Par Latvijas banku darbības operatīvajiem rādītājiem 2011. gada 3. ceturksnī

21.10.2011
  • Sadaļa:

Rīgā 21.10.2011.

Paziņojums masu informācijas līdzekļiem

Par Latvijas banku darbības operatīvajiem rādītājiem 2011. gada 3. ceturksnī

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija) ir sagatavojusi operatīvo informāciju par Latvijas banku darbības rezultātiem 2011. gada 3. ceturksnī.

Banku sektora likviditātes rādītājs* ir paaugstinājies un septembra beigās tas bija 60.1% (augusta beigās – 60.0%). Atjaunojoties banku pelnītspējai vairākas bankas izmantojušas iespēju stiprināt kapitāla bāzi tajā iekļaujot pusgada auditēto peļņu, tādējādi palielinājies arī visa banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs* un septembra beigās tas sasniedza 17.0%, savukārt 1. līmeņa pašu kapitāla rādītājs * bija 14.0% (augusta beigās attiecīgi 16.2% un 12.9%) (sk. 1. att.). Kopš 2011. gada sākuma kapitālu palielinājušas vienpadsmit bankas kopumā par 112.6 miljoniem latu un banku sektora apmaksātais pamatkapitāls septembra beigās sasniedza 1 945.8 miljonus latu.

1. attēls
Banku sektora likviditātes rādītāja un kapitāla pietiekamības rādītāja dinamika

* bez Parex bankas

Banku sektorā 3. ceturksnī no jauna izsniegti gandrīz 23 tūkstoši kredītu 455 miljonu latu apmērā, savukārt kopš 2011. gada sākuma no jauna izsniegts jau 121 tūkstotis kredītu par kopējo summu 975 miljoni latu, proti, nepilnu miljardu (t.sk. 411 miljoni latu – Latvijas nefinanšu uzņēmumu attīstībai, 71 miljons latu – Latvijas finanšu uzņēmumiem, 117 miljoni latu – rezidentu mājsaimniecībām, savukārt 375 miljoni latu – nerezidentiem) (sk. 2. att.).

Septembrī turpinājās jau kopš jūlija novērojamais rezidentu nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikuma pieaugums un 3. ceturksnī kopumā šo kredītu atlikums palielinājās par 0.7% jeb 44 miljoniem latu.

Septembris bija arī pirmais mēnesis kopš pagājušā gada augusta, kad palielinājās banku sektora kredītportfeļa atlikums (par 0.2% jeb 22.4 miljoniem latu). Tomēr rezidentu mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apmēri banku sektorā kopumā joprojām ir mazāki par klientu atmaksātajiem un banku norakstītajiem kredītiem, un mājsaimniecību kredītportfeļa atlikums turpināja sarukt (3. ceturksnī – par 1.7%) septembra beigās sasniedzot 5.4 miljardus latu. Kopš gada sākuma banku sektora kredītportfelis kopumā sarucis par 5.9% jeb 851.5 miljoniem latu un septembra beigās bija 13.5 miljardi latu.

2. attēls
Banku sektorā no jauna izsniegtie kredīti (attiecīgajā mēnesī)


Līdz septembra beigām banku sektora gūtās peļņas apmērs sasniedza 71 miljonu latu (pretstatā pagājušā gada attiecīgā perioda zaudējumiem 314.3 miljonu latu apmērā). Banku pelņu ietekmēja gan operatīvās darbības rezultāts (procentu un komisijas naudas ieņēmumu pārsniegums pār tekošās darbības izdevumiem), gan izmaiņas kredītportfeļa kvalitātē (neto izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem) (sk. 3. att.).

3. attēls
Banku ienākumu un izdevumu struktūra

Banku piesaistīto noguldījumu atlikums 3. ceturkšņa laikā kopumā audzis par 2.7% jeb 300 miljoniem latu, t.sk. nerezidentu noguldījumu atlikums palielinājies par 8.8% jeb 397 miljoniem latu, savukārt rezidentu noguldījumu atlikums par 1.5% jeb 97 miljoniem latu ir samazinājies (t.sk. galvenokārt īstermiņa noguldījumi). Kopš gada sākuma noguldījumu atlikums kopumā audzis par 1.2% jeb 130.5 miljoniem latu un septembra beigās sasniedza 11.2 miljardus latu (sk.4. att.).

