Eiropas Komisija: Spēcīgāka banku savienība. Jauni pasākumi noguldījumu aizsardzības stiprināšanai un banku darbības risku turpmākai mazināšanai

25.11.2015
  • Sadaļa:

Eiropas Komisija: Spēcīgāka banku savienība. Jauni pasākumi noguldījumu aizsardzības stiprināšanai un banku darbības risku turpmākai mazināšanai

 

Strasbūrā, 2015. gada 24. novembrī

Komisija nākusi klajā ar ierosinājumu izveidot eirozonā banku noguldījumu apdrošināšanas sistēmu un noteica turpmākus pasākumus, kas veicami, lai mazinātu atlikušos riskus banku nozarē. Nesenā krīze parādīja, ka nopietni ekonomiskie un finansiālie satricinājumi var vājināt uzticēšanos banku sistēmai. Savukārt banku savienība tika izveidota ar mērķi veicināt uzticēšanos iesaistītajām bankām. Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma (ENAS) stiprinās banku savienību, palielinās banku noguldītāju aizsardzību, vairos finanšu stabilitāti un vājinās saikni starp bankām un tās uzraugošajām valstīm.

Šodien pieņemtie pasākumi ir viens no vairākiem posmiem, kas paredzēti Piecu priekšsēdētāju ziņojumā, un tie ir vērsti uz ES ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanu. Komisijas ierosinātais tiesību akta priekšlikums garantēs iedzīvotāju noguldījumus eirozonas mērogā. Priekšlikumu papildina paziņojums, kurā līdztekus ENAS priekšlikuma izklāstam ir aprakstīti vēl citi pasākumi, kas mazinās atlikušos riskus banku sistēmā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis sacīja: “Banku savienības izveides pabeigšana ir būtisks solis pretim noturīgai un plaukstošai ekonomiskajai un monetārajai savienībai. Komisijas priekšlikums par Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu ir sagatavots, balstoties uz valstu noguldījumu apdrošināšanas sistēmām, un ENAS būs pieejama tikai ar nosacījumu, ka ir pilnībā īstenoti kopīgi pieņemtie noteikumi. Vienlaikus mums jāveic turpmāki pasākumi, kas mazinās banku sistēmā pastāvošos riskus. Mums jāvājina saikne starp bankām un tās uzraugošajām valstīm un apstiprinātie noteikumi jāievieš praksē, lai nodokļu maksātājiem nebūtu jāmaksā par banku glābšanu.”

Par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgu savienību atbildīgais Komisijas loceklis Džonatans Hills teica: “Šī krīze ļāva ieraudzīt trūkumus vienotās valūtas kopējā arhitektūrā. Kopš tā laika ir izveidots vienots uzraugs un vienota noregulējuma iestāde. Tagad jāveic pasākumi, lai izveidotu vienotu noguldījumu garantiju sistēmu. Virzoties uz priekšu soli pa solim, mums jāpārliecinās, ka risku mazināšana iet rokrokā ar risku dalīšanu. Tieši to mēs esam apņēmušies sasniegt.”

Šī sistēma laika gaitā tiks izvērsta trīs posmos. Vispirms tajā būs paredzēta valstu noguldījumu garantiju sistēmu pārapdrošināšana, ko pēc trim gadiem nomainīs kopapdrošināšanas sistēma, kurā ENAS ieguldījums laika gaitā pakāpeniski palielināsies. Paredzams, ka tā noslēgsies ar Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas izveidi 2024. gadā. Minētajā sistēmā ietverta virkne spēcīgu aizsargpasākumu pret ļaunprātīgu un neatbilstošu izmantošanu, lai veicinātu, ka valstu sistēmas piesardzīgi pārvalda iespējamos riskus. Konkrētāk, valstu sistēmas Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmai varēs piekļūt tikai tad, ja tās pilnībā atbildīs attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

Svarīgākie aspekti

Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma:

tiks veidota, balstoties uz pašreizējo sistēmu, kurā ietilpst atbilstoši Eiropas noteikumiem izveidotas valstu noguldījumu garantiju sistēmas; individuālo noguldītāju aizsardzības līmenis arī turpmāk saglabāsies līdzšinējā apmērā (100 000 eiro);

tiks ieviesta pakāpeniski;

kopumā banku nozarei neradīs papildu izmaksas: iemaksas, ko bankas veiks Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmā, varēs atskaitīt no valstu noguldījumu garantiju sistēmās veiktajām iemaksām;

