FinTech vārdnīca

  • Sadaļa:

FinTech vārdnīca

Finanšu tehnoloģiju jeb FinTech vārdnīcā iekļauti biežāk lietoto terminu skaidrojumi. Vārdnīcu izstrādājusi Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Vārdnīcu iespējams lejupielādēt pdf formātā.

API jeb lietojumprogrammas saskarne

API (application programming interface jeb lietojumprogrammas saskarne) ir  programmatūra, kas nodrošina iespēju divām sistēmām acumirklī savstarpēji sazināties. Izmantojot API, sistēmas nodod informāciju un var veikt darbības lietotāja vārdā.

API ir iepriekš definētu procedūru, funkciju un struktūru kopums. Tā tiek īstenota kā papildprogramma (pakalpojums), ko iespējams izmantot kopā ar ārējo programmatūru. API izmanto programmētāji, lai veidotu dažādas papildprogrammas un savstarpēji savienotas sistēmas.

Big data jeb lielie dati

Jēdzienu big data jeb lielie dati parasti izmanto, lai atsauktos uz liela apjoma dažādu veidu datiem, kuri tiek apstrādāti ar lielu ātrumu, no daudziem un dažādiem avotiem.

Lielo datu pieeju izmanto, piemēram, lietu interneta un sensoru darbības jomā, sociālajos medijos, finanšu tirgus datos utt. datu zibenīgi ātrai apstrādei, kas bieži notiek reālā laikā, izmantojot IT rīkus (piemēram, jaudīgus procesorus, programmatūru un algoritmus).

BigTech jeb globālie tehnoloģiju uzņēmumi

Uzņēmumi, kuriem ir relatīvas priekšrocības digitālo tehnoloģiju jomā, galvenokārt saistībā ar tirgus pozīciju un ļoti plašu lietotāju loku.

Terminu Big Tech visbiežāk attiecina uz tādiem uzņēmumiem kā GAFAM (ASV) – Google, Amazon, Facebook, Apple, Microsoft – un BAT (Ķīna) – Baidu, Alibaba, Tencent –, kā arī citiem globāliem tehnoloģiju milžiem.

Blokķēde jeb blockchain

Decentralizēta datubāze, pastāvīgi augošs sakārtotu bloku (ierakstu) saraksts. Katrā blokā ir laika zīmogs un kriptogrāfiska atsauce uz iepriekšējo bloku. Lai mainītu kādu no iepriekš veidotajiem blokiem, jāveic pārmaiņas arī visos tam sekojošajos blokos. Tāpēc blokķēdes tehnoloģija ir droša.

Blokķēdes tehnoloģiju 2008. gadā radīja hakeris vai hakeru grupa ar pseidonīmu Satoši Nakamoto, lai izveidotu un uzturētu bitcoin kriptoaktīvu. Sekojot bitcoin veiksmīgai ieviešanai, arī citi izstrādātāji, izmantojot blokķēdes tehnoloģiju, izveidojuši jaunus kriptoaktīvus. Vairāk nekā 10 gadus pēc bitcoin radīšanas abi šie elementi pastāv neatkarīgi viens no otra – kriptoaktīvi, kas veidoti ar šīs tehnoloģijas palīdzību, un blokķēde kā tehnoloģija, ko var lietot arī citiem nolūkiem.

CDD (customer due diligence) jeb klienta uzticamības pārbaude

Kredītiestādēm ir pienākums veikt šo pārbaudi, lai novērtētu klienta uzticamību un iegūtu objektīvu informāciju par to, vai iespējams sākt vai turpināt sadarbību.

Dati

Fiziski vai elektroniski saglabāts simbols vai simbolu virknējums. Datus apvienojot ar zināšanām, tie kļūst par reālā objekta stāvokli raksturojošu informāciju.

Katra datu vienība apzīmē konkrētu notikumu, objektu vai procesu. Izšķir finanšu, statistiskos, ģeogrāfiskos, meteoroloģiskos, dabas, transporta, kultūras un zinātniskos datus.

Dati tiek vākti, saglabāti, mērīti un analizēti. Dati tiek papildināti ar metadatiem (jeb datiem par datiem), kas ietver, piemēram, informāciju par datu iegūšanas laiku, vietu, temperatūru un/vai citiem apstākļiem.