4. attēls
Banku piesaistīto noguldījumu atlikums

Kopējais kavēto kredītu atlikums kopš gada sākuma sarucis par 7.3% jeb 276.5 miljoniem latu un septembra beigās bija 3.5 miljardi latu jeb 26.2% no kredītportfeļa. Galvenokārt šis samazinājums bijis kredītiem ar maksājumu kavējumu virs 30 dienām, t.i. šo kredītu atlikums kopš gada sākuma sarucis par 12% jeb 370 miljoniem latu. Savukārt kredīti ar nelielu maksājumu kavējumu (līdz 30 dienām) šajā periodā auguši par 12.8% jeb 93.2 miljoniem latu, t.sk. galvenokārt rezidentu mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem izsniegtie kredīti. Kredītu kategorijai ar nelielu maksājumu kavējumu joprojām jūtīgi reaģējot gan uz mājsaimniecību maksātspējas izmaiņām (situācija darba tirgū uzlabojas ļoti lēni, mājsaimniecību izdevumi nemazinās), gan arī uz mazo un mikrouzņēmumu finansiālās situācijas izmaiņām (galvenokārt, t.i. nozarēs: operācijas ar nekustamo īpašumu, transports un tirdzniecība) saglabājas riski šo kredītu maksājumu kavējuma tālākam pieaugumam. Kredītu ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām atlikums arī 3. ceturksnī turpināja sarukt (par 2.8% jeb 68.6 miljoniem latu) un to īpatsvars kredītportfelī septembra beigās bija 18% (jūnija beigās – 18.4%). Mājsaimniecībām izsniegto kredītu kvalitāte joprojām ir diezgan nestabila – septembra beigās no mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma 31% bija ar maksājumu kavējumu (jūnija beigās – 30.7%) un bankas piesardzīgi veidojušas šim kredītportfelim papildus uzkrājumus. Tomēr korporatīvo klientu kredītu kvalitātei stabilizējoties un bankām pakāpeniski norakstot zaudētos kredītus (no gada sākuma līdz augusta beigām t.i. 170 miljonu latu apmērā) banku izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem atlikums turpināja mēreni samazināties un septembra beigās bija 11.2% no banku kopējā kredītportfeļa (jūnija beigās – 11.3%), t.sk. rezidentu korporatīvajiem klientiem – 12.3%, rezidentu mājsaimniecībām – 11% (sk. 5. att.).

5. attēls
Kredīti ar maksājumu kavējumiem un izveidotie uzkrājumi (% no kredītportfeļa)

Bankas turpina darbu ar problemātiskiem kredītiem. Pārstrukturēto kredītu kategorijā kopš gada sākuma no jauna iekļauti 23.7 tūkstoši kredītu par kopējo summu 1 045 miljoni latu. Savukārt atgūšanas procesā esošo kredītu kategorijā šajā pat laikā no jauna iekļauti 18.1 tūkstotis kredītu par kopējo summu 343 miljoni latu. Gan pārstrukturēto, gan atgūšanas procesā esošo kredītu kategorijās šajā periodā no jauna iekļauti galvenokārt rezidentu mājsaimniecībām, kā arī operācijām ar nekustamo īpašumu un būvniecības nozarei izsniegtie kredīti. Septembra beigās pārstrukturēto kredītu īpatsvars banku sektora kopējā kredītportfelī sasniedza 19.3%, savukārt atgūšanas procesā bija 13.6% no kopējā banku kredītportfeļa (jūnija beigās – attiecīgi 20.4% un 14.7%) (sk. 6. att.).

6. attēls
Pārstrukturēto un atgūšanas procesā esošo kredītu kategorijās no jauna iekļautie kredīti (attiecīgajā mēnesī)

Ar Latvijas banku bilances pārskatu kopsavilkumu par 2011. gada 3. ceturksni iespējams iepazīties Komisijas mājas lapā www.fktk.lv sadaļā Statistika/Kredītiestādes/.

Informāciju sniedza:
Anna Dravniece
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
biroja vadītāja

Papildu informācija:
Agnese Līcīte
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
biroja sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr: 67774808; e-pasts: Agnese.Licite@fktk.lv

[1] 1. līmeņa pašu kapitālā iekļauj tikai augstākās kvalitātes kapitāla elementus: apmaksāto akciju kapitālu un rezerves, kā arī iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu
* Parex bankas dati nav iekļauti kopējā rādītāja aprēķināšanā, jo Parex banka pēc tās restrukturizācijas nesniedz finanšu pakalpojumus, bet nodarbojas ar aktīvu atgūšanu.

Kontakti


Adrese:
Kungu iela 1, Riga, LV-1050
Tālrunis:
6 7774800
E-pasts:
Par nelicencētiem pakalpojumiem
Datu aizsardzība:

Seko aktualitātēm