Vismaz 17% Latvijas iedzīvotāju varētu veidot uzkrājumus, bet to vēl nedara

11.07.2013
  • Sadaļa:

Informācija plašsaziņas līdzekļiem
11.07.2013.

Vismaz 17% Latvijas iedzīvotāju varētu veidot uzkrājumus, bet to vēl nedara

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK) sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS ir veikusi Latvijas iedzīvotāju aptauju par attieksmi pret finanšu uzkrājumu veikšanu. Iegūtie dati ļauj secināt, ka ir pietiekami liela daļa iedzīvotāju – vismaz 17%, kas uzskata, ka uzkrājumiem ir jābūt, tomēr nav atraduši pagaidām šim solim pietiekamu motivāciju.

Kopumā daļu no saviem ienākumiem jau uzkrāj 31% respondentu. 32% atzīst, ka ienākumi nav pietiekami, lai to darītu, 26% aptaujāto pieļauj, ka varētu uzkrāt, taču tikai no daudz kā atsakoties, 6% aptaujas dalībnieku atzīst, ka viņu ienākumi ir pietiekami lieli un uzkrāt varētu, ja vien vēlētos, bet 4% ir grūti pateikt, vai viņi varētu uzkrāt.

Vienlaikus aptaujas dati liecina, ka gandrīz puse (48%) iedzīvotāju dzīvo ar pārliecību, ka „uzkrājumi vienmēr jāveido, cerot uz labāko, bet gatavojoties sliktākajam!”. Tā kā 31% respondentu jau šobrīd veido uzkrājumus, var secināt, ka ir pietiekami liels segments Latvijas iedzīvotāju – aptuveni 17%, kuri visdrīzāk spētu sākt veidot uzkrājumus savai finansiālai drošībai, taču nav atraduši pagaidām šim solim pietiekamu motivāciju.

FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis: “Domāšanas maiņai šajā virzienā ir nepieciešams laiks. Tomēr tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem ir potenciāls lielākai finanšu stabilitātei. Veidojot uzkrājumus savai nākotnei, savai ģimenei, mēs palielinām tās finansiālo aizsardzību pret dažādiem negaidītiem pavērsieniem. Cilvēku motivēšanai un iedrošināšanai šajā virzienā pienesumu dos arī FKTK un partneru iesāktais darbs finanšu izglītības virzienā.”

Pētījums rāda, ka ir arī pesimistiski noskaņota auditorijas daļa, kas domā, ka uzkrāt nav vērts, jo Latvijā neviena paaudzei nav izdevies baudīt savu uzkrājumu augļus (20%), un pastāv iespēja uzkrāto zaudēt, jo finanšu jomas nākotne ir neparedzama (15%). Šāda attieksme visticamāk veidojusies kā negatīvas vēsturiskās pieredzes sekas, kad seni notikumi tek projicēti arī uz nākotnes situācijām.

Savukārt Latvijas iedzīvotāju attieksmes maiņu pret kreditēšanas pakalpojumu izmantošanu raksturo atbalsts sakāmvārdam – “Labāk ar tukšu vēderu gulēt iet, nekā ar parādiem piecelties!”, šim izteikumam drīzāk un pilnībā piekrīt 56% aptaujāto. Būtiski, ka tikai 5% iedzīvotāju uzskata “Par nākotni nav jāuztraucas un jādzīvo šodienai!” un mazliet vairāk jeb 7% ir pārliecināti – “Nav jākaunas dzīvot uz parāda, jo tas mūsdienīgi!”.

Pētījums veikts 2013. gada jūnijā pēc FKTK pasūtījuma. Aptaujāti 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Metode: interneta aptauja.

Saite uz infografiku: http://infogr.am/FKTK-p-0716253731/

Papildu informācijai:
Ieva Upleja
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
Komunikācijas daļas
galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr.:67774807; e-pasts: ieva.upleja@fktk.lv

Kontakti


Adrese:
Kungu iela 1, Riga, LV-1050
Tālrunis:
6 7774800
E-pasts:
Par nelicencētiem pakalpojumiem
Datu aizsardzība:

Seko aktualitātēm