Par Latvijas banku darbības operatīvajiem rādītājiem 2011. gada jūlijā

24.08.2011
  • Sadaļa:

Rīgā, 24.08.2011.

Paziņojums masu informācijas līdzekļiem

Par Latvijas banku darbības operatīvajiem rādītājiem 2011. gada jūlijā

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija) ir sagatavojusi operatīvo informāciju par Latvijas banku darbības rezultātiem 2011. gada jūlijā. Jūlijā, banku likvīdajiem aktīviem samazinoties straujāk par tekošajām saistībām, banku sektora likviditātes rādītājs* turpināja samazināties un jūlija beigās tas bija 59.7%. Banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs* jūlija beigās bija 15.9%, savukārt 1. līmeņa pašu kapitāla rādītājs [1] * – 12.6% (sk. 1. att.). Kopš 2011. gada sākuma kapitālu palielinājušas sešas bankas kopumā par 23.6 miljoniem latu, savukārt jūlijā darbu uzsāka jauna banka, t.i. Rigensis Bank AS, un banku sektora apmaksātais pamatkapitāls jūlija beigās sasniedza
1 921.3 miljonus latu.

1. attēls

Banku sektora likviditātes rādītāja un kapitāla pietiekamības rādītāja dinamika

*bez Parex bankas

Jau septīto mēnesi pēc kārtas banku sektors kopumā darbojas ar peļņu un līdz jūlija beigām gūtās peļņas apmērs sasniedza 90.4 miljonus latu (pretstatā pagājušā gada attiecīgā perioda zaudējumiem 312.8 miljonu latu apmērā), t.sk. ar peļņu šajā periodā strādāja 16 Latvijas bankas un 5 ārvalstu banku filiāles (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 84.6%), kopā nopelnot 139.4 miljonus latu (pretstatā 2010. gada septiņos mēnešos ar peļņu strādāja 8 Latvijas bankas un 2 ārvalstu banku filiāles, nopelnot 7 miljonus latu). Banku pelņu ietekmēja gan operatīvās darbības rezultāts (procentu un komisijas naudas ieņēmumu pārsniegums pār to darbības izdevumiem), gan kredītportfeļa kvalitāte (izdevumu uzkrājumiem nedrošiem parādiem būtisks samazinājums salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu).

Banku piesaistīto noguldījumu atlikums jūlijā kopumā samazinājās par 0.7% jeb gandrīz 80 miljoniem latu, t.sk. rezidentu noguldījumu atlikums saruka par 1.7% jeb 106.4 miljoniem latu, savukārt nerezidentu noguldījumu atlikums tajā pašā laikā palielinājās par 0.6% jeb 26.5 miljoniem latu (rezidentu noguldījumos kritums bija galvenokārt pieprasījuma un īstermiņa (līdz 6 mēnešiem) noguldījumiem). Jūlija beigās noguldījumu atlikums Latvijas banku sektorā sasniedza 10.9 miljardus latu (sk.2. att.).

2. attēls

Banku piesaistīto noguldījumu atlikums

Kopš 2011. gada sākuma banku sektorā kopumā no jauna izsniegti vairāk nekā 104 tūkstoši kredītu par kopējo summu 765 miljoni latu (t.sk. 455 miljoni latu – Latvijas uzņēmumu attīstībai, 80 miljoni latu – rezidentu mājsaimniecībām, savukārt 230 miljoni latu – nerezidentiem) (sk. 3. att.). Lai gan no jauna izsniegto kredītu apmēri banku sektorā kopumā joprojām ir mazāki par klientu atmaksātajiem un banku norakstītajiem kredītiem, un kredītportfeļa atlikums turpina sarukt, tomēr jūlijā, pirmo reizi kopš pagājušā gada augusta, rezidentu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums ir audzis (par 0.6% jeb 34 miljoniem latu). Savukārt rezidentu mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums jūlijā saruka par 0.7% sasniedzot 5.4 miljardus latu jūlija beigās. Lielāko daļu jeb 4.4 miljardus latu no mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem veidoja kredīti mājokļa iegādei, un no tiem 3.3 miljardi latu ir vienīgais kredīts mājokļa iegādei.