Datu mākonis

Virtuāla infrastruktūra datu glabāšanai. Ar lietotāja atļauju šie dati ir pieejami no fiziskām ierīcēm (datoriem, planšetēm, viedtālruņiem), kam ir piekļuve internetam.

Dati tiek glabāti serverī vai serveru tīklos loģiskās datu kopās vienā vai vairākos serveros, pat dažādās atrašanās vietās. Šos serverus pārvalda datu pakalpojumu sniedzēji, kas ir atbildīgi par datu drošību, nepārtrauktu serveru darbību un piekļuvi datiem. Lietotāji no šiem pakalpojumu sniedzējiem pērk vai nomā noteiktu servera atmiņas apjomu savu datu glabāšanai.

Datubāze

Elektroniski dati, kas sakārtoti noteiktā struktūrā. Tiem piekļūst, izmantojot datubāzes pārvaldības sistēmu.

Izveidojot datubāzi, tiek definēts, kādi dati tajā tiks glabāti. Datubāzē datus kārto rindās un ailēs, katrai piešķirot indeksu jeb apzīmējumu. Tas ļauj datubāzēs kārtotos datus atpazīt un meklēt. Datubāzi var atjaunot, ievadot, labojot vai dzēšot datus. No datubāzes var iegūt datus, izmantojot piemērotu pārvaldības sistēmu. Šādā veidā dati netiek mainīti. Datubāzi pārvalda administrators, kas nosaka tiesības piekļūt datubāzei, reģistrē lietotājus un atbild par datu nemainību, drošību un datubāzes veiktspēju.

eIDAS regula

Regula (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū.

eIDAS regula definē kritērijus, kādiem jāatbilst elektroniskās identifikācijas pakalpojumam Eiropas Savienībā.

FinTech uzņēmums

Uzņēmums, kas rada un izmanto jaunas un inovatīvas tehnoloģijas finanšu pakalpojumu sniegšanai. Tas rada jaunus vai būtiski maina esošos finanšu produktus un pakalpojumus.

FinTech uzņēmums var veidoties kā jaunuzņēmums, kas rada inovāciju konkrētā jomā. Šis termins attiecināms arī uz tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri, piemēram, izmantojot savas platformas, piedāvā lietotājiem inovatīvus savu finanšu pārvaldīšanas veidus. Ar ātrāku, ērtāku un lētāku pakalpojumu piesaistot būtisku skaitu klientu un tādējādi stimulējot mainīties arī tradicionālās bankas, FinTech nozares pārstāvji samērā īs laikā ir mainījuši finanšu pakalpojumu nozari.

Globālās stabilās kriptomonētas (global stablecoins)

Tādi digitālie aktīvi ar stabilo kriptomonētu iezīmēm, kurus veido BigTech uzņēmumi ar ļoti plašu lietotāju loku un kuru ieviešana, iespējams, būtiski ietekmētu pastāvošo pasaules finanšu sistēmu.

Globālās stabilās kriptomonētas pašlaik pastāv tikai teorijā, bet vairāki BigTech uzņēmumi ir izteikuši vēlmi tādas izveidot. Galvenie riski, kurus var izraisīt šādu digitālo aktīvu ieviešana, ir saistīti ar trūkstošo regulējumu un vajadzību izveidot globālu pārraudzības mehānismu, kas spētu efektīvi darboties, uzraugot darbības, ko veic šie uzņēmumi, kuru klientu skaits sasniedz daudzus simtus miljonu un pat vairākus miljardus.

ICO (initial coin offering jeb sākotnējais kriptoaktīvu piedāvājums)

Publiska finanšu līdzekļu piesaistīšana, izmantojot kriptoaktīvus, emitējot jaunu virtuālo valūtu (coins) vai žetonus (tokens). Virtuālās valūtas vai žetoni tiek izstrādāti un izplatīti, izmantojot izkliedētās uzskaites tehnoloģiju vai blokķēdes tehnoloģiju.

Pretēji tradicionālajam IPO (initial public offering), kur tiek pārdotas akcijas, tās piedāvājot biržā, ICO neparedz uzņēmuma daļu pārdošanu. Darījumā tiek iesaistīti tikai kriptoaktīvi.