būs rūpīgi izvērtētu risku sistēma; bankām ar agresīvāku ieguldījumu politiku būs jāveic lielākas iemaksas nekā bankām ar konservatīvu ieguldījumu politiku, un tas tiks nostiprināts, jo ENAS ieviešana notiks pakāpeniski; risku koriģēšana tiks piemērota no sistēmas darbības sākuma;

tiks papildināta ar stingriem aizsargpasākumiem; piemēram, tāapdrošinās tikai to valstu noguldījumu garantiju sistēmas, kuras būs veidotas atbilstoši ES noteikumiem;

tiks papildināta ar paziņojumu, kurā būs izklāstīti risku mazināšanas pasākumi, piemēram, detalizētāki priekšlikumi, kā nodrošināt, lai banku eksponētība atsevišķu valstu riskam būtu pietiekami diversificēta;

būs obligāta tām eirozonas dalībvalstīm, uz kuru bankām jau tagad attiecas vienotais uzraudzības mehānisms, un tai varēs pievienoties citas ES dalībvalstis, kurām būs vēlme iestāties banku savienībā. 

Trīs posmi ceļā uz ENAS

1. posms. Pārapdrošināšana

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu pirmos 3 gadus, proti, līdz 2020. gadam, tiks izmantota pārapdrošināšanas pieeja.

Kā tā darbosies:

— pārapdrošināšanas posmā valstu noguldījumu garantiju sistēmai ENAS līdzekļi būs pieejami tikai pēc tam, kad būs izlietoti visi valsts līdzekļi un — tāpat kā visos nākamajos posmos — ar noteikumu, ka valstu noguldījumu garantiju sistēma atbilst Noguldījumu garantiju sistēmas direktīvas prasībām;

— ENAS līdzekļi nodrošinās papildu līdzekļus valsts sistēmai, bet tikai līdz konkrētam līmenim.

Tiks izveidoti aizsargpasākumi, lai nodrošinātu, ka valstu sistēmas piekļūst ENAS tikai pamatotos gadījumos, un lai novērstu iespējamo ļaunprātīgo izmantošanu. ENAS līdzekļi būs pieejami vien tad, ja attiecīgā dalībvalsts būs pilnībā piemērojusi Noguldījumu garantiju sistēmas direktīvas attiecīgos noteikumus. ENAS līdzekļu izmantošana tiks rūpīgi uzraudzīta. Visi ENAS līdzekļi, par kuriem tiks konstatēts, ka valsts sistēma nav bijusi tiesīga tos saņemt, būs pilnībā jāatmaksā.

Pārapdrošināšanas posms, kas ir pirmais šajā ķēdē, vājinās saikni starp bankām un tās uzraugošajām valstīm. Taču vēl ir daudz darāmā, lai panāktu, ka valstu sistēmas ir pilnībā apdrošinātas un visi privātpersonu vai MVU noguldījumi banku savienībā ir vienādi aizsargāti. Tādēļ ir vajadzīgs otrais posms.

2. posms. Kopapdrošināšana

Pēc 3 gadu darbības atbilstoši pārapdrošināšanas sistēmas principiem ENAS 2020. gadā pakāpeniski kļūs par kopapdrošināšanas sistēmu (“kopapdrošināšana”), uz kuru joprojām attieksies attiecīgie ierobežojumi un aizsargpasākumi pret ļaunprātīgu izmantošanu.

Šajā posmā galvenā atšķirība ir tā, ka valsts sistēmai nebūtu līdz galam jāizmanto savi līdzekļi, lai piekļūtu ENAS līdzekļiem. ENAS varētu segt daļu izmaksu no brīža, kad bankai ir jāveic atmaksa noguldītājiem. Tas ievieš lielāku riska dalīšanas pakāpi starp valstu sistēmām un ENAS. ENAS segtā izdevumu daļa sākotnēji būs visai zema (20 %), taču četru gadu laikā tā palielināsies.

3. posms. Pilna apdrošināšana

Pakāpeniski palielinot ENAS riska dalīšanas pakāpi līdz 100 %, ENAS nodrošinās valstu noguldījumu sistēmu pilnu apdrošināšanu no 2024. gada. Tajā pašā gadā tiks pilnībā ieviests vienotais noregulējuma fonds un spēkā esošās Noguldījumu garantiju sistēmu direktīvas prasības.

Eiropas noguldījumu apdrošināšanas fonds

Eiropas noguldījumu apdrošināšanas fonds tiks izveidots jau no paša sākuma. To finansēs tieši no banku iemaksām ar riska korekciju. Eiropas noguldījumu apdrošināšanas fonda pārvaldība tiktu uzticēta pašreizējai vienotā noregulējuma valdei.

