Vērtspapīru smilškaste – viens no soļiem Latvijas kapitāla tirgus attīstības sekmēšanai

09.08.2022
  • Sadaļa:
Edmunds Rudzītis, FKTK Finanšu instrumentu tirgus uzraudzības departamenta galvenais uzraudzības eksperts

2021. gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izstrādāja 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, tostarp aktivitātes, kas būtu vērstas arī uz emitentu iespēju paplašināšanu. 10 soļu programmas īstenošanas ietvaros šā gada aprīlī FKTK paziņoja par Vērtspapīru smilškastes izveidi. Bloga ierakstā par to, kādēļ tāda nepieciešama un ko tā varētu dot potenciālajiem emitentiem.

Nav noslēpums, ka Latvijas kapitāla tirgus savā attīstībā būtiski atpaliek no Rietumeiropas valstīm un arī uz kaimiņvalstu fona šobrīd izceļamies vien ar to, ka Latvijas kapitāla tirgus pēc dažādiem kapitāla tirgus rādītājiem ieņem “godpilno” pēdējo vietu Baltijā. Tam iemesli ir vairāki, un viens no iemesliem ir emitentu skaita samazināšanās tendence un jaunu, kvalitatīvu emitentu trūkums Latvijas kapitāla tirgū. Savukārt kvalitatīvu emitentu trūkums mazina investoru interesi par Latvijas tirgu un negatīvi ietekmē apgrozījumu biržā.

Kapitāla tirgus instrumenti – alternatīva banku finansējumam

Uzņēmumu attīstībai nepieciešamas investīcijas, un Latvijā uzņēmumi tradicionāli kā galveno finansējuma avotu pārsvarā izmantojuši banku kredītus, bet kapitāla tirgus iespējas finansējuma piesaistē līdz šim maz izmantotas. Taču pēdējos pāris gados situācija ir mainījusies un Latvijā ir redzami vairāki veiksmīgi piemēri, kad uzņēmumi piesaistījuši finansējumu Latvijas kapitāla tirgū, publiski piedāvājot finanšu instrumentus  un piesaistīto finansējumu novirzot uzņēmuma paplašināšanas projektiem. Tādus piemērus var minēt gan attiecībā uz akciju sākotnējo izvietošanu, gan arī attiecībā uz parāda vērtspapīru – obligāciju – veiksmīgu izlaišanu, papildinot biržas emitentu dalībnieku rindas.

Tomēr tādu piemēru Latvijā diemžēl joprojām ir salīdzinoši maz, un vairumam uzņēmumu finanšu instrumentu emisija lielākoties nav bijusi kā alternatīva banku kredītiem.  Interese par kapitāla tirgu gan pakāpeniski palielinās, pēdējos gados Latvijā veiktas vairāku uzņēmumu akciju un obligāciju emisijas un uzsākta arī šo akciju un obligāciju kotācija biržā, tomēr Latvijas ekonomikas straujākai izaugsmei un kapitāla tirgus attīstībai būtu nepieciešama daudz aktīvāka uzņēmumu rīcība, izvērtējot attīstības projektu finansēšanas alternatīvas, jo īpaši tādu projektu, kas sniedz ieguldījumu uzņēmuma izmešu (klimata mērķu) sasniegšanā.

Uzņēmuma sakārtotība – priekšnoteikums iziešanai kapitāla tirgū

Pirms pāris gadiem veiktajā potenciālo emitentu aptaujā par iespējamajām grūtībām, ar kurām uzņēmumam būtu jāsaskaras, ja vēlētos kļūt par biržas emitentu, starp faktoriem tika minēta nepietiekamā investoru interese par kotējamo sabiedrību, izmaksas saistībā ar regulatīvajām prasībām, informācijas trūkums par iespējām kapitāla tirgos.

Aizspriedumu mazināšana par to, ka finansējuma piesaiste kapitāla tirgos izmaksā ļoti dārgi un to var atļauties tikai lieli uzņēmumi, uzņēmumu izpratnes par potenciālajām izmaksām un iespējamiem ieguvumiem no finansējuma piesaistes un atrašanās kapitāla tirgū veicināšana ir faktori, kas rosinātu uzņēmumos vēlmi izmantot kapitāla tirgus iespējas.

Lai uzņēmums varētu sekmīgi emitēt savas akcijas vai arī obligācijas kapitāla tirgū, tam vispirms jāveic noteikti mājasdarbi.

Finansējuma piesaistes plānošana kapitāla tirgū liek uzņēmumam paskatīties uz uzņēmumu no investoru skatupunkta, t.i., sakārtot savus iekšējos procesus, palielināt uzņēmuma caurspīdīgumu, ieviest vai papildināt korporatīvās pārvaldības principus un īstenot labāko praksi uzņēmumu pārvaldībā.

