Jautājumi un atbildes par politiski nozīmīgu personu padziļinātu pārbaudi korupcijas risku novēršanas nolūkos

  • Sadaļa:

Jautājumi un atbildes par politiski nozīmīgu personu padziļinātu pārbaudi korupcijas risku novēršanas nolūkos

KLIETNU PĀRBAUDES (ANKETĒŠANAS) NOLŪKS 

1. Kādēļ notiek anketēšana?

Līdzīgi kā citur pasaulē, arī Latvijā, pamatojoties uz likumu un tiesībsargājošo iestāžu prasībām, banku pienākums ir regulāri apkopot informāciju par saviem klientiem.

Šā gada 1. martā stājās spēkā izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, mainot politiski nozīmīgas personas definīciju.

Līdz ar to visu banku pienākums Latvijā ir noteikt, kuri no klientiem un klientu patiesajiem labuma guvējiem ir uzskatāmi par politiski nozīmīgām personām, saskaņā ar jauno kārtību, lai mazinātu korupcijas un naudas atmazgāšanas riskus.

Bankas ziņā ir noteikt, kādu instrumentu tā izmantos informācijas apkopošanai par klientu. Nav noteikts, ka tai noteikti jābūt anketai. Banka drīkst izmantot arī citus informācijas iegūšanas veidus, svarīgākais ir izpildīt likuma prasību un pārzināt savu klientu.

Ņemot vērā, ka anketēšana ir viens no efektīvākajiem pasākumiem kā iegūt informāciju par to vai bankas klients nav politiski nozīmīga persona vai ar to cieši saistīta persona, tad šādu anketēšanu veiks lielākā daļa Latvijā darbojošās bankas. 

2. Vai visu banku anketas ir vienādas?

Nav viena parauga anketas. Katra banka veido savu anketu, izvērtējot kāda informācija tai ir nepieciešama, lai izpildītu normatīvo aktu prasība. Bankai pastāv iespēja arī neanketēt noteiktu klientu segmentu.

3. Vai klientu anketēšana palīdzēs novērst korupciju un naudas atmazgāšanu?

Anketēšana ir viens no soļiem, kādā veidā varam novērst to, ka publiskā vara tiek izmantota personiskā labuma gūšanai. Visas sabiedrības interesēs ir nepieļaut, ka mūsu pašu valsts vai citu valstu augstas amatpersonas, izmantojot finanšu sistēmu legalizē korupcijas vai citā pretlikumīgā veidā iegūtus līdzekļus. 

4. Kāpēc ir svarīgi noskaidrot politiski nozīmīgu personas?

Politiski nozīmīga persona tiek uzskatīta par paaugstināta riska personu, ņemot vērā tās ietekmi publiskajā sektorā, tādēļ tās finanšu darījumi ir padziļināti jāuzrauga.Šis anketēšanas process nepieciešams, jo ir būtiski īstenot kontroli arī pār tādu personu darījumiem, kuras potenciāli var tikt iesaistītas prettiesisku darbību veikšanā. Bankām ir nepieciešama šāda informācija, lai, sadarbojoties ar valsts institūcijām, spētu identificēt šādas darbības. 

5. Kāpēc anketē visus klientus, ne tikai politiski nozīmīgās personas?

Pasaulē daudzi izmeklēšanas gadījumi ir pierādījuši, ka visbiežāk politiski nozīmīgas personas prettiesisko darbību – kukuļošanu, krāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju īsteno caur saistītām personām – radiniekiem, laulātajiem, draugiem un darījumu partneriem.

Tādēļ nepieciešams noskaidrot, kuri bankas klienti ir uzskatāmi par politiski nozīmīgu personu, to radiniekiem vai cieši saistītām personām. Likums nosaka pamata ietvaru informācijai, kuru bankām ir jānoskaidro par savu klientu, lai īstenotu principu “Pazīsti savu klientu”. 

6. Vai bankas apmainīsies ar šo informāciju?

Likuma grozījumi neietekmē informācijas apmaiņu starp bankām, un tā notiek tikai likumā paredzētajiem mērķiem un gadījumos.

 

KLIETNA INFORMĀCIJA IR AIZSARGĀTA

7. Vai mana personiskā informācija bankā būs drošībā?

Visa informācija, ko klients sniedz bankai, tiek izmantota tikai bankas vajadzībām, lai pildītu likumā noteiktos uzdevumus, un tā nekādā gadījumā nav publiska informācija. Banku pienākums ir garantēt visu savu klientu personas, kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu saskaņā ar Kredītiestāžu likumu.

Šī norma attiecas arī uz visām ziņām un dokumentiem, ko banka iegūst, izpildot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības. Šādas ziņas banka var sniegt tikai pašam klientam un to likumīgajiem pārstāvjiem, bet atsevišķos gadījumos, atbilstoši likuma prasībām, arī atsevišķām valsts institūcijām un amatpersonām, kas norādītas Kredītiestāžu likuma 63.pantā.

