Princips “Zini savu klientu” un bankas jautājumi klientam

  • Sadaļa:

Ko nozīmē princips “zini savu klientu”?

Bankām un citām finanšu iestādēm ir pienākums ievērot principu “zini savu klientu” – bankai ir jāzina, kas ir tās klienti, un jāsaprot, kādiem mērķiem klients izmanto bankas pakalpojumus, jāpārzina klienta veikto darījumu ekonomiskā būtība, kā arī atsevišķos gadījumos jāpārliecinās, ka klienta naudas vai citu līdzekļu izcelsme ir legāla.

Prasība identificēt savus klientus un, pamatojoties uz risku izvērtējumu, veikt klientu izpēti izriet no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma un ir saistīta ar bankas pienākumiem cīnīties pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Savukārt šī likuma prasības par klienta izpēti un darījumu uzraudzību izriet no Eiropas Savienības direktīvas, kuras prasību mērķis ir nepieļaut finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai. Šī direktīva ir saistoša visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvijai.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktās prasības atbilst arī starpvaldību organizācijas Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force jeb FATF) izstrādātajām rekomendācijām “Starptautiskie standarti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, kā arī terorisma un masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanai”, kurās ietverti starptautiski atzīti standarti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Kāpēc banka uzdod jautājumus, piemēram, par plānoto konta apgrozījumu, par skaidras naudas izņemšanu un iemaksu kontā un līdzīgus?

Banka uzdod jautājumus, jo tai ir jāpārzina savs klients, tā darījumi un jābūt skaidram klienta riska profilam, tostarp jāveic klienta darījumu uzraudzība, tādējādi pārliecinoties, ka darījuma attiecību laikā klienta slēgtie darījumi tiek veikti saskaņā ar bankas rīcībā esošo informāciju par klientu, tā saimniecisko darbību, risku profilu un līdzekļu izcelsmi. Klienta pienākums ir norādīt patiesu informāciju par savu darbību, kā arī gadījumā, kad mainās klienta iepriekš norādītā informācija, piemēram, par sevi, iesniegt bankai aktuālo informāciju.

Kas notiek gadījumā, ja atbildēs bankai tiek norādītas kādas konkrētas summas (piemēram, pie ienākumiem), bet pēc tam šīs summas mainās?

Primāri banka informāciju iegūst no paša klienta, un šajā gadījumā ir būtiski, ka klients pats, rodoties jauniem apstākļiem, informē banku par izmaiņām. Ja pieaugs iepriekš deklarētie darījumu, tai skaitā skaidras naudas iemaksas/izmaksas darījumu, apmēri, banka analizēs šo izmaiņu cēloni un nepieciešamības gadījumā pavaicās. Ja, piemēram, pieaugs skaidras naudas izmaksas, bet tajā pašā laikā pieaugs arī darba algas iemaksas klienta kontā, visticamāk, banka jautājumus neuzdos.

Ja klienta iepriekš sniegtie dati neatbildīs veiktajiem darījumiem, tad bankas iekšējās kontroles sistēmas reaģēs uz šādām pazīmēm un banka analizēs darījumu, kas atšķiras no iepriekš deklarētā. Piemēram, ja pensionāram ar 500 eiro apgrozījumu mēnesī pēkšņi kontā ienāk 500 000 eiro, tad, visticamāk, banka pavaicās. Ja būs pamatots skaidrojums un apstiprinājuma dokumenti, tad darījums notiks.  No ikdienišķiem atšķirīgu darījumu uzmanīšana ir arī klientu interesēs, īpaši tas attiecas uz izejošajiem maksājumiem.

Pārdevu nekustamo īpašumu, banka pieprasa informāciju par naudas līdzekļiem. Ko darīt šādā situācijā?

Bankas pienākums ir ievērot principu “zini savu klientu”, kas ietver arī pienākumu pārzināt un uzraudzīt klienta darījumus. Ja banka pieprasa informāciju par to, kādā veidā ir iegūti naudas līdzekļi, tad klienta pienākums ir sniegt nepieciešamo informāciju. Tādējādi banka gūst pārliecību, ka klienta veiktie darījumi ir legāli un atbilstoši Latvijas normatīvo aktu prasībām.

