Par skaidro naudu apgrozībā

Rīgā 1999. gada 8. janvārī

Pagājušā gada laikā apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms pieaudzis par 4% un šī gada 1. janvārī veido 375.1 miljonus latu. Jāatzīmē, ka tāds monetārs rādītājs kā naudas bāze, kas ietver skaidro naudu un daļēji arī bezskaidro naudu apgrozībā, pieaudzis straujāk - par 6.7%. Tas liecina par pieaugošu elektronisko norēķinu, tai skaitā arī norēķinu karšu, lietošanu Latvijā.

353.5 miljoni latu jeb 94% kopējā naudas apjomā ir papīra naudas zīmes, pārējo daudzumu veido monētas. No visu papīra naudas zīmju kopsummas Ls 5 naudas zīmes veido 13%, Ls 10 - 25%, Ls 20 - 31%, Ls 50 - 16%, Ls 100 - 13%, Ls 500 - 2%. No monētu kopsummas Ls 100 zelta apgrozības monētas veido 3%, Ls 2 - 27%, Ls 1 - 29%, Ls 0.50 - 17%, Ls 0.20 - 8%, citas monētas - 2-5% katrs nomināls.

Pēc skaita visvairāk apgrozībā joprojām ir neliela nomināla banknotes: Ls 5 - 9 miljoni banknošu, Ls 10 - 9 miljoni, Ls 20 - 5 miljoni, Ls 50 - 1 miljons, Ls 100 - 474 tūkstoši, Ls 500 - 13 tūkstoši. Tas pats attiecas uz monētām: viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir 50 un 28 miljoni, bet 50 santīmu monētas - 7 miljoni, Ls 1 - 6 miljoni, Ls 2 - 3 miljoni, Ls 100 zelta monētas - 7 tūkstoši.

Palielinoties kopējam naudas daudzumam apgrozībā, lielāka nomināla naudas zīmju daudzums palielinās salīdzinoši ātrāk. Līdz ar to mainās apgrozībā esošo naudas zīmju nominālu struktūra. Kā redzams no 1. tabulas, Ls 5 naudas zīmju daudzums gada laikā pat sarucis par 13% un Ls 10 - par 11%. Pārējo banknošu apjoms pieaudzis: Ls 20 - par 11%, Ls 50 - par 6%, Ls 100 - par 32%. Šādas izmaiņas izraisa pieprasījuma maiņa. 

1. tabula. Papīra naudas zīmes apgrozībā

2. tabula. Monētas apgrozībā