Riska mazināšanas pasākumi

Līdztekus ENAS ieviešanai un paralēli darbam ar tiesību akta priekšlikumu Komisija centīsies īstenot pilnu pasākumu kopumu, lai mazinātu riskus un nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus banku savienībā.

Tie ir šādi: samazināt dalībvalstu iespējas un rīcības brīvību prudenciālo noteikumu piemērošanā, lai vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) varētu darboties iespējami efektīvāk;

saskaņot valstu noguldījumu garantiju sistēmas;

pieņemt tiesību aktus, ar kuriem tiktu ieviesti atlikušie tiesiskā regulējuma elementi, kuri attiecas uz bankām un par kuriem panākta vienošanās starptautiskā līmenī, konkrētāk, ierobežot banku saistību īpatsvara palielināšanu, nodrošināt stabilu banku finansējumu un uzlabot bankas riska svērto aktīvu salīdzināmību, un līdz 2019. gadam nodrošināt, lai tiktu īstenoti Finanšu stabilitātes padomes ieteikumi par banku kopējo zaudējumu absorbcijas spēju tā, lai grūtībās nonākušām bankām būtu pieejami pietiekami resursi bez nepieciešamības izmantot nodokļu maksātāju naudu;

panākt spēkā esošo noteikumu izpildi, lai līdz minimumam samazinātu valsts finansējuma izmantošanu stabilas un noturīgas banku nozares uzturēšanai;

panākt lielāku konverģenci maksātnespējas tiesību aktos, kā noteikts kapitāla tirgu savienības rīcības plānā;

uzņemties iniciatīvu tādā jomā kā piesardzīga attieksme pret banku pakļautību valsts riskam, piemēram, ierobežot banku saistību ar konkrēto valsti, lai nodrošinātu riska diversifikāciju.

Paralēli šīm darbībām Komisija strādās, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pilnībā transponē šajā jomā spēkā esošos tiesību aktus, piemēram, 2014. gadā pieņemto direktīvu par banku sanāciju un noregulējumu un direktīvu par noguldījumu garantiju sistēmām. Lai to panāktu, attiecīgos gadījumos jau ir uzsāktas pienākumu neizpildes procedūras (sk. IP/15/5827).

Priekšvēsture

2012. gadā saistībā ar ilgāka termiņa redzējumu par ekonomisko un fiskālo integrāciju[1]Komisija aicināja izveidot banku savienību, kas nodrošinātu stabilāku banku nozares situāciju un atjaunotu uzticību eiro. Banku savienība bija jāīsteno soli pa solim, pārvirzot uzraudzību uz Eiropas līmeni, izveidojot vienotu sistēmu banku krīzes pārvaldībai un vienotu sistēmu noguldījumu aizsardzībai. Pirmie divi darbi ir paveikti: ir izveidots vienotais uzraudzības mehānisms un vienotais noregulējuma mehānisms, bet vienotā noguldījumu aizsardzības sistēma vēl nav izveidota.

Piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojumā[2] un Komisijas 2015. gada 21. oktobra paziņojumā[3] ir izklāstīts konkrēts plāns ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) padziļināšanai un arī pasākumi, kuri vērsti uz finansiālās stabilitātes apdraudējuma turpmāku mazināšanu. Banku savienības izveides pabeigšana ir obligāts solis virzībā uz pilnīgu un padziļinātu EMS. Runājot par vienoto valūtu, svarīga ir vienota un pilnībā integrēta finanšu sistēma, jo tikai tā var nodrošināt saskaņotu monetārās politikas piemērošanu, labāku ekonomikas satricinājumu absorbēšanu, izmantojot adekvātu riska diversifikāciju starp dalībvalstīm, un vispārējo uzticēšanos eirozonas banku sistēmai.

Konkrētāk, Piecu priekšsēdētāju ziņojumā ir ierosināts ilgtermiņā izveidot Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (ENAS) kā banku savienības trešo pīlāru līdztekus banku uzraudzībai, kasuzticēta vienotajam uzraudzības mehānismam, un banku noregulējumam, ko veic vienotais noregulējuma mehānisms.

Lai gan valstu noguldījumu garantiju sistēmas jau ir ieviestas un nodrošina aizsardzību 100 000 eiro apmērā vienam cilvēkam/vienam kontam vienā bankā, vienota Eiropas sistēma nepastāv.

Kontakti


Adrese:
Kungu iela 1, Riga, LV-1050
Tālrunis:
6 7774800
E-pasts:
Par nelicencētiem pakalpojumiem
Datu aizsardzība:

Seko aktualitātēm