Kapitāla tirgus izaugsmi atbalstoši lēmumi vajadzīgi jau šodien

16.01.2021
  • Sadaļa:
Santa Purgaile, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja

Santas Purgailes foto

Finanšu pasaulē būtiska loma ir efektīvi funkcionējošam kapitāla tirgum. Kapitāla tirgus uzņēmumiem nodrošina iespēju dažādot savus finanšu avotus, vietējiem un ārvalstu ieguldītājiem tas paver plašākas iespējas investēt, savukārt valstij attīstīts kapitāla tirgus nozīmē straujāku vietējās ekonomikas izaugsmi. Gan šie kapitāla tirgus spēlētāji – uzņēmumi, investori un valsts, gan arī kapitāla tirgus dalībnieki, kas apkalpo kapitāla tirgu, – ir cieši saistīti un viens otram vajadzīgi, jo tikai kopdarbā iespējams kapitāla tirgus attīstības lēciens.

Pēdējos 20 gados tradicionālais kapitāla tirgus (akcijas un obligācijas) Latvijā piedzīvojis sarežģītus laikus. Komercbanku piedāvātās zemās kredītprocentu likmes motivējušas uzņēmumus savai izaugsmei galvenokārt izmantot aizņēmumus bankās, nevis lūkoties pēc alternatīviem kapitāla piesaistes avotiem. Daļa biržā esošo emitentu bijuši pasīvi un nav izmantojuši kapitāla tirgus sniegtās priekšrocības. Arī ieguldītāji bijuši samērā kūtri. Viens no iemesliem, kas liedz plašākam iedzīvotāju lokam iesaistīties akciju tirgū, ir zema finanšu pratība un nepietiekamas zināšanas par ieguldījumu instrumentiem.

Latvijas akciju tirgus patlaban uzskatāms par nelikvīdu. Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā vidējais akciju tirgus apgrozījumus jeb likviditāte 2020. gada pirmajos sešos mēnešos bija 23 reizes lielāks nekā mūsu tirgū. Daži skaitļi salīdzinājumam – 2020. gada pirmajā pusgadā AS “Nasdaq Riga” akciju tirgū vidējais apgrozījums vienā tirdzniecības dienā bija 60 000 eiro, Igaunijas “Nasdaq Tallinn” akciju tirgū – 1,37 miljoni eiro. Igaunijas akciju tirgū tāpat kā Latvijas tirgū 2020. gada jūnija beigās bija kotēti 18 akciju emitenti, taču tirgus kapitalizācija Igaunijas akciju tirgū bija trīsreiz lielāka nekā Latvijā: Igaunijā 2,59 miljardi eiro, bet Latvijā – 855,4 miljoni eiro.

Latvijas akciju tirgus kapitalizācijas apmērs pret mūsu valsts iekšzemes kopproduktu ir zemākais Baltijā un Eiropas Savienībā, un tas nozīmē, ka mūsu tirgum ir izaugsmes potenciāls, taču tā uzplaukšanai vajadzīgi atbalstoši lēmumi un mērķtiecīga rīcība.

Kapitāla tirgum vajadzīga labi pārvaldītu uzņēmumu ienākšana

Viena no Latvijas kapitāla tirgus stiprināmām jomām ir vājā korporatīvā pārvaldība. Latvijai iestājoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), tika vērtēta Latvijas tiesiskā regulējuma un prakses atbilstība OECD Korporatīvās pārvaldības principiem. Konstatēts, ka atsevišķu emitentu korporatīvās pārvaldības skandāli ir negatīvi ietekmējuši Latvijas kapitāla tirgus reputāciju un var mazināt vēlmi ieguldīt Latvijas kapitāla tirgū. Kā viens no galvenajiem iemesliem šādiem korporatīviem strīdiem un problēmām tika minēta neefektīva privātā uzraudzība, kas saistīta ar sarežģītu zaudējumu atlīdzināšanas kārtību akcionāru tiesību aizskāruma gadījumā. Lai arī kopš šiem OECD vērtējumā iekļautajiem korporatīvajiem skandāliem ir pagājuši gandrīz 10 gadi un minēto emitentu akcijas ir izslēgtas no regulētā tirgus, tomēr vājas korporatīvās pārvaldības problēma joprojām saglabājusies. Tas jārisina. Jaunu, labi pārvaldītu uzņēmumu ienākšana biržā būtu pozitīvs piemērs arī citiem uzņēmumiem.

Lai motivētu jaunus uzņēmumus izvēlēties biržu kā savas izaugsmes finanšu avotu, sākotnēji nepieciešams valsts atbalsts. Pozitīvs piemērs ir Centrālās finanšu un līgumu aģentūras administrētā programma “Atbalsts mazo, vidējo komersantu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos”, kas nodrošina līdzfinansējumu akciju vai parāda vērtspapīru emisijas sagatavošanas izmaksām. Iespēja saņemt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu akciju emisijai raisīja lielu uzņēmēju interesi. Taču programmas finansējums un tādējādi arī atbalsta pretendentu skaits ir ierobežots – ja vēlamies stimulēt jaunu uzņēmumu pievienošanos biržai, šāds finansiāls atbalsts būtu nepieciešams arī turpmāk. Protams, ar šo programmu vien nebūs pietiekami, darāmo darbu saraksts ir daudz plašāks.

Nelielu, strauji augošu uzņēmumu ienākšana biržā var iedvesmot citus mazos un vidējos uzņēmumus izvēlēties līdzīgu ceļu izaugsmei un kāpināt privāto investoru interesi par ieguldījumiem akcijās. Tomēr, lai patiesi iekustinātu Latvijas kapitāla tirgu, ir vajadzīgi lieli kapitāla tirgus dalībnieki. Institucionālie investori ieguldīs, ja biržā kotētie uzņēmumi būs pietiekami lieli un ja tirdzniecības aktivitāte biržā būs gana augsta. Lielu vietējo uzņēmumu iekļaušanās kapitāla tirgū dotu iespēju tajos un tātad pašmāju ekonomikā ieguldīt 2. pensijas līmeņa līdzekļus.

Darāmo darbu saraksts

Kapitāla tirgus attīstība ir viena no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas stratēģiskajām prioritātēm. Esam intensīvi strādājuši un izstrādājuši 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Ar programmu iepazīstinājām un par tās ieviešanu un Latvijas kapitāla tirgus izaicinājumiem diskutējām 19. janvārī Latvijas kapitāla tirgus forumā 2021 “Šodienas lēmumi = nākotnes iespējas”. Ar foruma materiāliem un video ierakstiem iespējams iepazīties Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tīmekļvietnē forumam veltītā sadaļā.

Izmaiņas Latvijas kapitāla tirgū nenotiks pašas no sevis – būtiski lēmumi ir jāpieņem jau pašlaik, lai nākotnē sagaidītu progresu Latvijas kapitāla tirgū un tas spētu sniegt pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai.

Kontakti


Adrese:
Kungu iela 1, Riga, LV-1050
Tālrunis:
6 7774800
E-pasts:
Par nelicencētiem pakalpojumiem
Datu aizsardzība:

Seko aktualitātēm


Pieraksties jaunumiem un saņem nozarei svarīgu informāciju savā e-pastā!