Plašāk sk. FKTK skaidrojumu: https://www.fktk.lv/tiesibu-akti/vispareja/fktk-ieteikumi-un-vadlinijas/skaidrojums-par-virtualo-aktivu-un-ico-izmantosanas-iespejam-un-piemerojamo-regulejumu/.

IKT

IKT jeb informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir tehnoloģijas, kas tiek lietotas starp lietotājprogrammām un citiem IT risinājumiem.

IKT sektora attīstība ir strauji veicinājusi digitālo transformāciju, kas arvien aktīvāk skar arī finanšu nozari.

Inovācija

Process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.

Izšķir produkta, procesa, mārketinga un organizatoriskās inovācijas. Katrā no šiem veidiem tiek ietverti jauni risinājumi, metodes un stratēģijas, kas būtiski maina un uzlabo esošo darba procesu. Par inovāciju tiek uzskatīta gan nebijuša produkta, procesa vai metodes radīšana, gan esošā produkta, procesa vai metodes mainīšana, būtiski uzlabojot tā aspektus vai kādu no tiem.

Inovāciju centrs (kontaktpunkts)

Nodrošina sadarbību ar kompetento iestādi, lai apspriestu ar FinTech saistītos jautājumus (dalītos ar informāciju un viedokļiem utt.) un meklētu skaidrojumus par uzņēmējdarbības modeļu atbilstību normatīvajiem aktiem vai par normatīvajām un licencēšanas prasībām (t.i., sniedz individuālas norādes par piemērojamo noteikumu interpretāciju).

Īpašs kontaktpunkts, kurā FinTech uzņēmumi vai jebkuri interesenti var iegūtu bezmaksas konsultācijas par finanšu pakalpojumu sniegšanu un licencēšanas prasībām FinTech uzņēmumiem.

FKTK Inovāciju centrs: https://www.fktk.lv/licencesana/inovacijas-un-fintech/fintech-konsultacijas/.

Inovāciju smilškaste

Nodrošina iespēju uzņēmumiem testēt vai pārbaudīt inovatīvus finanšu produktus, finanšu pakalpojumus vai uzņēmējdarbības modeļus saskaņā ar īpašu testēšanas plānu, par ko tie vienojas ar smilškastes veidotājiem. Tā ir gan fiziska, gan digitāla vide un instrumentu kopums, kas ļauj ideju virzītājiem, projektu komandām un jaunuzņēmumiem reālā laikā sadarboties ar smilškastes veidotājiem problēmas risināšanā, iespēju apzināšanā un koncepciju testēšanā.

Inovāciju smilškaste nodrošina procesu, kurā uzņēmumi var pārbaudīt inovatīvus finanšu produktus, finanšu pakalpojumus vai uzņēmējdarbības modeļus saskaņā ar īpašu testēšanas plānu, par ko vienojušies ar FKTK. Plašāk sadaļā par FKTK Inovāciju smilškasti: https://www.fktk.lv/licencesana/inovacijas-un-fintech/inovaciju-smilskaste/.

Izkliedētās uzskaites tehnoloģija (distributed ledger technology; DLT)

Tehnoloģija, kurā izmanto neatkarīgus datorus, sauktus par mezgliem (nodes), lai ierakstītu, koplietotu un sinhronizētu darījumus ar to attiecīgajām elektroniskās uzskaites vienībām.

Izkliedētās uzskaites tehnoloģija atšķiras no tradicionālās datu uzskaites galvenokārt ar to, ka dati ir nevis centralizēti, bet gan decentralizēti un ir savienoti ar kriptogrāfiskiem elementiem. Blokķēde ir viens no izkliedētās uzskaites veidiem, kurā dati sakārtoti blokos, kas ir savienoti savā starpā pievienošanas režīmā.

Lietu internets (internet of things; IoT)

Ikdienā lietojamu fizisku ierīču savienošana vienotā tīklā. Tas ļauj tām saņemt un sūtīt datus lietotājam un citām ierīcēm. Tādējādi ierīces iespējams darbināt – vadīt, ieslēgt vai izslēgt – attālināti.

