Par Latvijas banku darbības operatīvajiem rādītājiem 2011. gada 4. ceturksnī

01.02.2012
  • Sadaļa:

Rīgā 01.02.2012.

Paziņojums masu informācijas līdzekļiem

Par Latvijas banku darbības operatīvajiem rādītājiem 2011. gada 4. ceturksnī

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija) ir sagatavojusi operatīvo informāciju par Latvijas banku darbības rezultātiem 2011. gada 4. ceturksnī1.

Augstā līmenī ir saglabājies banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs* un decembra beigās tas sasniedza 17.4% (minimālā kapitāla prasība – 8%), savukārt 1. līmeņa pašu kapitāla rādītājs2  bija 14.2% (septembra beigās – attiecīgi 17.3% un 14.2%).

Atjaunojoties banku pelnītspējai vairākas bankas izmantojušas iespēju stiprināt kapitāla bāzi tajā iekļaujot kārtējā darbības gada (starpposma) auditēto peļņu, savukārt mazinoties kreditēšanas tempiem, turpina sarukt riska svērto aktīvu apmērs.

Kopš 2011. gada sākuma kapitālu palielinājušas divpadsmit bankas kopumā par 139.4 miljoniem latu (t.sk. privātie akcionāri gandrīz par 100 milj. latu) un banku sektora apmaksātais pamatkapitāls decembra beigās bija 1 977.4 miljoni latu.

AS “Latvijas Krājbanka” gada nogalē gūtie zaudējumi būtiski ietekmēja banku sektora darbības rezultātu un 2011. gadu banku sektors kopumā noslēdza ar zaudējumiem 179 milj. latu apmērā, tomēr tie bija uz pusi mazāki nekā 2010. gadā. Neiekļaujot AS “Latvijas Krājbanka” un AS “Parex banka” gūtos zaudējumus, banku sektors kopumā 2011. gadā darbojās ar peļņu 97 miljonu latu apmērā, t.sk. ar peļņu gadu noslēdza 11 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles kopā nopelnot 197.5 miljonus latu (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 73%).

Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem 2011. gadā sasniedza 238 milj. latu jeb par 66% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tīrie procentu ienākumi šogad, t.i. pirmo reizi kopš 2008. gada, atkal palielinājās (par 27%) (sarūkot kredītportfelim, banku sektora gūtie procentu ienākumi, lai arī lēnākā tempā, tomēr turpināja mazināties, savukārt krītoties par piesaistītajiem līdzekļiem maksātajām procentu likmēm, mazinājās kopējie banku sektora procentu izdevumi).

Banku sektora likviditātes rādītājs* ir palielinājies un decembra beigās tas bija 63.9% (septembra beigās – 60.3%). Kreditēšanas aktivitātēm saglabājoties zemā līmenī, banku rīcībā esošo finanšu resursu apmērs ievērojami palielinājās un būtiski auga banku sektora likvīdo aktīvu apmērs.

Samazinoties ārvalstu banku finansējumam 2011. gada 4. ceturksnī turpināja pieaugt nebanku noguldījumu nozīme Latvijas banku finansējuma struktūrā. Ārvalstu banku meitas bankām un filiālēm finansējuma apmērs no mātes bankām 2011. gada 4. ceturkšņa laikā samazinājies par 7.2% jeb 360 milj. latu, kamēr pārējā banku sektorā no bankām piesaistītais finansējums ceturkšņa laikā pieaudzis par 9.3% jeb 43.5 milj. latu.

2011. gada 4. ceturkšņa laikā banku piesaistīto noguldījumu atlikums samazinājās par 1.5% jeb 169.7 miljoniem latu, t.sk. nerezidentu noguldījumu atlikums palielinājies par 6.0% jeb 294.6 miljoniem latu, savukārt rezidentu noguldījumu atlikums saruka par 7.4% jeb 464.3 miljonu latu (t.sk. valdības noguldījumu samazinājums 2011. gada decembrī par 488 miljoniem latu).