Kopš gada sākuma banku sektora kredītportfelis kopumā sarucis par 5.7% jeb 819 miljoniem latu un jūlija beigās bija 13.5 miljardi latu.

3. attēls

Banku sektorā no jauna izsniegtie kredīti (attiecīgajā mēnesī)

Jūlija beigās no banku izsniegtajiem kredītiem bez maksājumu kavējuma bija 72.9% (jūnija beigās – 72.9%) . Jūlijā, jau trešo mēnesi pēc kārtas samazinājās kopējais kavēto kredītu atlikums, t.i. jūlijā par 0.5% jeb 20 miljoniem latu, jūnijā par 0.3% jeb 10 miljoniem latu, maijā par 2.3% jeb 90 miljoniem latu. Jūlijā galvenokārt sarucis to kavēto kredītu atlikums, kuriem maksājumu kavējums ir neliels (līdz 30 dienām) , t.i. par 15 miljoniem latu. Savukārt kredītu ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām atlikums kopš jūnija beigām būtiski neizmainījās un to īpatsvars kredītportfelī arī jūlija beigās bija 18.4%. Tādās nozarēs kā būvniecība, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, kā arī operācijas ar nekustamo īpašumu arī jūlija beigās bija vislielākais kredītu ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām īpatsvars, t.i. attiecīgi 27.1%, 26.8% un 25.2% no katrai šai nozarei izsniegtajiem kredītiem. Banku izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem atlikums turpināja mēreni samazināties un jūlija beigās sasniedza 11.2% no banku kopējā kredītportfeļa (jūnija beigās – 11.3%) (sk. 4. att.).

4. attēls

Kredīti ar maksājumu kavējumiem un izveidotie uzkrājumi (% no kredītportfeļa)

Klientu maksātspējai atjaunojoties ļoti lēni, bankas turpina kredītu restrukturizāciju. Pārstrukturēto kredītu kategorijā jūlijā no jauna iekļauti gandrīz 2.8 tūkstoši kredītu par kopējo summu 47 miljoni latu. Savukārt atgūšanas procesā esošo kredītu kategorijā šajā pašā laikā no jauna iekļauti 1.4 tūkstoši kredītu par kopējo summu 15 miljoni latu (sk. 5. att.). Gan pārstrukturēto, gan atgūšanas procesā esošo kredītu kategorijās jūlijā no jauna iekļauti galvenokārt rezidentu mājsaimniecībām mājokļu iegādei izsniegtie kredīti. Pārstrukturēto kredītu atlikums jūlija beigās sasniedza 2.7 miljardus latu jeb 20.1% no banku sektora kopējā kredītportfeļa (jūnija beigās- 20.4%). Atgūšanas procesā esošo kredītu atlikums jūlija beigās bija 1.96 miljardi latu jeb 14.5% no kopējā banku kredītportfeļa (jūnija beigās – 14.7%), savukārt zaudējumos banku sektors kopumā kopš gada sākuma norakstījis kredītus 158 miljonu latu apmērā.

5. attēls

Pārstrukturēto un atgūšanas procesā esošo kredītu kategorijās no jauna iekļautie kredīti (attiecīgajā mēnesī)

Ar Latvijas banku bilances pārskatu kopsavilkumu par 2011. gada jūliju iespējams iepazīties Komisijas mājas lapā www.fktk.lv sadaļā Statistika/Kredītiestādes/.

Informāciju sniedza:
Anna Dravniece
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas biroja vadītāja

Papildu informācijai:
Ieva Upleja
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas biroja
galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr: 67774807; e-pasts: ieva.upleja@fktk.lv



[1] Pašu kapitālā iekļauj tikai augstākās kvalitātes kapitāla elementus: apmaksāto akciju kapitālu un rezerves, kā arī iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu

* Parex bankas dati nav iekļauti kopējā rādītāja aprēķināšanā, jo Parex banka pēc tās restrukturizācijas nesniedz finanšu pakalpojumus, bet nodarbojas ar aktīvu atgūšanu.

Kontakti


Adrese:
Kungu iela 1, Riga, LV-1050
Tālrunis:
6 7774800
E-pasts:
Par nelicencētiem pakalpojumiem
Datu aizsardzība:

Seko aktualitātēm