Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes - tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai.

OECD pētījums: liela daļa pieaugušo netiek galā ar privātajām finansēm

| Drukāt

OECD pētījums: liela daļa pieaugušo netiek galā ar privātajām finansēm 

12.10.2016.

Kopumā daudzu pasaules valstu pieaugušie iedzīvotāji uzrādījuši zemu finanšu zināšanu līmeni, nespēj nodrošināt tādu uzvedību jeb praktisko rīcību, kas veicinātu viņu privāto finanšu drošību, kā arī tiem raksturīga uz īstermiņu orientēta attieksme pret savām finansēm, atklāj OECD/INFE International Survey of Adult Financial Literacy Competencies jeb pirmais salīdzinošais pētījums finanšu pratībā pieaugušajiem, kas publicēts šodien. 

30 pasaules valstis ar dažādu ekonomisko attīstību no Āfrikas, Āzijas, Eiropas, t.s. Austrālijas Āzijas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas ir apkopojušas datus šim OECD pētījumam, lai novērtētu iedzīvotāju finanšu zināšanas, uzvedību un attieksmi saistībā ar privātajām finansēm. Intervēti 51 650 pieaugušo aptaujas dalībvalstu iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 79 gadiem. 

Lielais skaits valstu, kuras izmantoja iespēju piedalīties OECD INFE aptaujā, liecina par kopīgu izpratni par starptautiska salīdzinošā pētījuma nozīmību un pieaugošo valstu interesi veidot izpētē balstītas finanšu izglītības politikas iedzīvotājiem saskaņā ar G20 valstu līderu 2012. gadā apstiprinātajām “OECD/INFE Pamatnostādnēm nacionālajām stratēģijām finanšu izglītībai”.

Kopējais finanšu pratības līmenis, kurā apkopoti iedzīvotāju rezultāti finanšu zināšanās, attieksmē un uzvedībā, ir relatīvi zems. Vidējais visu valstu un ekonomiku, kas piedalījušas šajā aptaujā, rādītājs ir tikai 13.2 (no iespējamā augstākā 21), un tikai mazliet augstāks - 13.7 tas ir OECD valstīs.

Iedzīvotāju finanšu zināšanu līmenis norāda uz nepieciešamību to uzlabot, tomēr ir vērojamas būtiskas atšķirības starp valstīm. Vidēji 56% pieaugušo visās pētījuma dalībvalstīs demonstrēja zināšanas, kas atbilst vismaz pētnieku noteiktajam zemākajam finanšu pratības līmenim, OECD valstīs tie bija 63% iedzīvotāju. Tajā pašā laikā Honkongā 84% no respondentiem spēja pareizi atbildēt uz pieciem no septiņiem jautājumiem. Pretstatā tādās valstīs kā Albānijā, Baltkrievijā, Brazīlijā, Britu Virdžīnu salās, Horvātijā, Jordānijā, Malaizijā, Krievijas Federācijā, Dienvidāfrikā, Taizemē un Lielbritānijā tikai viens no diviem respondentiem spēja uzrādīt minimālo finanšu zināšanu līmeni. 

Zemais iedzīvotāju izpratnes līmenis par uzkrājumu procentu ienākumu veidošanos un uzkrājumu diversifikāciju rada bažas. Pat valstīs ar augstākajiem finanšu pratības rezultātiem, vismaz viens no pieciem respondentiem nespēja aprēķināt konta atlikumu, ja par konta atlikumu maksā 2%. Izņemot pieaugušos Honkongā (52%), Nīderlandē (56%) un Norvēģijā (58%), tikai mazākā daļa respondentu spēja pareizi noteikt procentu likmes ietekmi uz uzkrājumiem ilgākā laika posmā. Mazāk nekā puse no respondentiem Krievijas Federācijā, Taizemē, Malaizijā un Britu Virdžīnu salās uzrādīja zināšanas par finanšu līdzekļu diversifikāciju.

Arī finanšu zināšanu atšķirības starp dzimumiem ir pieminēšanas vērtas, jo 19 no 30 pētījuma dalībvalstīs vīrieši statistiski daudz gadījumos nekā sievietes sasniedza minimālo finanšu pratības līmeni, atbildot uz jautājumiem par privātajām finansēm. 