 

KAS IR PNP UN CIEŠI SAISTĪTAS PERSONAS

8. Kas ir politiski nozīmīgas personas, tās ģimenes locekļi un ar to cieši saistītās personas?

Par politiski nozīmīgu personu ir atzīstama persona, kura ieņem vai ir ieņēmusi nozīmīgu publisku amatu, proti, persona, kura ieņem augstākā līmeņa amatu valsts vai pašvaldības iestādēs Latvijā vai kādā citā valstī, vai kādā starptautiskā organizācijā, kā arī šādas personas radinieks vai cieši saistīta persona.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā ir minēta politiski nozīmīgas personas, ģimenes locekļa un cieši saistītas personas definīcija: http://likumi.lv/doc.php?id=178987

9. Kas notiks ar cilvēkiem, viņu kontiem un naudu, kas būs šajā sarakstā?

Nevienam, kurš darbojas likuma ietvaros, ikdienas sadarbībā nekas nemainīsies. Atsevišķos gadījumos var tikt uzdoti papildu jautājumi vai lūgti papildu dokumenti – tāpat kā tas jau notika iepriekš, bankām īstenojot principa “Pazīsti savu klientu” prasības. 

Te svarīgi atcerēties, ka būt par PNP vai saistītu personu, pats par sevi nav nekas slikts vai slēpjams. Bankas uzrauga naudas plūsmu atbilstoši klientu riska pakāpei.

10. Vai klients, kas būs atzīts par politiski nozīmīgu personu, varēs turpināt sadarbību ar banku, veikt darījumus?

Politiski nozīmīgas personas statuss neliedz personai saņemt bankas pakalpojumus.

11. Vai ari nerezidentu klientiem ari ir jāaizpilda anketas?

Protams, ka bankām ir jāpārzina visu savu klientu darbība, t.sk. nerezidentu un arī viņu saistība ar PNP turklāt ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

12. Vai politiski nozīmīgas personas statuss būs visu mūžu?

Politiski nozīmīgas personas statuss ir piemērojams, kamēr klients ieņem konkrēto amatu. Statusu pārskatīt var 12 mēnešu pēc tam, kas klients nozīmīgo amatu atstājis.

13. Vai var gadīties tā, ka viena banka vienu klientu atzīst par politiski nozīmīgu personu, bet otra neatzīst?

Var, ņemot vērā, ka likumā nav noteikts izsmeļošs amatu saraksts, kas uzskatāmi par politiski nozīmīgiem, tad bankām veicot savu izvērtējumu, rezultāti var būt atšķirīgi. 

14. Vai es zināšu, ka esmu politiski nozīmīgu personu sarakstā?

Šāda saraksta publiskošana šobrīd nav paredzēta, taču klients var jautāt savai bankai ir tajā iekļauts.

 

PADZIĻINĀTA IZPĒTE

15. Ko nozīmē padziļināta klientu izpēte?

Padziļināta klientu izpēte nozīmē – padziļināta klienta darbības pārzināšana – gan par pašu klientu, kas patiesībā gūst labumu no klienta darbības, gan par tā darījumiem un izcelsmi – kādi darījumi tiek veikti, kāda ir līdzekļu izcelsme, kas iesaistīta darījumos, kas ir klienta partneri, starp kuriem notiek darījumi u.c. Savukārt klientam tas var nozīmēt, ka banka uzdod papildu jautājumus par darījumiem vai lūdz iesniegt kādu tai par klientu vai darījumiem nepieciešamo informāciju.

16. Vai banka kādam ziņos par visiem darījumiem? Kam banka ziņos un par kādiem darījumiem?

Banka patstāvīgi uzrauga savu klientu darījumus un ziņo atbildīgajām iestādēm atbilstoši normatīvo aktu prasībām. (Kredītiestāžu likuma 63. pants), ja ir pamats aizdomām par iespējami nelikumīgiem darījumiem.

17. Ja esmu klients vairākās bankās, vai visas man uzdos jautājumus un anketēs?

Jā, visas bankas noskaidros šo informāciju atbilstoši likuma prasībām. Kādu  instrumentu banka izmantos, lai nodrošinātu informācijas apkopošanu par klientu, tas ir katras bankas ziņāi. Banka drīkst izmantot arī citus informācijas iegūšanas veidus. Likuma norma attiecas uz visām bankām Latvijā, līdz ar to, iespējams, būs jāsniedz informācija visām savām bankām.  

18. Ja banka sāks par klientu padziļinātu izpēti, vai klients tiks par to informēts?

Normatīvajos aktos nav noteikts, ka bankai ir jāinformē klients, ja par viņu ir uzsāktas padziļināta izpēte.