Lietu internets ir mūsdienīgs veids, kā pārvaldīt ierīces attālināti, tās pievienojot internetam vai citam datu pārraides tīklam. Šīs ierīces var būt dažādas gan to funkciju, gan izmēru ziņā – no viedpulksteņa, kas mēra sirdsdarbību, un drošības kameras, kas brīdina par nepiederošas personas iekļūšanu objektā, līdz lauksaimniecības droniem un traktoriem. Arī mājokļos esošās viedierīces iespējams savienot vienotā tīklā, tās pārvaldot ar lietojumprogrammām viedtālrunī vai datorā. Tā tiek radīta viedā jeb gudrā māja, kurā attālināti var regulēt temperatūru un apgaismojumu un kontrolēt viedierīču darbību. Arī vecākas paaudzes tehniku vai vienkāršākas ierīces (lampas, tējkannas) ar viedajām rozetēm iespējams pievienot internetam.

Jaunuzņēmums (start-up)

Uz kādu inovatīvu ideju vai jaunu tehnoloģiju balstītas uzņēmējdarbības sākumposms. Jaunuzņēmumā tiek radīti produkti vai pakalpojumi, kas piemēroti starptautiskajam tirgum un nodrošina strauju izaugsmi.

Jaunuzņēmuma pamatā ir ideja, kuras potenciāla pārbaudīšana un īstenošana ir sākotnējais uzņēmēju mērķis. Jaunuzņēmuma produkts vai pakalpojums tiek pilnveidots, noformēts un pārbaudīts tirgū, lai varētu piesaistīt investīcijas un piedāvāt to plašākai sabiedrībai. Jaunuzņēmuma dibinātāju izstrādātā ideja var arī neieinteresēt investorus, un ieguldītais darbs nenesīs peļņu, bet noderēs kā mācība. Piesaistot investīcijas, jaunuzņēmuma veidotājiem jārēķinās arī ar to, ka investori vēlēsies iegūt uzņēmuma kapitāla daļas vai ietekmēt uzņēmuma stratēģiju.

Kiberdrošība

Informācijas sistēmu aizsardzība pret aparatūras, programmatūras un datu zādzību vai bojājumu, kā arī aizsardzība pret to nodrošināto pakalpojumu traucējumiem vai pārmaiņām.

Attīstoties tehnoloģijām un to īpatsvaram ikdienas pakalpojumu nodrošināšanā, kiberdrošībai, īpaši savu datu aizsardzībai, jāpievērš arvien lielāka vērība, jo pieaug digitālās ievainojamības risks.

KIP jeb konta informācijas pakalpojums

KIP jeb konta informācijas pakalpojums (account information service, AIS) ir tiešsaistes pakalpojums, kuru lietojot vienā lietotnē iespējams aplūkot informāciju par konta atlikumiem dažādās kredītiestādēs.

Izmantojot API tehnoloģijas un lietotāja dotās atļaujas, maksājuma pakalpojuma lietotājam tiek sniegta apkopota informācija par vienu vai vairākiem maksājuma pakalpojuma lietotāja maksājumu kontiem, kas atvērti pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai vairākiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

Kriptoaktīvi

Elektronisks, decentralizēti uzturēts maiņas līdzeklis. Lai nodrošinātu veikto darījumu nemainīgumu un kontrolētu jaunu vienību emisiju, tiek izmantota kriptogrāfija.

Pirmais kriptoaktīvs tika prezentēts 2009. gadā. Tas bija bitcoin, kam sekoja daudz citu blokķēdes tehnoloģijā veidotu kriptoaktīvu. Kriptoaktīvu maiņa notiek neregulētās kriptoaktīvu biržās, kurās dalībnieki atbilstoši pieprasījumam un piedāvājumam veido “tirgus cenu”. Lietotājam jāņem vērā, ka kriptoaktīvi tiek glabāti tikai elektroniskā vidē un tiem bieži vien nav fiziska seguma, piemēram, zeltā vai nekustamajā īpašumā.

Plašāk FKTK skaidrojumā: https://www.fktk.lv/tiesibu-akti/vispareja/fktk-ieteikumi-un-vadlinijas/skaidrojums-par-virtualo-aktivu-un-ico-izmantosanas-iespejam-un-piemerojamo-regulejumu/.

KYC (know your customer) jeb pazīsti savu klientu

Termins parasti tiek lietots noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, veicot sadarbības partneru vai klientu izpēti.

