14.04.2009.
Par banku sektora rekapitalizāciju
Nolūkā novērtēt, vai visas Latvijas bankas ir maksātspējīgas un to likviditāte pietiekama, 2009. gada sākumā starptautiskās revidentu sabiedrības veica mērķtiecīgu Latvijas banku sistēmas pārbaudi, ko paredzēja starp Latvijas Republikas valdību un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) 2008. gada 18. decembrī parakstītais nodomu protokols.
Par kapitāla pietiekamības rādītāja ievērošanu Komisija ir secinājusi, ka visas Latvijas bankas uztur kapitālu virs noteiktajām minimālajām prasībām (8%). Marta beigās vidējais rādītājs bija 11.4 %. Prognozes līdz 2009. gada beigām rāda, ka visās bankās kapitāla pietiekamības rādītājs samazināsies, tomēr paliks virs Kredītiestāžu likumā noteiktajām minimālajām prasībām.
Bankas, kas ir ārvalstu un ES banku meitas sabiedrības, vērtē kapitāla pietiekamību grupas ietvaros un balstās uz pieņēmumu par iespēju nepieciešamības gadījumā saņemt resursus no mātes bankām bankas kapitāla uzturēšanai nepieciešamajā apmērā. Citu banku nepieciešamā kapitāla apmēra uzturēšanas plānotie avoti ir peļņas kapitalizācija, papildu akciju kapitāla vai subordinētā kapitāla piesaistīšana.
Komisija uzskata par lietderīgu tuvākajā laikā pieprasīt bankām veikt stresa testēšanu pēc vienota scenārija, balstoties uz saskaņotām makroekonomiskajām prognozēm, lai izmantotu tos par pamatu bankas kapitāla plānošanai. No SVF ir sagaidāmi priekšlikumi nosacījumiem, kas būtu ietverami stresa testa scenārijā.
Pirms stresa testa pēc vienotā scenārija veikšanas bankās, lai novērtētu banku spēju absorbēt kredītriska pieauguma radītos zaudējumus, Komisija veica vienkāršotu stresa testa analīzi. Banku zaudējumi stresa testā izpaužas kā nepieciešamība veikt papildu uzkrājumus nedrošiem parādiem, kuru apmērs un tādējādi arī īpatsvars kopējos kredītos katrai bankai pieaug līdz noteiktiem procentiem no bankas kredītportfeļa, kas savukārt samazina bankas pašu kapitāla apmēru. Aprēķinos netika ņemta vērā banku operatīvā peļņa, kas savukārt varētu pilnīgi vai daļēji absorbēt banku izdevumus, kas saistīti ar uzkrājumu veidošanu nedrošiem parādiem.
Rezultāti rāda, ka Latvijas banku sektorā kopumā nebūtu vērojamas būtiskas problēmas ar kapitāla pietiekamības prasības izpildi, ja izveidoto uzkrājumu apmērs pieaugtu līdz 7% no banku kredītportfeļa (šā gada marta beigās tas bija 3.4%). Savukārt, ja uzkrājumu apmērs pieaug līdz 10% vai pat līdz 15% no banku kredītiem (šādi scenāriji tika izvēlēti, ņemot vērā izteiktās ekonomiskās attīstības palēnināšanās prognozes (IKP samazinājums)), bankām, kuras ir Eiropas Savienības banku meitasbankas (ar 54.3% tirgus daļu kopējos banku kredītos), būtu vērojams kapitāla iztrūkums. Taču Komisija šobrīd jau ir saņēmusi mātesbanku apstiprinājumus par gatavību nepieciešamības gadījumā atbalstīt savas meitasbankas. Būtiski, ka tikai dažām no pārējām bankām pirmā scenārija (10%) gadījumā būtu jāpalielina kapitāla bāze, un šobrīd šo banku akcionāri jau strādā pie iespējām palielināt kapitālu. Šo banku skaits attiecīgi pieaugtu saskaņā ar otrā scenārija (15%) analīzes rezultātiem.