Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu Nr.79 ''Sistēmas dalībnieku finanšu instrumentu portfeļu pārskatu sagatavošanas normatīvie noteikumi'' piemērošanu
Saskaņā ar Ieguldītāju aizsardzības likuma noteikumiem ieguldījums, uz kuru attiecas ieguldīju aizsardzības sistēmas darbība, ir nauda vai finanšu instrumenti, ko ieguldītāji nodod sistēmas dalībniekam ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk tekstā – Komisija) normatīvie noteikumi Nr.79 "Sistēmas dalībnieku finanšu instrumentu pārskatu sagatavošanas normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā - Noteikumi) nosaka kartību, kādā sistēmas dalībnieki iesniedz Komisijai ceturkšņa pārskatus par sistēmas dalībniekiem nodotajiem finanšu instrumentiem un naudas līdzekļiem. Ievērojot to, ka atsevišķi ieguldījumu veidi, uz kuriem attiecas ieguldītāju aizsardzības sistēma, vienlaicīgi var tikt uzskatīti arī par noguldījumiem Noguldījumu garantiju likuma izpratnē, Komisija norāda, ka naudas līdzekļi, kas ir nodoti kredītiestādei ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai (minēto pamato ar ieguldītāju noslēgts līgums par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu) un tie ir noguldīti speciālā (investīciju) kontā, kurā esošos līdzekļus var izmantot tikai saistībā ar ieguldījumiem finanšu instrumentos (tālāk tekstā – Investīciju konts), tad minētie naudas līdzekļi pakļaujas ieguldītāju aizsardzības sistēmai un šos naudas līdzekļus iekļauj sistēmas dalībnieku finanšu instrumentu portfeļu pārskatā.
Vienlaikus Komisija norāda, ka ievērojot Ieguldītāju aizsardzības likuma 12.panta otrās daļas prasības, ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums informēt savus esošos un topošos ieguldītājus par savu darbību ieguldītāju aizsardzības sistēmā un kompensācijas apmēriem, kā arī par noteikumiem, kas jāievēro, lai iegūtu kompensāciju saskaņā ar minēto likumu. Ieguldītājiem sniegtajai informācijai ir jābūt viegli uztveramai un saprotamai. Līdz ar to ieguldītājam ir jābūt informētam par to, ka viņa naudas līdzekļi, kas noguldīti Investīciju kontā kredītiestādē, nepakļaujas Noguldījumu garantiju likumā noteiktajai aizsardzībai, bet tiek aizsargāti pret gadījumiem, kas norādīti Ieguldītāju aizsardzības likumā, ievērojot tajā noteiktos kompensācijas apmērus.
Jautājums. Vai ieguldītāju aizsardzības sistēmas pārskatos ir jāiekļauj informācija par nodrošinājuma depozītiem, ko klienti nogulda kredītiestādē no finanšu instrumentu darījumiem izrietošo saistību nodrošināšanai?
Komisija norāda, ka gadījumā, ja nodrošinājuma depozīts, ko ieguldītājs ir noguldījis kredītiestādē no finanšu instrumentu darījumiem izrietošo saistību nodrošināšanai, tiek ieskaitīts Investīciju kontā, tad šādus naudas līdzekļus iekļauj ieguldītāju aizsardzības sistēmas pārskatos.
Jautājums. Vai ieguldītāju aizsardzības sistēmas pārskatos ir jāiekļauj naudas līdzekļi (depozīti un kontu atlikumi), ko klienti ir nodevuši kredītiestādei pārvaldīšanā individuālo portfeļu pārvaldīšanas pakalpojumu ietvaros?
Komisija norāda, ka naudas līdzekļus (depozīti un kontu atlikumi), ko klienti ir nodevuši kredītiestādei pārvaldīšanā individuālo portfeļu pārvaldīšanas pakalpojumu ietvaros, iekļauj sistēmas dalībnieku finanšu instrumentu portfeļu pārskatā, ja šie naudas līdzekļi ir ieskaitīti Investīciju kontā. Papildus Komisija norāda, ka kredītiestāde sistēmas dalībnieku finanšu instrumentu portfeļu pārskatā iekļauj tikai tos naudas līdzekļus, kurus ieguldītājs nodevis kredītiestādei individuālā portfeļa pārvaldīšanas pakalpojuma ietvaros un šo pakalpojumu sniedz pati kredītiestāde. Ja naudas līdzekļi noguldīti kredītiestādē uz ieguldītāja vārda atvērtajā kontā, bet pašu individuālo portfeļa pārvaldīšanas pakalpojumu sniedz cits sistēmas dalībnieks, tad kredītiestāde neiekļauj šos naudas līdzekļus sistēmas dalībnieku finanšu instrumentu portfeļu pārskatā, un informāciju par šiem naudas līdzekļiem atbilstoši Noteikumu 6.punktam iekļauj pārskatā tas sistēmas dalībnieks, kas sniedz šo portfeļa pārvaldīšanas pakalpojumu ieguldītājam.
