 milj. eiro jeb 34.3% no kopējiem ieguldījumiem (t.sk. 467.6 milj. eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 95.4 milj. eiro – komercsabiedrību emitētajos parāda vērtspapīros, 3.5 milj. eiro – akcijās, 26.5 milj. eiro – ieguldījumu fondos, 6 milj. eiro – Latvijas riska kapitāla tirgū, savukārt 356 milj. eiro bija izvietoti kredītiestādēs). Savukārt no visiem ārvalstu ieguldījumiem 94% bija Eiropas Savienības dalībvalstu.

Līdz 2016. gada beigām valsts fondēto pensiju shēmas otrajam līmenim bija pievienojušies 1 268 076dalībnieki, t.sk. 63% bija pievienojušies obligātā kārtā3. Dalībnieku skaits, kuri gada laikā bija mainījuši ieguldījumu plānus, sasniedza 165 tūkstošus, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā gadā. Ar valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas pārskatu kopsavilkumu par 2016. gadu iespējams iepazīties FKTK mājas lapas www.fktk.lv sadaļā "Statistika/ Pensiju fondi/". 

 

Turpmākai informācijai:

Agnese Līcīte

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 

Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr. 67774808

E: Agnese.Licite@fktk.lv 

 

Vairāk par FKTK:

www.fktk.lv, Twitter.com/FKTK_LV 

 

1 avots: Bloomberg

Izmantota Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras apkopotā informācija par valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem un sadalījums ieguldījumu plānu veidos (aktīvie, konservatīvie un sabalansētie).

3 Visas personas, kas dzimušas pēc 1971. gada 1. jūlija un tiek reģistrētas valsts pensiju apdrošināšanai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reģistrē par shēmas dalībniekiem obligātā kārtā.