Kredītiestādēm ir pienākums regulāri veikt šo pārbaudi, lai novērtētu klienta uzticamību un iegūtu objektīvu informāciju par to, vai iespējams uzsākt vai turpināt sadarbību.

Maksājumu sistēma

Naudas pārvedumu sistēma, kuras dalībnieki piekrīt vienotiem, standartizētiem maksājumu apstrādes un norēķina noteikumiem un procedūrām.

Maksājumu sistēmas uztur gan centrālās bankas, gan komercsabiedrības, kopā veidojot maksājumu sistēmu vidi. Ir specifiskas maksājumu sistēmas, kas nodrošina, piemēram, finanšu instrumentu vai kredītkaršu norēķinus. Starpbanku norēķinos izšķir tīrvērtes (klīringa) un reālā laika maksājumu sistēmas. Tīrvērtes maksājumu sistēmās saņemtie maksājumi tiek apkopoti failos, un tikai noteiktos dienas laikos tiek veikts savstarpējs norēķins un ziņojums par veiktajiem maksājumu tiek nodots saņēmējbankai. Reālā laika maksājumu sistēmās norēķins par katru maksājumu tiek veikts nekavējoties, par to paziņojot saņēmējbankai.

Mākslīgais intelekts (artificial intelligence; AI)

Ierīces, kas izmanto datu analīzi un algoritmus, lai spētu patstāvīgi spriest, pieņemt racionālus lēmumus, atpazīt tekstu, runu, skaņas, attēlus, sejas, smaržas, emocijas un citas objektu un subjektu pazīmes.

Mākslīgā intelekta attīstība pamatā balstīta cilvēku un dzīvnieku spēju pārnešanā ierīču un mašīnu vidē. Tas ļauj procesus un darbības automatizēt un robotizēt. Šo tehnoloģiju attīstība ļauj izmantot tehniku arvien ikdienišķākos procesos, atvieglojot cilvēku dzīvi. Mākslīgajam intelektam attīstoties arvien straujāk, parādās ierīces, kuru datu apstrādes jauda ļauj ierosināt jaunus apmācības veidus, piedāvājot izvēles, kas cilvēkam nebūtu raksturīgas, un piešķirot jaunas īpašības esošām lietām.

Mobilās tehnoloģijas

Tehnoloģijas, kas pieejamas viedierīcēs. Tās izmanto ierīces procesoru, papildaprīkojumu (kameru, pirkstu nospiedumu lasītāju u.c.), kā arī mobilos un bezvadu tīklus.

Strauji attīstoties tehnoloģiskajām iespējām un datu pārraides ātrumam, pielielinās to darbību klāsts, kuras lietotājs var veikt savā viedierīcē – no balss zvana līdz augstas izšķirtspējas video straumēšanai un attālinātai identitātes apliecināšanai, izmantojot biometriskos datus. Mobilās tehnoloģijas 21. gadsimta sākumā ir būtiski mainījušas ikdienas dzīvi. Taču lielā paļāvība uz ierīcēm raisa diskusijas par digitālo drošību.

NILLTPFN

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana.

Prasības, kuru mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu.

MIP jeb maksājuma ierosināšanas pakalpojums

Izmantojot MIP jeb maksājuma ierosināšanas pakalpojumu (payment initiation service; PIS), lietotājs trešās personas (piemēram, internetveikala) elektroniskajā vietnē var veikt maksājumu no sava konta, nepametot šo vietni, proti, neveicot autentifikāciju internetbankā.

Maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzējs, saņemot maksājuma pakalpojuma lietotāja atļauju, maksājuma pakalpojuma lietotāja vārdā ierosina maksājumu no maksājumu konta, kas tiek turēts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja.

PSD2 jeb Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva

PSD2 (Payment services directive 2) jeb Otrās maksājumu pakalpojumu direktīvas galvenais mērķis ir padarīt finanšu pakalpojumu tirgu atvērtāku un pieejamāku jauniem spēlētājiem. PSD2 nosaka jaunus pakalpojumu sniedzēju veidus, kuri ar īpašu lietotāja atļauju var piekļūt konta informācijai un pat veikt maksājumus no klienta konta. PSD2 nosaka arī stingrākus lietotāju autentifikācijas nosacījumus.

