Rīgā 2010. gada 17. jūnijā
Mākslinieku Ilmāra Blumberga un Jāņa Strupuļa radītā "Ūdens monēta" starptautiskajā monētu konkursā "Monētu zvaigznājs" tika atzīta par uzvarētāju nominācijā "Unikāls idejas risinājums". Balvu pasniegšanas ceremonija notika 10. jūnijā Sanktpēterburgā.
Ceturtajā starptautiskajā jubilejas un piemiņas monētu konkursā "Monētu zvaigznājs", ko rīko izdevniecība "Watermark Publishing House", šogad piedalījās 209 monētas no 24 valstīm. Konkursā tradicionāli tiek noteikti uzvarētāji sešās nominācijās, tiek piešķirtas arī speciālbalvas, viena no tām - tautas balsojumā. Žūrijā ir eksperti no astoņām Eiropas valstīm, ASV un Kanādas.
"Ūdens monēta", kuru iedzīvotāji šogad atzina arī par Latvijas gada monētu, ir viena no neparastākajām Latvijas Bankas monētām. Monētu dizaina komisijas loceklis akadēmiķis Jānis Stradiņš to raksturoja šādi: "Ilmāra Blumberga veidotā Ūdens monēta ir visoriģinālākā kaut vai savas formas ziņā. Kvadrātiska monēta - tas monētu tirgū jau ir kaut kas neparasts. Šī monēta ir ar visdziļāko filozofisko jēgu. Monēta ir veltīta vienai noteiktai vielai, kas reizē ir arī viena no četrām pasaulē akceptētajām - Eiropas pasaulē, senajā Grieķijā - dabas pamatstihijām - uguns, ūdens, gaiss un zeme. Un es domāju, ka šī monēta varētu gūt lielu starptautisku atbalsi, jo tas ir ne tikai latviešu tautai svarīgi, un pat ne tikai Eiropas civilizācijām svarīgi."
Nominācijā "Gada sudraba monēta" diplomu saņēmusi Edgara Folka un Jāņa Strupuļa izstrādātā jubilejas monēta "Ziemassvētku eglīte", kas veltīta 500 gadu jubilejai kopš pirmās eglītes izgreznošanas Rīgā.
Latvijas Bankas jubilejas un piemiņas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām - notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Tagad šādu monētu jau ir 75, katra no tām ir gan mākslas, gan arī savas zemes izziņas avots, un kopā tās veido Latvijas vērtību enciklopēdiju. Monētās daudzi Latvijas mākslinieki smalkos, dziļos, asprātīgos darbos dažos kavadrātcentimetros attēlojuši vērtības ziņā neizmērāmas lietas. Jau desmit no šīm monētām ir ieguvušas balvas prestižākajos starptautiskajos monētu mākslas konkursos, kas apliecina Monētu dizaina komisijas un Latvijas mākslinieku augstvērtīgo darbu un ir ieguldījums Latvijas vērtību atpazīstamībā pasaulē.
Vairāk par Latvijas monētu iegūtajām balvām - http://www.bank.lv/lat/main/all/lvnaud/balvas/
Vairāk par konkursu "Monētu zvaigznājs" - www.coinconference.com.
Papildinformācija redaktoriem
Latvijas pirmās jubilejas monētas (ar 2 latu, 10 latu un 100 latu nominālvērtību) tika izlaistas 1993. gada novembrī, atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības 75. gadadienu. Kopš tā laika Latvijas Banka gan nacionālu, gan starptautisku monētu programmu ietvaros laidusi klajā jau 75 jubilejas un piemiņas monētas, kuras kā dāvanu iecienījuši mūsu iedzīvotāji, valsts iestādes un ārvalstu viesi un augstās kvalitātes dēļ savām kolekcijām pievieno arī numismāti visā pasaulē.
2008. gada februārī, sērijas "Valsts" monēta "Brīvības cīņas" Pasaules naudas izstādē Berlīnē saņēma izdevniecības Krause Publications balvu kā gada labākā mūsdienu notikumam veltītā monēta. 2001. gadā tūkstošgades mijai veltītā monēta "Poga" šīs izdevniecības konkursā tika atzīta par pasaules gada novatoriskāko monētu, bet 2003. gadā sērijas "Pamati" lats "Liktenis" - par gada mākslinieciskāko monētu. Lielākais Latvijas monētu starptautiskais sasniegums nāca šogad - pēc T. Zaļkalna 1922. gada ieceres un veidojuma 2008. gadā kaltā "Latvijas monēta" izdevniecības Krause Publications konkursā atzīta par Pasaules gada monētu un arī par Gada labāko zelta monētu.
2002. gadā Latvijas Banka Bāzelē saņēma Vreneli balvu kā radošākā valsts banka.
Bimetāla monēta ar zilo niobiju - "Laika monēta" saņēma Pasaules bimetāla monētu kluba balvu kā labākā 2004. gadā.
"Barons Minhauzens" 2006. gadā izstādē Vicenza Numismatica Itālijā ieguva galveno balvu kā gada izcilākā monēta, savukārt 2008. gadā 2. balvu nominācijā par labāko veltījumu arhitektūrai saņēma monēta "Sigulda".
Krievijā rīkotajā starptautiskajā konkursā "Monētu zvaigznājs" par nominācijas "Veiksmīgs mākslinieciskais risinājums" uzvarētāju 2007. gadā tika atzīta "Ciparu monēta", bet 2008. gadā - "Dzīvības monēta". 2009. gadā "Laimes monēta" tika atzīta par Gada sudraba monētu.
Par Latvijas gada monētām atzītas: 2004. gadā "Laika monēta" (L. Šēnbergs, J. Strupulis), 2005. gadā "Barons Minhauzens" (A. Priedīte, J. Strupulis), 2006. gadā "Ciparu monēta" (I. Blumbergs, J. Strupulis), 2007. gadā "Laika monēta II" (L. Šēnbergs, J. Strupulis), 2008. gadā "Laimes monēta" (A. Priedīte, J. Strupulis), 2009. gadā "Ūdens monēta" (I. Blumbergs, J. Strupulis).
Latvijas Televīzijas raidījums "100 g kultūras" aptaujā "Latvijas gada monēta 2007" speciālbalvu piešķīra māksliniekam Ivo Grundulim par monētu "Svešas varas" , aptaujā "Latvijas gada monēta 2008" - Arvīdam Priedītem par monētu "Dziesmu svētki" un aptaujā "Latvijas gada monēta 2009" - Ilmāram Blumbergam par "Ūdens monētu".