 

KLIENTA ATBILDĪBA

19. Vai cilvēku sodīs, ja būs sniegta nepatiesa informācija anketā? Kāds būs sods?

Klienta pienākums ir norādīt patiesu informāciju par savu darbību. Atbildība būs tāda pati kā gadījumos, ja klients uzrāda nepatiesu informāciju par citiem jautājumiem sadarbībā ar banku. Piemēram, bankai ir tiesības izvērtēt turpmāko sadarbību ar klientu.

Bankai ir jāpārzina savu klientu, tā darījumus un jābūt skaidram klienta riska profilam. Kā tas notiek, tas jau ir klienta un bankas savstarpējās sadarbības jautājums.  Ja tomēr banka nevar vai nespēj klienta attieksmes dēļ iegūt tā izpētei nepieciešamo informāciju, tad ir tiesības pārtraukt sadarbību ar šādu klientu.

Jo normatīvais regulējums ir šāds: Kredītiestāde izbeidz darījumu attiecības ar klientu, ja 45 kalendāro dienu laikā no dienas, kad konstatēti klienta padziļinātās izpētes priekšnosacījumi, nevar nodrošināt klienta padziļinātās izpētes minimālo prasību izpildi un pietiekamus pierādījumus, kas apliecina klienta darījumu tiesisko un ekonomisko mērķi. (“Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm”).

*Klienta izpētei nepieciešamās informācijas iegūšana un klienta atbildība (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums 28. pants)

20. Ko FKTK ieteiktu bankas klientam, kurš aizpilda anketu? Piemēram, atcerēties, ko viņš tajā sarakstījis?

Svarīgākais ir sniegt patiesu informāciju, jo klienta pienākums ir sniegt bankai visu nepieciešamo informāciju likuma normu izpildei.

21. Kā banka zinās, ka klients sniedzis nepatiesu informāciju par radniecību vai ciešām attiecībām ar politisku nozīmīgu personu?

Bankām klientu anketēšana ir tikai viens no informācijas apkopošanas instrumentiem, bankai ir iespēja un pienākums izmanto arī citus avotus, lai pildītu “Zini savu klientu” principu.

22. Kā bankas var zināt, ka sniegta nepatiesa informācija? Kā tas tiks pārbaudīts?

Ja klienta iepriekš sniegtie dati neatbildīs veiktajiem darījumiem, tad bankas iekšējās kontroles sistēmas reaģēs uz šādām pazīmēm, un banka analizēs darījumu, kas atšķiras no iepriekš deklarētā. Piem., pensionāram ar 500 EUR apgrozījumu mēnesī pēkšņi kontā ienāk 500 000 EUR, tad visticamāk banka pavaicās. Ja būs pamatots skaidrojums un apstiprinājuma dokumenti, tad darījums notiks.  No ikdienišķiem atšķirīgu darījumu uzmanīšana ir arī klientu interesēs, īpaši tas attiecas uz izejošajiem maksājumiem.

23. Vai anketēšana notiks katru gadu no jauna?

Regularitāti un informācijas atjaunošanas veidu nosaka katras bankas iekšējās politikas un procedūras.

 

FKTK LOMA

24. Kā FKTK pārliecinās, ka anketēšana notiek atbilstoši likuma prasībām?

Katru anketu un arī banku izstrādātās anketas FKTK nepārbauda. Taču FKTK gan klātienes, gan neklātienes pārbaudēs bankās vērtē banku iekšējās kontroles sistēmas, tai skaitā kā banka ievēro “Zini savu klientu” principu. Tostarp pārbaužu ietvaros FKTK skatīsies kā bankas pilda likumā noteikto pienākumu noteikt, kuri no klientiem un klientu patiesā labuma guvējiem ir uzskatāmi par politiski nozīmīgām personām.

25. Kādi problēmjautājumi saistībā ar anketēšanu kredītiestādēm ir radušies, kopš likuma prasības stāšanās spēkā?

FKTK ir izstrādājusi ieteikumus bankām politiski nozīmīgu personu, to ģimenes locekļu un ar tām cieši saistītu personu noskaidrošanai, izpētei un darījumu uzraudzībai un šīs vadlīnijas bankas izmanto, lai pildītu likumā noteikto prasību regulāri apkopot informāciju par saviem klientiem. Protams, FKTK sniedz arī konsultatīvu atbalstu banku speciālistiem par neskaidrajiem jautājumiem.

