Par Latvijas banku darbības operatīvajiem rādītājiem 2009. gada 1. pusgada beigās

27.07.2009
  • Sadaļa:

Rīgā 27.07.2009.
 
Paziņojums masu informācijas līdzekļiem

Par Latvijas banku darbības operatīvajiem rādītājiem 2009. gada 1. pusgada beigās

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija) ir sagatavojusi operatīvo informāciju par Latvijas banku darbības rezultātiem 2009. gada 1. pusgada beigās.
Latvijas banku sistēmas rādītāji ir atbilstoši normatīvu prasībām – vidējais likviditātes rādītājs jūnija beigās bija stabils – 49.6% (maija beigās – 50.2%). Banku sektora vidējais kapitāla pietiekamības rādītājs jūnija beigās bija pietiekami augsts – 12.4% (maija beigās – 12.8%) (minimālā normatīvā prasība ir 8%).
Banku sektora piesaistīto rezidentu noguldījumu kopējam apmēram jūnijā palielinoties par 0.1% jeb 6.4 miljoniem latu, savukārt nerezidentu noguldījumu apmēram sarūkot par 2.4% jeb 82.6 miljoniem latu, kopējais noguldījumu apmērs samazinājies par 0.8% jeb 76 miljoniem latu. 
Latvijas banku aktīvi jūnijā ir samazinājušies par 1.6% jeb 359 miljoniem latu. Lai gan banku sektora kopējais kredītportfelis jūnijā samazinājies par 0.6% jeb 96 miljoniem latu, tomēr piecās bankās un vienā ārvalsts bankas filiālē (kopējā tirgus daļa banku sektora kredītportfelī – 18 %) izsniegto kredītu atlikums pārskata mēnesī ir palielinājies. Gan mājsaimniecībām, gan privātuzņēmumiem izsniegto kredītu atlikuma samazinājuma temps jūnijā bijis līdzīgs – 0.5%.
Uzkrājumi nedrošajiem kredītiem jūnijā banku sektorā kopumā pieauga par 39% jeb par 274 miljoniem latu, sasniedzot 974 miljonus latu. Lielāko daļu no uzkrājumu pieauguma jeb 85% veidoja ES banku meitas banku un ārvalstu banku filiāļu (tirgus daļa rezidentu kreditēšanā – 74%) izveidotie uzkrājumi. Izveidoto uzkrājumu apmērs jūnija beigās banku sektorā sasniedza 6.1% no banku kopējā kredītportfeļa (maijā – 4.4%).
Jūnija beigās bez maksājumu kavējuma bija 76.5% no banku izsniegtajiem kredītiem (maija beigās – 77.1%). Lai gan jūnijā kredītu ar maksājumu kavējumu vairāk nekā 90 dienas apmērs palielinājās par 11.3% (t.sk. rezidentiem izsniegtajiem kredītiem par 11.6%, savukārt nerezidentiem izsniegtajiem kredītiem par 6.3%) un to īpatsvars banku kredītportfelī jūnija beigās sasniedza 12% (maija beigās – 10.7%), tomēr jau kopš maija vērojams šo kredītu ikmēneša pieauguma tempa samazinājums (maijā – 17.3%, bet no gada sākuma līdz tam vidēji 22–26% mēnesī).
2009. gada 1. pusgadu banku sektors kopumā beidza ar 346.8  miljonu latu zaudējumiem, kaut arī 11 bankas (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 15.5%) strādāja ar peļņu un kopā nopelnīja 19 miljonus latu. Saskaņā ar Komisijas jau gada sākumā izteikto prognozi, ka, valsts makroekonomiskajai situācijai arvien pasliktinoties, turpmāk ir sagaidāms ar kreditēšanu saistīto zaudējumu pieaugums, arī 2009. gada 1. pusgada banku zaudējumi galvenokārt ir veidojušies minēto uzkrājumu nedrošiem parādiem dēļ. Banku sektora gūtā operacionālā peļņa (peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem) 2009. gada 1. pusgadā bija 198.5 miljoni latu jeb par 11.4% mazāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, savukārt ES banku meitas bankām un ārvalstu banku filiālēm kopā operacionālā peļņa bija pat par 2% lielāka nekā iepriekšējā gada jūnija beigās.
Kopš pagājušā gada rudens, kad finanšu krīzes dēļ Latvijas bankām faktiski vairs nebija iespējams pārkreditēties, līdz šā gada jūlija vidum astoņas bankas ir atmaksājušas sindicētos kredītus 403 miljonu latu apmērā, bet līdz 2009. gada beigām saskaņā ar sindicēto aizdevumu līgumiem vēl divām Latvijas bankām jāatmaksā 172.5 miljoni latu. Līdz šim vairākas Latvijas bankas bija spējīgas atmaksāt savus sindicētos kredītus pirms termiņa. Laikā no 2010. līdz 2012. gadam sindicētie kredīti vēl jāatmaksā trijām bankām 951 miljonu euro apmērā (ap 668.7 miljoniem latu).
Lai noskaidrotu ekstremālu apstākļu ietekmi uz banku, tiek izmantots tāds riska vadības instruments kā stresa testi. Stresa testu rezultāti nav prognoze tuvākai vai tālākai nākotnei, tomēr tie ir jāvērtē un jāņem vērā risku pārvaldīšanā un kapitāla pietiekamības plānošanā. Pamatojoties uz 1. ceturkšņa datiem veiktie stresa testi parādīja, ka pesimistiskā scenārija gadījumā dažām bankām būs jāpalielina kapitāls, lai nodrošinātu likumā noteikto normu ievērošanu. Stresa testu rezultāti tiek apspriesti ar bankām, kā arī tiek apzināti plāni un avoti kapitāla palielināšanai.
Šī gada laikā kapitālu jau palielinājušas piecas bankas, t.sk. pamatkapitālu par 213 miljoniem latu un subordinēto kapitālu par 144.6 miljoniem latu. Vēl divas bankas plāno palielināt pamatkapitālu kopumā par 142.8 miljoniem latu, savukārt viena banka plāno piesaistīt subordinēto kapitālu 5.5 miljonu latu apmērā.
Ar Latvijas banku bilances pārskatu kopsavilkumu par jūniju pilnā izklāstā iespējams iepazīties Komisijas mājas lapā www.fktk.lv sadaļā Statistika/Kredītiestādes/Mēneša pārskati.

Agnese Joela
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
Priekšsēdētājas biroja
sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr.: 6777 4808
e-pasts: agnese.joela@fktk.lv

Kontakti


Adrese:
Kungu iela 1, Riga, LV-1050
Tālrunis:
6 7774800
E-pasts:
Par nelicencētiem pakalpojumiem
Datu aizsardzība:

Seko aktualitātēm