Uzņēmuma sakārtošana palielina uzņēmuma pievilcību ne tikai investoru acīs, bet arī visā finanšu sektorā, tādējādi uzņēmuma emisijai varētu būt lielāki panākumi – uzņēmums var piesaistīt lielāku finansējumu no savu akciju vai obligāciju emisijas. Uzņēmumiem, kas vēlētos piesaistīt finansējumu kapitāla tirgos, ne vienmēr ir skaidrs, ar ko sākt, lai sekmīgi iesaistītos kapitāla tirgū. Ņemot vērā šos apstākļus, FKTK ir izveidojusi Vērtspapīru smilškasti.

Atbalsta mehānisms startam kapitāla tirgū

Vērtspapīru smilškaste paredzēta uzņēmumiem, kas vēlas piesaistīt finansējumu Latvijas kapitāla tirgū, un dalība tajā potenciālajam emitentam ļauj saņemt nefinanšu konsultācijas.  Konsultāciju procesā piedalās ne tikai FKTK pārstāvji, bet arī Latvijas kapitāla tirgus dalībnieki un eksperti, kas pārstāv investīciju bankas un biržu, Baltijas biržu sertificētie konsultanti u.c.

Vērtspapīru smilškastē atšķirībā no regulatīvajām smilškastēm, kas pārsvarā orientētas uz inovatīviem produktiem vai uzņēmumiem un kurās tirgus dalībnieki regulatora uzraudzībā testē šos produktus vai procesus, netiek testēti kādi konkrēti produkti-vērtspapīri.

Vērtspapīru smilškaste ir atbalsta mehānisms – to var uzskatīt kā sava veida uzņēmuma konsultāciju vietu ar noteiktu pārbaudes testu, kura veikšanas rezultātā uzņēmums varētu saprast, cik gatavs tas ir startam Latvijas kapitāla tirgū un kas būtu jādara, lai īstenotu finansējuma piesaistes plānus.

Dalībai Vērtspapīru smilškastē var pieteikties gan privāti uzņēmumi, gan arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. Tāpat nav ierobežojumu attiecībā uz to, kādus finanšu instrumentus (akcijas vai obligācijas) potenciālie emitenti vēlētos izmantot – konsultācijām var pieteikties gan tie uzņēmumi, kuri vēlas emitēt un piedāvāt investoriem savas akcijas, gan arī uzņēmumi, kas labprātāk izvēlētos finansējuma piesaistei izlaist obligācijas. Tāpat var izvēlēties, kāds tirgus piemērotāks konkrētajam uzņēmumam – vai tas būtu Regulētais tirgus ar stingrākām regulatīvajām prasībām, vai arī Alternatīvais tirgus, kurā regulatīvo prasību slogs ir mazāks.

Pieteikšanās un procesa ilgums

Lai pieteiktos dalībai Vērtspapīru smilškastē, uzņēmumam jāaizpilda pieteikuma forma, kas atrodama FKTK tīmekļvietnē, un tai jāpievieno uzskaitītie dokumenti – iesniedzamo dokumentu klāsts ir gandrīz identisks neatkarīgi no izvēlētā tirgus. Vienīgā atšķirība, ka, ja uzņēmums lūkojas Regulētā tirgus virzienā, tad tam jāiesniedz revidētie gada pārskati, kas sagatavoti saskaņā ar IFRS jeb Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

Kad uzņēmums iesniedzis nepieciešamos dokumentus, FKTK eksperti tos izvērtē un 10 dienu laikā sniedz atbildi par uzņemšanu atbalsta mehānismā un, ja nepieciešams, lūdz uzņēmumam sniegt papildu informāciju. Pēc tam tiek slēgts sadarbības līgums ar uzņēmumu, un 30 dienu laikā no dokumentu iesniegšanas brīža (pēdējā dokumenta iesniegšanas) uzņēmumam tiek sagatavots izvērtējums. Izvērtējuma sagatavošanā ir iesaistītās vairākas institūcijas, kas darbojas atbalsta mehānisma darba grupā, un potenciālais emitents izvērtējuma tapšanas laikā var tikt uzaicināts uz sarunu ar izvērtējuma sagatavotājiem, lai sniegtu papildu informāciju.

Ieguvumi no dalības Vērtspapīru smilškastē

Kādi tad ir ieguvumi potenciālajam emitentam? Pirmkārt, tas ir indikatīvs izvērtējums attiecībā uz uzņēmuma gatavību iziešanai kapitāla tirgū. Otrkārt, potenciālais emitents saņem ieteikumus attiecībā uz to, kas būtu jāuzlabo, lai uzņēmums veiksmīgi varētu startēt Latvijas kapitāla tirgū. Tāpat potenciālajam emitentam var tikt izteikts saistošs piedāvājums – atbalsta mehānisma darba grupas dalībnieks vai tā pārstāvošais uzņēmums potenciālajam emitentam izsaka piedāvājumu par pakalpojumu, lai uzņēmums pabeigtu emisijas procesu, un uzņemas saistības darbam ar potenciālo emitentu.

Kontakti


Adrese:
Kungu iela 1, Riga, LV-1050
Tālrunis:
6 7774800
E-pasts:
Par nelicencētiem pakalpojumiem
Datu aizsardzība:

Seko aktualitātēm


Pieraksties jaunumiem un saņem nozarei svarīgu informāciju savā e-pastā!