Neiekļaujot AS “Parex banka” un AS “Latvijas Krājbanka”, ceturkšņa laikā noguldījumu apmērs ir audzis par vairāk nekā 600 miljoniem latu, jeb 6.3%.

2011. gada 4. ceturkšņa laikā banku sektora kopējais kredītportfelis saruka par 2.3% jeb 312 miljoniem latu, ko galvenokārt ietekmēja tas, ka banku sektorā no jauna izsniegto kredītu apmēri joprojām ir mazāki par klientu atmaksāto un banku norakstīto kredītu apmēriem. Rezidentu nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums saruka straujāk – par 3.9%, savukārt mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums – par 2.2%. Pretēju tendenci uzrādīja nerezidentu kredītportfelis, ceturkšņa laikā pieaugot par 3%, ko savukārt veicināja ASV dolāra kursa pieaugums attiecībā pret latu (no 0.516 septembra beigās līdz 0.544 decembra beigās), jo ap 40% no nerezidentu kredītiem ir izsniegti ASV dolāros.

Kopš gada sākuma banku sektora kredītportfelis kopumā sarucis par 8.1% jeb gandrīz 1.2 miljardiem latu, sasniedzot 13.2 miljardus latu decembra beigās.

Banku sektorā pēdējā ceturkšņa laikā no jauna izsniegti ap 25 tūkstoši kredītu 569 miljonu latu apmērā, savukārt 2011.gada laikā no jauna izsniegti 146 tūkstoši kredītu par kopējo summu 1.5 miljardi latu (t.sk. 664 miljoni latu – Latvijas nefinanšu uzņēmumu attīstībai, 87 miljoni latu – Latvijas finanšu uzņēmumiem, 168.5 miljoni latu – rezidentu mājsaimniecībām, savukārt 621 miljoni latu – nerezidentiem). Visaktīvāk bankas kreditējušas tādas nozares kā vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports un uzglabāšana, lauksaimniecība un apstrādes rūpniecība.

Banku kredītportfeļa kvalitāte pakāpeniski uzlabojas, ko galvenokārt noteica gan straujāka banku bilanču “attīrīšana” no sliktajiem kredītiem (kredītu norakstīšana), gan arī aktīvāka banku iesaistīšanās tautsaimniecības kreditēšanā, kā arī uzņēmumu maksātspējas uzlabošanās līdz ar ekonomikas izaugsmes atjaunošanos.

Gada pēdējā ceturkšņa laikā kopējais kavēto kredītu apmērs saruka par 306.5 miljoniem latu jeb par 8.7%, to īpatsvaram sasniedzot 24.5 % 2011.gada beigās (26.2% septembra beigās). Ceturkšņa laikā turpināja sarukt arī kredītu ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām atlikums (par 6.3% jeb 154 miljoniem latu) un to īpatsvars kredītportfelī saruka no 18.0% 2011.gada septembra beigās līdz 17.2% gada beigās.

Banku izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem atlikums 4. ceturkšņa laikā nedaudz palielinājās (par 9.4 miljoniem latu jeb par 0.6%) un sasniedza 1.52 miljardus latu jeb 11.5% no banku kopējā kredītportfeļa 2011. gada decembra beigās (2010. gada beigās – 11.3%), savukārt gada laikā tas samazinājies par 104 miljoniem latu jeb par 6.4%.

Stabilizējās mājsaimniecību kredītu kvalitāte. 4. ceturkšņa laikā mājsaimniecību (rezidentu) kredītportfelī saruka gan kopējais kavēto kredītu apmērs (par 117 milj. latu jeb 7.1%), gan arī ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu apmērs (par 38 milj. latu jeb 3.6%). Tādējādi kopējais kavēto kredītu īpatsvars mājsaimniecību kredītportfelī saruka no 30.8% septembra beigās līdz 29.3% gada beigās, savukārt ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars – no 19.6% septembra beigās līdz 19.3% gada beigās.

