FKTK: Latvijas noguldījumu aizsardzības sistēma turpina nostiprināties

26.11.2015
  • Sadaļa:

Rīgā, 26.11.2015.

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

FKTK: Latvijas noguldījumu aizsardzības sistēma turpina nostiprināties 

24.11.2015. Eiropas Komisijas (EK) iniciatīvas ar mērķi pakāpeniski līdz 2024. gadam ieviest Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (ENAS) un nodrošināt šo valstu noguldījumu sistēmu pilnu apdrošināšanu trīs posmos – pārapdrošināšana, kopapdrošināšana un pilna apdrošināšana, veicinās to, ka valstu sistēmas piesardzīgi pārvalda iespējamos riskus, kā arī stiprinās Eiropas banku savienību, palielinās banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību noguldītāju aizsardzību un vairos finanšu sistēmas stabilitāti. ENAS ir nākamais solis Eiropas banku savienības harmonizētās noguldījumu garantiju sistēmas izveidē, kas vērsts uz to, lai dalībvalstu noguldījumu garantiju fondi pakāpeniski tiek apvienoti Eiropas vienotajā noguldījumu apdrošināšanas fondā. Vairāk par šī procesa posmiem EK paziņojumā: http://bit.ly/1jjmPw3

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) uzver, ka Latvijā atšķirībā no vairākām citām ES dalībvalstīm liela daļa nepieciešamo izmaiņu mūsu valsts sistēmas harmonizācijai atbilstoši ES tiesību aktiem jau nodrošinātas, jo nacionālā noguldījumu garantiju sistēma līdz šim ir bijusi pietiekami attīstīta – risku izvērtēšanā balstītas iemaksas Noguldījumu garantiju fondā (NGF), praktiskā procesa pieredze, veicot izmaksas gan no NGF uzkrātajiem līdzekļiem, gan nodrošinot papildu līdzekļus ar valsts aizdevuma starpniecību. Sākot ar š.g. 3. ceturksni Latvijas bankas un KKS veic iemaksas NGF saskaņā ar jauno ES kārtību – iemaksu lielums tiek aprēķināts no katras bankas klientiem valsts garantēto noguldījumu (100 000 EUR) apjoma, maksājumiem piemērojot riska koeficientus, kā to paredz Eiropas centrālas bankas (ECB) vadlīnijas. Tāpat ir precizētas to bankas klientu kategorijas, kuriem pienākas valsts garantētā atlīdzība. 

Kopš š.g. 1. jūlija, kad, ieviešot ES Direktīvu par noguldījumu garantiju sistēmām, tika pieņemta Latvijas Noguldījumu garantiju likuma jaunā redakcija, oficiāli darbību sāka Eiropas banku savienības harmonizētā noguldījumu garantiju sistēma Latvijā. Bankām un KKS tagad ir jauns pienākums – sniegt visiem klientiem noteikta apjoma informāciju par viņu noguldījumu aizsardzību. Spēkā stājušās arī citas izmaiņas Latvijas noguldījumu garantiju sistēmā:

• iestājoties noguldījumu nepieejamībai, klients, kuram bijis īslaicīgi liels noguldījumu atlikums, kas atbilst likumā minētiem kritērijiem, vienlaikus ar standarta garantiju (kas ir 100 000 EUR) varēs pretendēt uz papildu garantēto atlīdzību vēl līdz 200 000 EUR*;

• ja klientiem bijis kopīgs noguldījums, kas lielāks par standarta atlīdzību, un banka vai KKS būs savlaicīgi identificējusi katru šo noguldītāju, bankas maksātnespējas gadījumā katrs varēs pretendēt uz garantēto atlīdzību;

• turpmāk valsts grantētā atlīdzība (100 000 EUR) attieksies arī uz pašvaldību un valsts

pārvaldes iestāžu noguldījumiem, ja šo iestāžu budžets nepārsniedz 500 000 EUR;

• Latvijas NGF ir tiesības aizņemties no citu valstu noguldījumu garantijas sistēmām vai no komercbankas, kas samazina iespēju, ka garantēto atlīdzību izmaksai būs nepieciešami valsts līdzekļi;

• ja ir pieņemts lēmums glābt kādu Latvijas banku NGF ir tiesīgs piedalīties bankas iekšējā rekapitalizācijā, proti, NGF var uz laiku kļūt par glābjamās bankas akcionāru, ar mērķi vēlāk, kad bankas finansiālais stāvoklis uzlabosies, atgūst savus līdzekļus no bankas akciju pārdošanas. Šīs NGF ieguldījums ir ierobežots ar garantēto atlīdzību summu, kuru fondam būtu jāizmaksā noguldītājiem bankas maksātnespējas gadījumā;

• pakāpeniski tiek saīsināts termiņš, kurā ir jāsāk garantētās atlīdzības izmaksa, līdz kamēr 2024. gada 1. janvārī garantētās atlīdzības izmaksa būs jānodrošina astotajā darba dienā pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanas dienas. 

Atšķirībā no Eiropas banku savienības vienotā noregulējuma mehānisma, kura būtība paredz, ka finanšu līdzekļi tiek iemaksāti un pārvaldīti eirozonas valstu Vienotajā noregulējuma fondā, harmonizētajā noguldījumu garantiju sistēmā saskaņoti ir tikai klientu noguldījumu aizsardzības noteikumi, bet pats NGF pagaidām paliek katras valsts pārvaldībā.

Veidojot jaunu Eiropas banku uzraudzības sistēmu – Eiropas banku savienību, pakāpeniski tiek ieviesti trīs dažādi mehānismi: 04.11.2014. darbu sāka VUM jeb vienotais uzraudzības mehānisms, 01.07.2015. – harmonizētā noguldījumu garantiju sistēma un 01.01.2016. pilnā apmērā sāks darboties vienotais noregulējuma mehānisms. Vairāk par Eiropas banku savienības izveidi un darbu šajā infografikā: 

http://www.fktk.lv/texts_files/Infografika_VUM_pdf.pdf 

 

*Jaunajā Noguldījumu garantiju likuma versijā ir noteikti daži darījumu veidi, kuros iesaistītajām fiziskajām personām būs tiesības pretendēt vēl uz papildu atlīdzību (200 000 EUR apmērā), t. i., kopā ar standarta garantiju kopa līdz 300 000 EUR. Tā būs tad, ja pēdējos trīs mēnešos kontā esošie līdzekļi iegūti no nekustamā īpašuma pārdošanas, valsts sociālajām kompensācijām, kādu zaudējumu atlīdzināšanas vai kompensācijas par nepatiesu notiesāšanu. http://likumi.lv/ta/id/274737-noguldijumu-garantiju-likums

Papildu informācijai:

Ieva Upleja

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 

Komunikācijas daļas 

galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste

tālr.:67774807; e-pasts: ieva.upleja@fktk.lv

Kontakti


Adrese:
Kungu iela 1, Riga, LV-1050
Tālrunis:
6 7774800
E-pasts:
Par nelicencētiem pakalpojumiem
Datu aizsardzība:

Seko aktualitātēm