PSD2 ES valstīm bija jāievieš līdz 2018. gada 13. janvārim. PSD2 ir cieši saistīta ar open banking jomu, jo padara pieejamu informāciju, kas līdz šim bijusi ekskluzīvi banku rīcībā. Lietotāju datu drošība tiek nodrošināta, izmantojot API tehnoloģiju. No 2019. gada 14. septembra tiek piemērota regula par drošu lietotāja autentificēšanu un vienotiem un drošiem atklātiem saziņas standartiem. Tā nosaka, ka jālieto tikai tādi autentifikācijas līdzekļi, kam ir vismaz divu līmeņu drošības elementi, piemēram, valdījums un zināšanas.

Pūļa finansējums (crowdfunding)

Projektu finansēšanas veids, interneta platformā naudas līdzekļus savācot no daudziem atbalstītājiem, nevis no viena investora. Investori par ieguldījumu saņem, piemēram, procentu maksājumus.

Pūļa finansējums tiek izmantots dažādu projektu īstenošanai – gan finansējot jaunuzņēmumu darbību to attīstības fāzē, gan īstenojot projektus, piemēram, nekustamā īpašuma būvniecību.

Kvadrātkods, QR kods

Kvadrātveida laukums, kas noteiktā veidā divās dimensijās aizpildīts ar mazākiem kvadrātiem. Tajā iekodēta informācija, ko var nolasīt ar atbilstošu ierīci.

Kvadrātkodā iestrādātā informācija var būt arī noteikta darbība, piemēram, tiek atvērta konkrēta interneta vietne, veikts maksājums par saņemto preci vai pakalpojumu, kā arī citas darbības.

RegTech

RegTech (regulatory technology jeb regulatīvās tehnoloģijas) ir inovatīvas tehnoloģijas, kuras tirgus dalībnieki var izmantot, lai efektīvāk un rezultatīvāk sekotu normatīvajām un atbilstības prasībām.

RegTech virziens kļuvis aktīvs, pastiprinoties NILLTPFN, CDD un KYC prasībām, kuras daudziem uzņēmumiem un bankām jāievēro savā darbībā un jāpārliecinās, ka arī sadarbības partneri tās ievēro.

Automātiskās konsultācijas (robo-advisors)

Lietojumprogrammas, kas apvieno digitālās saskarnes un algoritmus, kā arī var ietvert mašīnmācību, lai sniegtu klientiem pakalpojumus no automatizētiem finanšu ieteikumiem līdz līgumu starpniecībai un portfeļa pārvaldībai.

Šādi konsultanti var būt atsevišķi uzņēmumi un platformas vai arī tie var darboties finanšu iestāžu ietvaros.

Stabilās kriptomonētas (stablecoins)

Kriptoaktīvu veids, kura veidošanā tiek izmantots algoritms, kas cenšas noturēt attiecīgās stabilās kriptomonētas vērtību 1:1 salīdzinājumā ar “piesaistītā” aktīva vērtību.

99.8% no darījumiem ar stabilajām kriptomonētām kriptobiržās tiek lietotas tādas stabilās kriptomonētas, kuru vērtība piesaistīta kādai valūtai, piemēram, eiro vai ASV dolāram. Tāpēc iespējams secināt, ka lietotāji izmanto stabilās kriptomonētas, lai pasargātu kriptobiržās veiktajās spekulācijās gūtos ienākumus pret straujām valūtas kursa pārmaiņām.

Stingrā autentifikācija

Autentifikācija, kura sastāv no diviem vai vairākiem elementiem, kas ir zināšanas (tas, ko zina tikai maksājuma pakalpojuma izmantotājs), valdījums (tas, kas ir tikai maksājuma pakalpojuma izmantotāja valdījumā) un neatņemamas īpašības (maksājuma pakalpojuma izmantotājam raksturīgas īpašības).

Šie elementi ir savstarpēji neatkarīgi, proti, viena elementa uzticamības zaudēšanas gadījumā cita elementa uzticamība netiek apdraudēta, un tie izstrādāti tā, lai nodrošinātu autentifikācijas datu konfidencialitātes aizsardzību.

