FKTK: Latvijas mājsaimniecībās pakāpeniski veidojas finanšu plānošanas tradīcija

18.12.2013
  • Sadaļa:

Informācija plašsaziņas līdzekļiem
18.12.2013.

FKTK: Latvijas mājsaimniecībās pakāpeniski veidojas finanšu plānošanas tradīcija

Jaunākie iedzīvotāju aptaujas rezultāti uzrāda izmaiņas Latvijas mājsaimniecību finanšu plānošanas paradumos. Vairāk nekā puse jeb 51% iedzīvotāju uz jautājumu – Vai jūs plānojat tēriņus, sekojat tam, lai izdevumi nepārsniegtu ienākumus?, ir atbildējuši apstiprinoši. Vēl 36% sniedz atbildi, ka plāno savas finanses dažkārt, pēc nepieciešamības. Tādējādi vismaz 85% mājsaimniecību pārzina privāto finanšu plānošanu un liela daļa arī veic to.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS ir veikusi Latvijas iedzīvotāju aptauju par finanšu plānošanas paradumiem un veidiem, kā iedzīvotāji seko saviem ienākumiem un izdevumiem un veic to līdzsvarošanu. Ir novērojamas pārmaiņas mājsaimniecību paradumos finanšu plānošanā, salīdzinot ar iepriekšējos gados veikto aptauju rezultātiem, kad pavisam neliela iedzīvotāju daļa (15-25%) apzinājās privāto finanšu plānošanas nepieciešamību. Tomēr ir vēl samērā liela iedzīvotāju grupa – ap 13%, kas neseko savām finansēm un neplāno tās vai arī nevar precīzi formulēt savu attieksmi.
 


FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis: “Finanšu plānošanas tradīcijas iesakņošanās vairāk nekā divās trešdaļās sabiedrības, protams, ir pozitīva tendence, taču tā būtu jānotur zināmā līmenī arī tad, kad, šķiet, situācija kļūst labāka un naudas atkal ir mazliet vairāk. Izdevumu līdzsvarošana ar regulārajiem ienākumiem jeb t.s. “nulles budžets” ir tikai pirmais solis privāto finanšu sakārtošanā, vairāk ir jādomā par uzkrāšanas iespējām jau finanšu plānošanas stadijā. Tieši tāpēc topošajā Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijā viens no mūsu mērķiem būs finanšu plānošanas un uzkrājumu veidošanas tradīcijas stiprināšana Latvijas mājsaimniecībās. Tikai šāda pieeja var vairot Latvijas mājsaimniecību drošību un finansiālo ilgstspēju.”

 Lai izdarītu secinājumus par mājsaimniecību finanšu plānošanas efektivitāti, aptaujas dalībniekiem tika lūgts raksturot arī esošo finanšu situāciju – 50% apstiprināja, ka regulārie izdevumi sakrīt ar ienākumiem jeb “cik nopelnām, tik iztērējam”, 26% mājsaimniecību paliek pāri līdzekļi, ar kuriem var brīvāk rīkoties vai veidot uzkrājumus. Tomēr noteiktai daļai mājsaimniecību izdevumi bieži pārsniedz ienākumus (16%) vai arī situāciju ir grūti precīzi raksturot tās mainīguma dēļ (8%), tādējādi var secināt, ka kopumā samērā lielam mājsaimniecību segmentam – ap 24%, neizdodas panākt situāciju, kad ienākumi sedz visus nepieciešamos izdevumus un budžets veidojas līdzsvarots. Te jāuzsver, ka pastāvīgo plānotāju vidū ir vairāk mājsaimniecību ar līdzsvarotu budžetu – 56%, nekā tas ir vidēji (50%). 

 

Izvaicāti par ienākumu/izdevumu uzskaites metodēm, visbiežāk (43%) iedzīvotāji ir atbildējuši, ka ienākumu/izdevumu uzskaiti nodrošina, atceroties to galvā. Ap 30% respondentu, veicot privāto finanšu plānošanu, izmanto kādu palīgrīku – 19% lieto savu rakstveida sistēmu, bet 11% privātu elektronisko risinājumu datorā, viedtālrunī vai citā ierīcē. Komercbanku piedāvātos privātās plānošanas interneta rīkus lieto 4%. Vēl samērā liela daļa – 12% izmanto citus individuālus finanšu plānošanas risinājumus, kas aptaujā netika konkretizēti.

Aptaujas rezultāti parāda, ka ir iedzīvotāju grupas, kurās mazāks skaits nekā vidēji plāno savas privātās finanses, tādi ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (17% neplāno vispār), arī cilvēki ar vidējo un pamata izglītību (12% neplāno) un Rīgas iedzīvotāji (13% neplāno), tāpat pasīvāki plānotāji ir cilvēki ar augstiem ienākumiem (14% neplāno), tomēr šīs grupas budžets biežāk ir ar pārpalikumu.

Pētījums veikts 2013. gada novembrī pēc FKTK pasūtījuma. Aptaujāti 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Metode: interneta aptauja.

Papildu informācijai:
Ieva Upleja
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
Komunikācijas daļas
galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr.:67774807; e-pasts: ieva.upleja@fktk.lv

Vairāk par Finanšu un kapitāla tirgus komisiju:
www.fktk.lv, www.klientuskola.lv, Twitter.com/FKTK_LV

Kontakti


Adrese:
Kungu iela 1, Riga, LV-1050
Tālrunis:
6 7774800
E-pasts:
Par nelicencētiem pakalpojumiem
Datu aizsardzība:

Seko aktualitātēm