Aptauja atklāj ievērojamas atšķirības, cik lielā mērā iedzīvotāji finansiāli prasmīgi rīkojas dažādos ar finansēm saistītos jautājumos. Starp visām dalībvalstīm vidēji tikai viens no diviem aptaujātajiem (51%) sasniedza minimālo finanšu pratības t.s. uzvedības līmeni (sešos no deviņiem finanšu jautājumiem). Vidējais rādītājs OECD valstīs ir nedaudz augstāks - 54%. 

Pētījums parāda, ka lielākās problēmas uzvedībā ir ar privāto finanšu plānošanu, t.sk. ilgtermiņa plānošanu, atbilstošu finanšu pakalpojumu izvēli un neatkarīgu finanšu padomu vai konsultāciju izmantošanu. Vidēji tikai 60% aptaujāto mājsaimniecību ir vienots budžets (57% OECD valstīs), un 50% ir skaidri definējuši savus ilgtermiņa mērķus (51% OECD valstīs) un cenšas tos arī sasniegt. Starp tiem, kas pēdējos divos gados ir izvēlējušies kādu finanšu pakalpojumu, tikai 44% ir mēģinājuši izvērtēt citus līdzīgus piedāvājumus (46% OECD valstīs), un tikai 19% ir izmantojuši neatkarīgu padomu vai informāciju pirms lēmuma pieņemšanas (20% OECD valstīs). 

Līdzīgi finansiālās attieksmes analīze rāda, ka daudz cilvēku plāno savas finanses tikai īstermiņā. Vidēji starp visām valstīm vien 50% pieaugušo sasniedza minimālo finanšu pratības līmeni ilgtermiņā, iepretim 55% OECD valstīs. Jordānijā, Honkongā un Polijā mazāk nekā trīs no desmit respondentiem ir ilgtermiņa skatu. Pretēji tam, Albānijā, Ungārijā, Portugālē, Kanādā, Norvēģijā un Jaunzēlandē – vairāk nekā sešiem no desmit respondentu bija šāda attieksme. 

Pētījuma secinājumi sniedz iespēju izstrādāt sākotnējo versiju politiskajam redzējumam finanšu pratības jomā. Kopumā zemais finanšu pratības līmenis parāda, cik liela nozīme ir agrā vecumā sāktai iedzīvotāju finanšu izglītošanai, ideālā gadījumā jau skolas gados. Turklāt atbildīgajām institūcijām ir jāveic aktivitātes, kas uzlabotu pieaugušo iedzīvotāju finansiālo ilgtspēju un ilgtermiņa plānošanu, veicinātu atbildīgu finanšu pakalpojumu izvēli, vēl vairāk nostiprinot finanšu zināšanas, prasmes un rīcību ar efektīvas finanšu izglītības palīdzību, kombinācijā ar atbilstošu finanšu sektora regulējumu, pakalpojumu pieejamību un patērētāju aizsardzības politiku.

Pētījuma rezultāti un secinājumi publiskoti 12.10.2016. OECD INFE Finanšu izglītības globālajā simpozijā (High-level Global Symposium on Financial Education) Oklendā (Jaunzēlande).

OECD/INFE International Survey of Adult Financial Literacy Competencies un tā komentāri pieejami ikvienam šeit: http://www.oecd.org/daf/fin/financial-education/OECD-INFE-International-Survey-of-Adult-Financial-Literacy-Competencies.pdf

Valstis un ekonomikas, kas piedalījās pirmajā finanšu pratības salīdzinošajā pētījumā: Albānija, Austrija, Baltkrievija, Beļģija, Brazīlija, Britu Virdžīnu salas, Kanāda, Horvātija, Čehija, Igaunija, Somija, Francija, Gruzija, Honkonga (Ķīna), Ungārija, Jordānija, Koreja, Latvija, Lietuva, Lielbritānija, Malaizija, Nīderlande, Jaunzēlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Krievijas Federācija, Dienvidāfrika, Taizeme, Turcija.

(Tulkojums no OECD INFE paziņojuma presei 11.10.2016.): 

http://www.oecd.org/finance/oecd-financial-literacy-study-finds-many-adults-struggle-with-money-matters.htm