Korporatīvo klientu kredītu kvalitāte uzrāda izteiktākas uzlabošanās pazīmes. Gada pēdējā ceturkšņa laikā arī korporatīvo klientu (rezidentu) kredītportfelī saruka gan kopējais kavēto kredītu apmērs (par 125 milj. latu jeb 8.8%), gan arī ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu apmērs (par 105 milj. latu jeb 10.1%). Tā rezultātā kopējais kavēto kredītu īpatsvars korporatīvo klientu kredītportfelī saruka no 22.3% septembra beigās līdz 21.2% gada beigās, savukārt ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars – no 16.4% septembra beigās līdz 15.3% gada beigās.

Ceturkšņa laikā pārstrukturēto kredītu apmērs banku sektora kredītportfelī saruka par 304 miljoniem latu jeb par 11.7%, savukārt atgūšanas procesā esošo kredītu apmērs pieauga par 43.6 miljoniem latu jeb par 2.4%. 2011. gada beigās pārstrukturēto kredītu īpatsvars banku kredītportfelī sasniedza 17.5%, bet atgūšanas procesā esošo kredītu īpatsvars – 14.2% (2011. gada septembra beigās attiecīgi 19.3% un 13.6%).

Pārstrukturēto kredītu kategorijā kopš gada sākuma no jauna iekļauti kredīti 1.4 miljardu latu apmērā, t.sk. 4. ceturkšņa laikā – 364 miljonu latu apmērā. Aptuveni pusi no šī ceturkšņa laikā pārstrukturēto kredītu kategorijā iekļautajiem kredītiem veidoja kredīti, kas izsniegti operācijām ar nekustamo īpašumu un būvniecības nozarei, savukārt aptuveni vienu ceturto daļu – rezidentu mājsaimniecībām izsniegtie kredīti.

Savukārt atgūšanas procesā esošo kredītu kategorijā 2011. gada laikā no jauna iekļauti kredīti 669 milj. latu apmērā, t.sk. aptuveni puse no tiem (326 milj. latu) tikuši iekļauti šajā kategorijā 4. ceturkšņa laikā. 30% no šī ceturkšņa laikā iekļautajiem kredītiem atgūšanas procesā veidoja rezidentu mājsaimniecībām izsniegtie kredīti, un gandrīz vienu ceturto daļu – operācijām ar nekustamo īpašumu izsniegtie kredīti un vēl vienu ceturto daļu – nerezidentiem izsniegtie kredīti.

2011. gada laikā banku sektorā norakstīti kredīti 312 miljonu latu apmērā (t.sk. rezidentu mājsaimniecības – 95 miljoni latu, rezidentu korporatīvie klienti – 196 miljoni latu, nerezidenti – 21 miljoni latu). Bankām tradicionāli attīrot bilances gada beigās, kredītu norakstīšanas aktivitātei ir tendence pieaugt gada pēdējā mēnesī. 4. ceturkšņa laikā bankas norakstījušas kredītus 113 miljonu latu apmērā, t.sk. decembrī – 68 milj. latu apmērā.

Ar Latvijas banku bilances pārskatu kopsavilkumu par 2011. gada 4. ceturksni iespējams iepazīties Komisijas mājas lapā www.fktk.lv sadaļā Statistika/Kredītiestādes/.

Papildu informācijai:
Agnese Līcīte
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
Komunikācijas daļas
sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr: +371 67774808
E-pasts: Agnese.Licite@fktk.lv

*AS “Parex banka” un AS “Latvijas Krājbanka” dati salīdzināšanas nolūkos nav iekļauti.
1Operatīvā informācija sagatavota, apkopojot banku iesniegtos pārskatus, t.sk. iekļauta informācija par AS “Latvijas Krājbanka”, kuras darbība apturēta ar Komisijas padomes 21.11.2011. lēmumu.
21. līmeņa pašu kapitālā iekļauj tikai augstākās kvalitātes kapitāla elementus: apmaksāto akciju kapitālu un rezerves, kā arī iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu.

Kontakti


Adrese:
Kungu iela 1, Riga, LV-1050
Tālrunis:
6 7774800
E-pasts:
Par nelicencētiem pakalpojumiem
Datu aizsardzība:

Seko aktualitātēm