FKTK Ieteikumi kredītiestādēm un finanšu iestādēm politiski nozīmīgu personu, to ģimenes locekļu un ar tām cieši saistītu personu noskaidrošanai, izpētei un darījumu uzraudzībai http://www.fktk.lv/lv/tiesibu-akti/kreditiestades/fktk-izdotie-noteikumi/citi/5648-ieteikumi-kreditiestadem-un-finansu-iestadem-politiski-nozimigu-personu-to-gimenes-loceklu-un-ar-tam-ciesi-saistitu-personu-noskaidrosanai-izpetei-un-darijumu-uzraudzibai.html

 

PIEMĒRI

26. Par ciešām attiecībām ar politiski nozīmīgām personām. Ja esmu pazīstams ar PNP, ja esmu bijis kolēģis, darbinieks, taču tas bijis pirms daudziem gadiem, tagad kopīgu darījumu nav, kopīgu saimniecisku interešu nav, vai esmu uzskatāms par PNP cieši saistītu personu?

Jā, par saistītu personu var uzskatīt, pat ja tas bijis sen. Labāk to minēt. Banka izvērtēs – vai tas rada ar PNP saistītu papildu risku klientam vai ne. Ja būs nepieciešama papildu dziļāka izpēte, to banka pavaicās klientam. 

27. Kas īsti ir darījumi trešo personu interesēs? Es, piemēram, no sava konta apmaksāju savas mammas dažādus komunālos rēķinus? Vai tas skaitās darījums trešās personas interesēs?

Jā, mammas rēķinu apmaksa ir darbība trešās personas interesēs. Tāpēc to droši norādiet anketā, arī darījumu apjomus, regularitāti.  Izstāstiet savai bankai, ja nav nekā slēpjama, nelikumīga, tad nav no kā baidīties.

28. Cik precīziem ir jābūt datiem, kas vērsti uz nākotni? Skaidras naudas izņemšana un iemaksa, t.sk. no bankomātiem? Kā klients var plānot nākotni, pat balstoties uz pagātnes statistiku? kas notiek, ja realitātē tiek izņemts/iemaksāts  vairāk skaidras naudas, nekā norādīts anketā? Klientam ir jālabo anketa?

Protams, ka vēlams būt precīziem un arī uzticēties savai bankai, jautājot, kā interpretēt iecerētās finanšu lietas. Var anketā noteikt lielāku plānoto darījumu apjomu, var mainīt informāciju anketā, rodoties jauniem apstākļiem. Arī tagad skaidru naudu izņemt var tikai klienta iepriekš noteiktā limita ietvaros, kuru, protams, arī var mainīt. Šī limitēšana gan nav saistīta ar anketēšanu – anketās sniegtie dati par nākotnes iespējamo maksimālo darījumu apmēru nemaina klienta limitus. 

Vienmēr, kad ir šādi plāni, ir iespējams sazināties ar savu banku, t.sk. mainot informāciju arī anketā.

29. Kas notiek gadījumā, ja tiek norādītas kādas konkrētas summas (piemēram, pie ienākumiem), bet šīs summas pēkšņi mainās? Vai tas tiek uztverts, ka persona, kas aizpildījusi anketu, banku ir maldinājusi?

Var anketā noteikt lielāku plānoto darījumu apjomu, var mainīt informāciju anketā, rodoties jauniem apstākļiem. Ja pieaugs iepriekš deklarētie darījumu, t.sk. skaidras naudas iemaksas/izmaksas darījumu apmēri, banka analizēs šo izmaiņu cēloni un nepieciešamības gadījumā pavaicās. Ja, piemēram, pieaugs skaidras naudas izmaksas, bet tajā pašā laikā pieaugs arī darba algas iemaksas klienta kontā, visticamāk, banka jautājumus neuzdos.

 

*Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums 

28. pants. Klienta izpētei nepieciešamās informācijas iegūšana un klienta atbildība

(1) Lai izpildītu šā likuma prasības, likuma subjektam ir tiesības pieprasīt no saviem klientiem un klientiem ir pienākums sniegt klienta izpētei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus, tajā skaitā par patiesajiem labuma guvējiem, klientu veiktajiem darījumiem, klientu un patieso labuma guvēju saimniecisko, personisko darbību, finansiālo stāvokli, naudas vai citu līdzekļu avotiem.

(2) Ja likuma subjekts neiegūst šā likuma 11. un 17.panta prasību izpildei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus apjomā, kas tam ļauj veikt pārbaudi pēc būtības, likuma subjekts izbeidz darījuma attiecības ar klientu un pieprasa klienta saistību pirmstermiņa izpildi. Šādos gadījumos likuma subjekts lemj par darījuma attiecību izbeigšanu arī ar citiem klientiem, kuriem ir tie paši patiesie labuma guvēji, vai par šādu klientu saistību pirmstermiņa izpildes pieprasīšanu.

 

 

Kontakti


Adrese:
Kungu iela 1, Rīga, LV-1050
Tālrunis
6 7774800
E-Pasts:
Iepriekšējā pierakstīšanās pie sekretāra:
67 774 801
Datu aizsardzības jautājumiem:

Seko aktualitātēm


Pieraksties jaunumiem un saņem nozarei svarīgu informāciju savā e-pastā