Piemēram, ja ir pārdots nekustamais īpašums, par naudas līdzekļiem banka var palūgt klientu iesniegt līgumu, uz kā pamata darījums tika noslēgts, tādējādi pārliecinoties, ka darījumam ir juridisks spēks un konkrētā summa par īpašumu ir atrunāta līgumā, un nav, piemēram, mēģinājums apiet nodokļu nomaksu par īpašuma pārdošanu. Tādējādi banka iegūst pārliecību, ka, veicot darījumu, netiek atbalstīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma finansēšana vai šādu darbību mēģinājums.

Kāpēc banka prasa iestādes vadītāja CV? Kāpēc banka prasa uzņēmuma vadītāja CV?

Bankas prasība atsevišķos gadījumos iesniegt CV izriet no izpētes prasībām, proti, pārliecinoties par patieso labuma guvēju, banka noskaidro, kāda ir patiesā labuma guvēja saimnieciskā vai personiskā darbība vai iegūtā iepriekšējā profesionālā pieredze, izglītība u.tml., lai izvērtētu, vai tai ir saprotama saistība ar attiecīgā klienta saimniecisko darbību un finanšu darījumiem. CV kalpo kā pamatdokuments šādas informācijas ieguvei, lai, piemēram, papildus nebūtu jāsniedz izglītību apliecinošo dokumentu kopijas, izziņas no darba vietām utt.

Ko nozīmē padziļināta klientu izpēte?

Padziļināta izpēte ir klienta izpētes veids, kas nozīmē, ka pie risku paaugstinošiem faktoriem finanšu iestāde padziļināti pētī klienta darbību – gan par pašu klientu un kas patiesībā gūst labumu no klienta darbības, gan par tā darījumiem un izcelsmi: kādi darījumi tiek veikti, kāda ir līdzekļu izcelsme, kas iesaistīta darījumos, kas ir klienta partneri, starp kuriem notiek darījumi u.c. Klientam tas var nozīmēt, ka banka uzdod papildu jautājumus par darījumiem vai lūdz iesniegt kādu tai par klientu vai darījumiem nepieciešamo dokumentu, informāciju.

Vai mana personiskā informācija bankā ir drošībā?

Visa informācija, ko klients sniedz bankai, tiek izmantota tikai bankas vajadzībām, lai pildītu likumā noteiktos uzdevumus. Banku pienākums ir garantēt visu savu klientu personas, kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu saskaņā ar Kredītiestāžu likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

Šī norma attiecas arī uz visām ziņām un dokumentiem, ko banka iegūst, izpildot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības. Iegūtās ziņas banka var sniegt tikai pašam klientam un to likumīgajiem pārstāvjiem, bet atsevišķos gadījumos, atbilstoši likuma prasībām, arī atsevišķām valsts institūcijām un amatpersonām, kas norādītas Kredītiestāžu likuma 63. pantā.

Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam bankas var savstarpēji, šī likuma mērķu īstenošanai, pēc pieprasījuma apmainīties ar savu klientu un to patieso labuma guvēju vai pilnvaroto personu izpētes gaitā iegūto informāciju un dokumentiem, kas attiecas uz darījumu, saistībā ar kuru maksājums tiek veikts ar citu banku vai finanšu iestādi.

Vai un kam banka ziņos par klientu darījumiem un par kādiem darījumiem?

Banka pastāvīgi uzrauga savu klientu darījumus, kā arī sniegto informāciju.

Gadījumos, kad ir aizdomas par aizdomīgu darījumu vai līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā, vai gadījumos, kad tiek sniegta nepatiesa informācija, banka ziņo atbildīgajām iestādēm atbilstoši normatīvajos aktos (Kredītiestāžu likuma 63. pantā, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 18.pantā, 30.pantā u.c.) noteiktajām prasībām.

Kas notiek gadījumā, ja es neatbildu uz bankas jautājumiem?

Ja banka nevar vai nespēj klienta attieksmes dēļ iegūt tā izpētei nepieciešamo informāciju, tad bankai ir tiesības, kā arī pienākums pārtraukt sadarbību ar šādu klientu.

Kontakti


Adrese:
Kungu iela 1, Riga, LV-1050
Tālrunis:
6 7774800
E-pasts:
Par nelicencētiem pakalpojumiem
Datu aizsardzība:

Seko aktualitātēm


Pieraksties jaunumiem un saņem nozarei svarīgu informāciju savā e-pastā!