Pamatojums normas noteikšanai

  • Sadaļa:

08.08.2019. lēmums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas Republikas rezidentiem, noteikšanu

Pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) norma darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas Republikas rezidentiem, tiek noteikta 0% apmērā. Noteikto PKR normu kredītiestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves aprēķinā izmantos no 2020. gada 1. augusta. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lems par nepieciešamību noteikt PKR normu virs 0%, ja Latvijas finanšu sektorā tiks novērots būtisks ciklisko sistēmisko risku pieaugums.

2018. gadā Latvijas ekonomiskā izaugsme bija salīdzinoši strauja – iekšzemes kopprodukta (IKP) gada pieaugums sasniedza 4.8%, neskatoties uz būtiskām pārmaiņām kredītiestāžu sektorā, sarūkot ārvalstu klientus apkalpojošo kredītiestāžu segmentam, ārējā pieprasījuma pieauguma palēnināšanos un joprojām gauso kreditēšanu. Ekonomiskā izaugsme patlaban nerada riskus finanšu stabilitātei un turpinās bez aktīvas kreditēšanas ietekmes. Kredītu atlikuma un IKP novirze no ilgtermiņa tendences saglabājas negatīva – gan izmantojot plašo (-37% 2018. gada 4. ceturkšņa beigās), gan šauro (-25% 2019. gada 1. ceturkšņa beigās) kredītu definīciju –, šādā līmenī saglabājoties aptuveni divus gadus. Latvijas rezidentiem izsniegto kredītu (pēc šaurās definīcijas) un IKP attiecības līmenis joprojām turpina samazināties un 2019. gada 1. ceturkšņa beigās sasniedza 33%. Šāds kredītu un IKP attiecības līmenis Latvijā bija vērojams 2003.–2004. gadā.

Vienlaikus ekspertu vērtējumā tautsaimniecības izaugsme ir jau pāri ekonomiskā cikla virsotnei un ekonomikas kāpums pamazām sāk palēnināties. 2019. gada 1. ceturksnī IKP gada izaugsmes temps palēninājās līdz 3.2%, turklāt salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni tika piedzīvots 0.1% kritums. Šo tendenču ietekmē Latvijas Banka koriģēja ekonomiskās izaugsmes prognozi 2019. gadam – tā samazināta līdz 2.9%. Turpinās Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēto projektu attīstība, tomēr šī finansējuma pieejamība pamazām samazināsies tuvāko gadu laikā. Nenoteiktība ārējos tirgos, t.sk., mazinoties eirozonas valstu tautsaimniecības izaugsmei, liek būt piesardzīgiem par eksporta iespējām. Kā izaugsmes veicinātājs saglabājas privātais patēriņš, ko nodrošina nodarbinātības un algas pieaugums. Tomēr ārējās vides augstā nenoteiktība ģeopolitisko un ekonomisko norišu dēļ pakāpeniski atbalsojas arī mērenākā investīciju aktivitātē iekšzemē un varētu vairot patērētāju piesardzību. Joprojām aktuāla ir darbaspēka trūkuma problēma. Inflācijas temps (ap 3%) atbilst ekonomikas situācijai un pakāpeniskai ekonomikas konverģencei ar citu eirozonas valstu līmeni.

Kreditēšanas tempos nav novērojamas pieauguma tendences, un 2019. gada 1. ceturksnī nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma pārmaiņas ir tuvu nullei.

Nebanku finanšu iestāžu aizdevumi joprojām pieaug straujāk nekā kredītiestāžu, tāpēc nebanku sektora īpatsvars kopējos iekšzemes aizdevumos pakāpeniski pieaug (aptuveni 17% 2019. gada 1. ceturkšņa beigās). 2019. gada 1. ceturkšņa beigās nebanku kredītportfelis bija par 7.0% lielāks nekā 2018. gada 1. ceturksnī (t.sk. līzinga aizdevumu atlikums – par 7.4% lielāks). Nebanku kreditētāju kredītportfelī lielāko daļu (78%) veido līzinga aizdevumi, kas galvenokārt tiek izmantoti vieglo automašīnu, komerctransporta un lauksaimniecības tehnikas pirkumiem. 2019. gada 1. jūlijā stājās spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi (procentu likmju griesti un reklāmas ierobežošana), kas palēninās ātro patēriņa kredītu pieaugumu.