SupTech

SupTech (supervisory technology jeb uzraudzības tehnoloģijas) ir tehnoloģisku risinājumu (piemēram, datu analīzes rīku, datu iesniegšanas sistēmu u.c.) izmantošana uzraudzības iestādēs, lai atvieglotu, veicinātu un padarītu viedāku uzraudzības procesu.

Viedais līgums (smart contract)

Viedais līgums (smart contract) ir līgums, kas tiek glabāts blokķēdē un automātiski stājas spēkā, kad tikuši izpildīti visi līgumā iekļautie nosacījumi.

Viedais līgums nodrošina augstu precizitāti, caurredzamību, ātrumu un drošību, jo visām iesaistītajām pusēm ir pieejama informācija par līguma nosacījumu izpildi.

Virtuālais naudas maks

Virtuālie naudas maki tiek veidoti klientu viedierīcēs un tiek aizsargāti ar stingrās autentifikācijas metodēm, lai klientu finanšu līdzekļi būtu pasargāti arī ierīces nozaudēšanas vai zādzības gadījumā.

Tas var ietvert:

  • elektroniskās naudas kontu, kuru fiziskā vai juridiskā persona atver elektroniskās naudas iestādes izveidotā un uzturētā slēgtā sistēmā un kuru attiecīgā persona var izmantot elektroniskās naudas emisijas un atpirkšanas darījumu uzskaitei, kā arī tādu elektroniskās naudas maksājumu uzskaitei, kuri tiek veikti tikai elektroniskās naudas iestādes slēgtajā sistēmā;
  • maksājumu kontu, ko atver uz viena vai vairāku maksājuma pakalpojuma izmantotāju vārda un izmanto maksājumu izpildei.
Virtuālais aktīvs (virtual asset)

Digitāls tādas vērtības attēlojums, kuru nav emitējusi vai garantējusi centrālā banka vai cita valsts iestāde un kuru var uzglabāt, tirgot vai pārsūtīt elektroniski. Virtuālais aktīvs ir pielīdzināms virtuālajai naudai, piemēram, bitcoin.

Plašāk FKTK skaidrojumā: https://www.fktk.lv/tiesibu-akti/vispareja/fktk-ieteikumi-un-vadlinijas/skaidrojums-par-virtualo-aktivu-un-ico-izmantosanas-iespejam-un-piemerojamo-regulejumu/.

Zibmaksājums

Jaunas maksājumu infrastruktūras nodrošināts pakalpojums, kas ļauj veikt maksājumu starp bankām dažu sekunžu laikā visu diennakti katru gada dienu (24/7/365). Latvijas Banka kā pirmā no Eirosistēmas centrālajām bankām 2017. gada augustā ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru, kas kopš 2017. gada novembra ir savienota ar citām Eiropas maksājumu sistēmām.

Šāda pakalpojuma ieviešanas galvenais mērķis ir nodrošināt ātrus, ērtus un efektīvus maksājumus gan privātpersonām, gan juridiskajām personām, neierobežojot tos ar kredītiestāžu noteikto darba laiku. Zibmaksājums nav ekskluzīvs pakalpojums un par to nepiemēro paaugstinātu maksu.

Zibsaišu reģistrs

Latvijas Bankas uzturētais Zibsaišu reģistrs nodrošina kredītiestāžu klientu kontu numuru un mobilā tālruņa saišu izveidošanu un glabāšanu, kas klientiem sniedz iespēju savā starpā veikt maksājumus, zinot vien mobilā tālruņa numuru.

Kredītiestāžu klienti paši ar savas kredītiestādes starpniecību iekļauj savu mobilā tālruņa numuru Zibsaišu reģistrā, tādējādi dodot iespēju citiem veikt viņiem maksājumus uz tālruņa numuru. Nepieciešamības gadījumā nākotnē Zibsaišu reģistru varēs papildināt arī ar citiem identifikatoriem, piemēram, e-pasta adresi.

 

Kontakti


Adrese:
Kungu iela 1, Rīga, LV-1050
Tālrunis
6 7774800
E-Pasts:
Iepriekšējā pierakstīšanās pie sekretāra:
67 774 801
Datu aizsardzības jautājumiem:

Seko aktualitātēm


Pieraksties jaunumiem un saņem nozarei svarīgu informāciju savā e-pastā