Jautājums. Vai par visiem iepriekš minētajiem noguldījumiem (nodrošinājuma depozīti un naudas līdzekļi individuālajos ieguldījumu portfeļos) var neveikt iemaksas noguldījumu garantiju fondā saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu?
Komisija norāda, ka par naudu, kas nodota kredītiestādei ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, ievērojot iepriekšējos punktos norādīto, un kuru kredītiestāde ir iekļāvusi sistēmas dalībnieku finanšu instrumentu portfeļu pārskatā, iemaksas noguldījumu garantiju fondā kredītiestāde neveic.
Tāpat Komisija norāda, ka kredītiestādei ir jānodrošina, ka pilnīgi visi kredītiestādē noguldītie naudas līdzekļi tiek ieskaitīti vienā vai otrā atbilstošajā aizsardzības sistēmā.
Jautājums. Vai Noteikumu 5.1.punktā minētie "profesionālie ieguldītāji", kuru ieguldījumi nav jāiekļauj ieguldītāju aizsardzības sistēmas pārskatā, ir personas, kuras sistēmas dalībnieks atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma noteikumiem ir klasificējis kā profesionālus klientus, kā arī personas, kurām ir piešķirts tiesīgā darījuma partnera statuss?
Atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 124.1panta pirmajā daļā noteiktajam ir trīs iespējamie klientu statusi – profesionāls, privāts vai tiesīgais darījuma partneris. Attiecībā uz tiesīgajiem darījuma partneriem ne Ieguldītāju aizsardzības likumā, ne arī Direktīvā 97/9/EC par ieguldītāju kompensācijas sistēmām, kuras prasības ir iekļautas Ieguldītāju aizsardzības likumā, netiek noteikts, ka minētās personas varētu izslēgt no to personu loka, uz kurām netiek attiecināta ieguldītāju aizsardzības sistēmas darbība. Tas nozīmē, ka atbilstoši spēkā esošajai Ieguldītāju aizsardzības likuma redakcijai, iestājoties kompensācijas izmaksas gadījumam, personas, kurām piešķirts tiesīgā darījuma partnera statuss un kuras nav ne sistēmas dalībnieki, ne apdrošināšanas sabiedrības, ne ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, ne privātie pensiju fondi vai profesionāli ieguldītāji, būs tiesīgas pieprasīt un saņemt likumā noteikto kompensāciju. Ievērojot minēto Komisija norāda, ka sistēmas dalībnieku finanšu instrumentu portfeļu pārskatā ir jāiekļauj informācija par tādu klientu ieguldījumiem, kuriem ir piešķirts tiesīgā darījuma partnera statuss un uz kuriem neattiecas citi Noteikumu 5.punktā uzskaitītie izņēmumi.
Jautājums. Vai Noteikumu 5.4. punkta: minētie "revīzijas komisijas vadītājs vai šīs komisijas locekļi" ir sistēmas dalībnieka iekšējā audita dienesta darbinieki, vai tie ir zvērinātu revidentu komercsabiedrības, kura pārbauda sistēmas dalībnieka finanšu pārskatus, darbinieki?
Noteikumu 5.4. punktā minētās personas ir Ieguldītāju aizsardzības likuma 7. panta 6. punktā minētās personas. Attiecībā uz revīzijas komisijas vadītāju vai šīs komisijas locekļiem, Komisija norāda, ka minētās personas ir Komerclikuma 183.pantā norādītās sistēmas dalībnieka iekšējās revīzijas veikšanai piesaistītās personas, kā arī citi sistēmas dalībnieka darbinieki, kuri pilnvaroti plānot, vadīt un kontrolēt sabiedrības darbību un kuri ir atbildīgi par to, tai skaitā Noteikumu 5.4. punktā norādītie sistēmas dalībnieku iekšējas revīzijas dienesta vadītāji un šī dienesta locekļi.
Jautājums. Vai Noteikumu 5.5. punktā minētās personas, kuras ir atbildīgas par sistēmas dalībnieka grāmatvedības dokumentu revīziju, ir sistēmas dalībnieka iekšējā audita dienesta darbinieki?
Komisija norāda, ka sistēmas dalībnieka iekšējā audita dienesta darbinieki jau ir minēti Noteikumu 5.4. punktā kā sistēmas dalībnieka iekšējas revīzijas dienesta vadītāji un šī dienesta locekļi. Savukārt ar Noteikumu 5.5. punktā minētajām personām ir jāsaprot ārējie revidenti, kas pārbauda sistēmas dalībnieka finanšu pārskatus.