Par Latvijas banku darbības operatīvajiem rādītājiem 2011. gada novembrī

28.12.2011
  • Sadaļa:

Rīgā 28.12.2011.

Paziņojums masu informācijas līdzekļiem

Par Latvijas banku darbības operatīvajiem rādītājiem 2011. gada novembrī

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija) ir sagatavojusi operatīvo informāciju par Latvijas banku darbības rezultātiem 2011. gada novembrī1.

Banku sektora likviditātes rādītājs* saglabājās augstā līmenī un novembra beigās bija 59.4% (oktobra beigās – 61%). Atjaunojoties banku pelnītspējai, kreditēšanas tempu sarukuma dēļ samazinoties riska svērto aktīvu apmēram, kā arī atsevišķām bankām stiprinot kapitāla bāzi, palielinājās banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs un novembra beigās sasniedza 17.3% (minimālā kapitāla prasība – 8%), savukārt 1. līmeņa pašu kapitāla rādītājs2 bija 14.2% (minimālā prasība – 2%) (sk. 1. att.). Kopš 2011. gada sākuma kapitālu palielinājušas divpadsmit bankas kopumā par 133.3 miljoniem latu un banku sektora apmaksātais pamatkapitāls novembra beigās bija 1 956.2 miljoni latu.

1. attēls
Banku sektora likviditātes rādītāja un kapitāla pietiekamības rādītāja dinamika

* bez Parex bankas

** bez Parex bankas un Latvijas Krājbankas

Līdz novembra beigām banku sektora gūtās peļņas apmērs sasniedza 75.5 miljonus latu (pretstatā pagājušā gada attiecīgā perioda zaudējumiem 326.8 miljonu latu apmērā), t.sk. ar peļņu šajā periodā strādāja 15 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 82.1%). Banku pelņu ietekmēja gan operatīvās darbības rezultāts (procentu un komisijas naudas ieņēmumu pārsniegums pār tekošās darbības izdevumiem), gan izmaiņas kredītportfeļa kvalitātē (neto izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem).

AS “Latvijas Krājbanka” darbības apturēšana novembrī būtiski neietekmēja banku sektora piesaistīto noguldījumu atlikumu un lai gan samazinājās termiņnoguldījumu atlikums, tomēr pieauga pieprasījuma noguldījumu atlikums. Ņemot vērā AS “Latvijas Krājbanka” noguldītāju struktūru, galvenokārt samazinājās rezidentu mājsaimniecību noguldījumu atlikums (par 7.9% jeb par 225.4 milj. latu). Tajā pašā laikā rezidentu uzņēmumu noguldījumu atlikums palielinājās (par 3.5% jeb par 68.8 milj. latu).

AS “Latvijas Krājbanka” darbības apturēšanai operatīvi sekojošās garantētās noguldījumu atlīdzības izmaksas organizēšanas rezultātā 87% no visām klientiem izmaksātajām garantētajām atlīdzībām tikušas pārskaitītas uz citām bankām. Arī nerezidentu noguldījumu atlikums novembrī turpināja palielināties (par 2.4% jeb par 116.9 milj. latu). Kopš gada sākuma noguldījumu atlikums kopumā banku sektorā audzis par 57 milj. latu jeb par 0.5% (t.sk. novembrī noguldījumu atlikums sarucis par 39.7 milj. latu jeb par 0.4%) un novembra beigās sasniedza 11.2 miljardus latu (sk.2. att.).

2. attēls
Banku piesaistīto noguldījumu atlikums


 
Novembrī banku sektora kopējais kredītportfelis pieauga par 0.1% jeb 19 miljoniem latu, kas galvenokārt skaidrojams ar nerezidentiem izsniegto kredītu atlikumu pieaugumu, ko savukārt veicināja arī ASV dolāra kursa pieaugums attiecībā pret latu (no 0.496 oktobra beigās līdz 0.526 novembra beigās), kas ietekmē nerezidentu kredītportfeļa pieaugumu, jo ap 40% no nerezidentu kredītiem ir izsniegti ASV dolāros. Pretēju tendenci uzrādīja rezidentu kredītportfelis – mēneša laikā par 0.5% saruka gan rezidentu nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, gan mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums. Kopš gada sākuma banku sektora kredītportfelis kopumā sarucis par 6.2% jeb 889 miljoniem latu, sasniedzot 13.4 miljardus latu novembra beigās.

Banku sektorā novembrī no jauna izsniegti 7.9 tūkstoši kredītu 190.3 miljonu latu apmērā, savukārt kopš 2011. gada sākuma no jauna izsniegti jau gandrīz 136 tūkstoši kredītu par kopējo summu gandrīz 1.4 miljardi latu (t.sk. 612 miljoni latu – Latvijas nefinanšu uzņēmumu attīstībai, 80 miljoni latu – Latvijas finanšu uzņēmumiem, 146 miljoni latu – rezidentu mājsaimniecībām, savukārt 537 miljoni latu – nerezidentiem) (sk. 3. att.).