Kredītiestāžu, kas apkalpo galvenokārt ārvalstu klientus, biznesa modeļu maiņa nav ietekmējusi finanšu cikla dinamiku, jo šo kredītiestāžu iesaiste darījumos ar iekšzemes klientiem joprojām saglabājas nenozīmīga – noguldījumu īpatsvars kopējos iekšzemes noguldījumos 2019. gada aprīlī bija apmēram 7%, bet šo kredītiestāžu izsniegto iekšzemes aizdevumu īpatsvars kopējos iekšzemes aizdevumos – apmēram 6% (2017. gada beigās attiecīgi 9% un 12%). Raugoties īstermiņa un vidējā termiņa nākotnē saskaņā ar šo kredītiestāžu biznesa plānu prognozēm, to īpatsvars iekšzemes aizdevumos arī līdz 2020. gadam nepārsniegs 7%, jo arī lielās kredītiestādes, kas veido lielāko iekšzemes kredītportfeļa daļu, plāno kredītportfeļa pieaugumu līdz ar tautsaimniecības attīstību. Līdz ar to biznesa modeļa maiņa ir nozīmīga individuālu kredītiestāžu līmenī, taču sistēmiska ietekme šobrīd netiek gaidīta.

2019. gada 1. ceturksnī Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais mājokļa cenu indekss pieauga par 7.1%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada. Pakāpeniski mainās darījumu ar dzīvokļiem struktūra, lielāku īpatsvaru darījumu skaitā ieņemot salīdzinoši jaunākiem un līdz ar to dārgākiem dzīvokļiem. Mājokļu cenu pieaugumu turpina veicināt ienākumu un nodarbinātības kāpums, zemās procentu likmes un popularitāti iemantojusī valsts galvojumu programma mājokļu iegādei. Vienlaikus augošais ekonomiskās klases mājokļu piedāvājums sāk mazināt spiedienu uz mājokļu cenām. Mājokļu pirkuma darījumu skaits pēdējos gados kopumā nav būtiski mainījies.
Kopumā ar nekustamā īpašuma tirgu saistīto risku līmenis vērtējams kā zems. Mājsaimniecību parāda līmenis ir zems (viens no zemākajiem eirozonas valstu vidū), hipotekārās kreditēšanas dinamika joprojām ir lēna. Valsts galvojumu programmas mājokļu iegādei loma no jauna izsniegtajos kredītos saglabājas liela – 2019. gada 1. ceturksnī aptuveni puse no visiem jaunajiem kredītiem mājokļa iegādei bija ar valsts galvojumu. Mājsaimniecību ienākumi aug līdzīgā tempā kā mājokļu cenas, tādējādi mājokļu pieejamība kopumā būtiski nemainās un mājokļu cenu indeksa attiecība pret vidējās neto darba samaksas indeksu ir tuvu ilgtermiņa vidējam rādītājam.

Galvenie Latvijas finanšu sektora stabilitātes riski salīdzinājumā ar vērtējumu pirms ceturkšņa saglabājas nemainīgi. Tie ir saistīti ar Latvijas ekonomikas atvērtību, pasaules, t.sk. ES, makroekonomiskās vides pasliktināšanos, kā arī ar saglabājošos reputācijas risku. Aktuāli saglabājas arī riski, kas saistāmi ar nesabalansētu nekustamā īpašuma tirgus attīstību un augstu mājsaimniecību parādu līmeni Ziemeļvalstīs.

Kontakti


Adrese:
Kungu iela 1, Rīga, LV-1050
Tālrunis
6 7774800
E-Pasts:
Iepriekšējā pierakstīšanās pie sekretāra:
67 774 801
Datu aizsardzības jautājumiem:

Seko aktualitātēm


Pieraksties jaunumiem un saņem nozarei svarīgu informāciju savā e-pastā