Par pensiju sistēmas otrā un trešā līmeņa darbības rādītājiem 2011. gada 3. ceturksnī

16.12.2011
  • Sadaļa:

Rīgā 16.12.2011.

Paziņojums masu informācijas līdzekļiem

Par pensiju sistēmas otrā un trešā līmeņa darbības rādītājiem 2011. gada 3. ceturksnī

Privātie pensiju fondi

2011. gada 3. ceturkšņa beigās pensiju plāniem bija pievienojušies 197.304 dalībnieks jeb par 2.7% vairāk nekā 2010. gada 3. ceturkšņa beigās (17.2% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 1).

No gada sākuma pensiju plānos iemaksāti 12.6 milj. latu kas ir par 21.1% vairāk nekā 2010. gada trijos ceturkšņos (10.4 milj. latu). Turpina pieaugt gan darba devēju iemaksu apmērs (12.9%), gan individuālo pensiju plānu dalībnieku iemaksu apmērs (27.1%), salīdzinot ar 2010. gada attiecīgo periodu (sk. 1.att.).

1. attēls
IEMAKSAS PENSIJU PLĀNOS (tūkst. latu)


 
3. ceturksnī no pensiju plānu kapitāla tika izmaksāti 4.4 milj. latu, lielākā daļa jeb 95.8% tika izmaksāti sakarā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos un tikai 4.2% pensiju plānu dalībniekiem sakarā ar pensiju plāna dalībnieka nāvi.

Pensiju plānos uzkrātais pensiju kapitāls 2011. gada 3. ceturkšņa beigās sasniedza 114.2 milj. latu jeb par 8.3% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Ieguldījumu vērtībai samazinoties gada vidējais ienesīgums septembra beigās bija -6%, jeb individuāliem pensiju plāniem robežās no -27.4% līdz 2.3% (2010. gada 3. ceturksnī – 7.5%, jeb robežās no -0.9% līdz 13.7%).

Pensiju plānu aktīvu apjoms audzis par 8.7%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu un 2011. gada 3. ceturkšņa beigās sasniedza 115.3 milj. latu. Pensiju plānu aktīvu ieguldījumu struktūrā joprojām lielākais īpatsvars (45%) ir ieguldījumiem ieguldījumu fondu apliecībās (sk. 2.att.).

2. attēls
PENSIJU PLĀNU AKTĪVU STRUKTŪRA 

2011. gada 30. septembrī pensiju plānu ieguldījumu portfeļa apmērs sasniedza 111 milj. latu. Ārvalstīs veiktie ieguldījumi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu bija pieauguši par 14.1% un bija 64.4 milj. latu. Savukārt 46.1 milj. latu jeb 41.7% bija ieguldīti Latvijā, 21% ieguldījumu bija veikti Luksemburgā, 9.1% – Īrijā, 8.4% – Francijā, 3.3% – Vācijā, 2.6% – Igaunijā, 2.2% – Lietuvā, 1% – Somijā un pārējie 10.7% – vēl 19 valsts emitētajos vērtspapīros.

Eiropas Savienības valstīs bija ieguldīti 95.7% no visiem ārvalstu ieguldījumiem.

Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana

Līdz 2011. gada 30. septembrim valsts fondēto pensiju shēmas otrajam līmenim bija pievienojušies 1,149,755  dalībnieki2 jeb 99.9% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem3. 665,207 jeb 57.9% no visiem valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem tai bija pievienojušies obligātā kārtā4, savukārt 484,548 dalībnieks jeb 42.1% bija pievienojušies brīvprātīgi. 2011. gada trīs ceturkšņos 211,055 (18.4% no valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem) valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki bija mainījuši ieguldījumu plānus.

2011. gada 3. ceturkšņa beigās valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu neto aktīvu apmērs salīdzinājumā ar 2010. gada 3. ceturkšņa beigām bija pieaudzis par 6.9% un sasniedza 846 milj. latu.

Arī valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu ieguldījumu apmērs turpināja pieaugt un 2011. gada 3. ceturkšņa beigās bija 857 milj. latu, jeb bija par 8% lielāks nekā 2010. gada 3. ceturkšņa beigās. Savukārt ieguldījumu struktūrā aizvien turpina samazināties ieguldījumi kredītiestādēs un pieaugt ieguldījumi parāda vērtspapīros un citos vērtspapīros ar fiksēto ienākumu, kā arī ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās (sk.3.att.).

3. attēls
VALSTS FONDĒTO PENSIJU SHĒMAS IEGULDĪJUMU STRUKTŪRA (procentos)


 
Ieguldījumu plānu ieguldījumu apmērs Latvijā salīdzinot ar 2010. gada 3. ceturkšņa beigām turpina samazinājās (-7.6%) un 2011. gada 3. ceturkšņa beigās bija 458.5 milj. latu jeb 54% no ieguldījumu kopsummas, savukārt 398.2 milj. latu bija ieguldīti 34 citās valstīs, kā arī starptautiskajās finanšu institūcijās. Vienlaicīgi palielinājās ieguldījumi Eiropas Savienības valstīs, kas veidoja 89.6% no ārvalstu ieguldījumiem.

Ieguldījumu plānu pārvaldīšanas izdevumi 2011. gada 3. ceturksnī saglabājušies līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos un bija 1.5% no ieguldījumu plānu vidējiem neto aktīviem (no gada sākuma), attiecīgi konservatīvajiem plāniem – 1.2%, bet sabalansētajiem un aktīvajiem plāniem – 1.6% un 1.7%.

Valsts fondēto pensiju shēmas vidējais ieguldījumu plānu ienesīgums5 2011. gada trīs ceturkšņos bija -4.6% (2010. gada trīs ceturkšņos tas bija 6.6%), atsevišķiem ieguldījumu plāniem ienesīgums bija robežās no -12.7% līdz 3.2% (2010. gadā – no 2.3% līdz 13.6%).

Ar pensiju sistēmas otrā un trešā līmeņa darbības rādītāju kopsavilkumu iespējams iepazīties Komisijas mājas lapā www.fktk.lv sadaļā “Statistika/Pensiju fondi/Ceturkšņa pārskati/”.

Informāciju sniedza:
Anna Dravniece
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
Biroja vadītāja

Papildu informācijai:
Agnese Līcīte
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
Biroja sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr: 67774808; E-pasts: Agnese.Licite@fktk.lv

1Centrālās statistikas pārvaldes informācija – www.csb.lv.
2Izmantota Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras apkopotā informācija par valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem.
3Centrālās statistikas pārvaldes informācija –
www.csb.lv.
4Visas personas, kas dzimušas pēc 1971. gada 1. jūlija un tiek reģistrētas valsts pensiju apdrošināšanai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reģistrē par shēmas dalībniekiem obligātā kārtā.
5Ieguldījumu plānu ienesīgums – ieguldījumu plāna daļas vērtības izmaiņas pret tās vērtību gada sākumā; izteikts gada procentos.

Kontakti


Adrese:
Kungu iela 1, Riga, LV-1050
Tālrunis:
6 7774800
E-pasts:
Par nelicencētiem pakalpojumiem
Datu aizsardzība:

Seko aktualitātēm