3. attēls
Banku sektorā no jauna izsniegtie kredīti (attiecīgajā mēnesī)


Banku kredītportfeļa kvalitāte lēni un pakāpeniski uzlabojas, to galvenokārt veicina gan aktīvāka banku bilanču “attīrīšana” no sliktajiem kredītiem (kredītu norakstīšana), gan arī aktīvāka banku iesaistīšanās tautsaimniecības kreditēšanā, kā arī uzņēmumu maksātspējas uzlabošanās līdz ar ekonomikas izaugsmes atjaunošanos.

Kopējais kavēto kredītu atlikums kopš gada sākuma ir sarucis par 6.3% jeb 239 miljoniem latu, sasniedzot 3.6 miljardus latu jeb 26.5% no kredītportfeļa novembra beigās, tomēr mēneša laikā kopējais kavēto kredītu apmērs pieauga par 0.6% jeb par 22 miljoniem latu. Tai pašā laikā kredītu ar kavējumu ilgāk par 90 dienām atlikums kopš gada sākuma ir samazinājies par 12.7% jeb par 345 miljoniem latu.

Arī novembrī turpināja sarukt kredītu ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām atlikums (par 0.7% jeb 16.7 miljoniem latu) un to īpatsvars kredītportfelī novembra beigās saruka līdz 17.7% (oktobra beigās – 17.8%).

Banku izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem atlikums mēneša laikā saruka par 9.5 miljoniem latu jeb par 0.6% un sasniedza 1,5 miljardus latu jeb 11% no banku kopējā kredītportfeļa novembra beigās (oktobra beigās – 11.1%).

Turpina stabilizēties mājsaimniecību kredītu kvalitāte, par ko liecina praktiski nemainīgs ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars piecus mēnešus pēc kārtas, kas novembra beigās bija 19.5% (19.6% oktobra beigās).

Kaut arī kopš gada sākuma korporatīvo klientu kredītu kvalitāte uzrāda izteiktas uzlabošanās pazīmes, tomēr oktobra dati deva pamatu satraukumam, ka jauniem klientiem varētu būt radušās problēmas laicīgi veikt kredītmaksājumus, par ko liecināja kavēto kredītu apjoma pieaugums kategorijā ar kavējumu no 31 līdz 90 dienām oktobrī. Taču novembrī nav vērojams situācijas pasliktinājums (nenotiek kredītu migrācija uz kategorijām ar lielāku kavējuma periodu) un ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars korporatīvo klientu kredītportfelī saruka līdz 15.9% novembra beigās (16.1% oktobra beigās).

Mēneša laikā pārstrukturēto kredītu apmērs banku sektora kredītportfelī pieauga par 65.8 miljoniem latu jeb par 2.7%, savukārt atgūšanas procesā esošo kredītu apmērs samazinājās par 29.3 miljoniem latu jeb par 1.6%. Novembra beigās pārstrukturēto kredītu īpatsvars banku kredītportfelī sasniedza 18.4%, bet atgūšanas procesā esošo kredītu īpatsvars – 13.3% (oktobra beigās attiecīgi 17.9% un 13.6%).

Pārstrukturēto kredītu kategorijā kopš gada sākuma no jauna iekļauti ap 28 tūkstoši kredītu par kopējo summu 1309 miljoni latu (sk. 4. att.).

4. attēls
Pārstrukturēto kredītu kategorijā no jauna iekļautie kredīti (attiecīgajā mēnesī)


 

Savukārt atgūšanas procesā esošo kredītu kategorijā 2011.gada 11 mēnešu laikā no jauna iekļauti 21.7 tūkstoši kredītu par kopējo summu 431 miljoni latu. Aptuveni viena trešdaļa no novembra mēnesī iekļautajiem kredītiem atgūšanas procesā bija nerezidentiem izsniegtie kredīti.

Gan pārstrukturēto, gan atgūšanas procesā esošo kredītu kategorijās 2011.gada 11 mēnešu laikā no jauna iekļauti galvenokārt rezidentu mājsaimniecībām, kā arī operācijām ar nekustamo īpašumu, būvniecības nozarei un nerezidentiem izsniegtie kredīti.

Kopš gada sākuma banku sektorā norakstīti kredīti 244 miljonu latu apmērā (t.sk. rezidentu mājsaimniecības – 84 miljoni LVL, rezidentu korporatīvie klienti – 147 miljoni LVL, nerezidenti – 13 miljoni LVL).

Ar Latvijas banku bilances pārskatu kopsavilkumu par 2011. gada novembri iespējams iepazīties Komisijas mājas lapā www.fktk.lv sadaļā Statistika/Kredītiestādes/.

Informāciju sniedza:
Anna Dravniece
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
biroja vadītāja

Papildu informācija:
Agnese Līcīte
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
biroja sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr: 67774808; e-pasts: Agnese.Licite@fktk.lv

1Operatīvā informācija sagatavota, apkopojot banku iesniegtos pārskatus, t.sk. iekļauta informācija par AS “Latvijas Krājbanka”, kuras darbība apturēta ar Komisijas padomes 21.11.2011. lēmumu.
21. līmeņa pašu kapitālā iekļauj tikai augstākās kvalitātes kapitāla elementus: apmaksāto akciju kapitālu un rezerves, kā arī iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu

Kontakti


Adrese:
Kungu iela 1, Riga, LV-1050
Tālrunis:
6 7774800
E-pasts:
Par nelicencētiem pakalpojumiem
Datu aizsardzība:

Seko aktualitātēm