Pamatojums normas noteikšanai

  • Sadaļa:

29.10.2019. lēmums par pretcikliskās kapitāla rezerves normas darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas Republikas rezidentiem, noteikšanu

Pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) norma darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas Republikas rezidentiem, tiek noteikta 0% apmērā. Noteikto PKR normu kredītiestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves aprēķinā izmantos no 2020. gada 1. novembra. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lems par nepieciešamību noteikt PKR normu virs 0%, ja Latvijas finanšu sektorā tiks novērots būtisks ciklisko sistēmisko risku pieaugums.

2019. gadā Latvijas ekonomikas kāpums pamazām palēninās. Ja 2017. un 2018. gadā IKP pieaugums bija 5.0%, tad 2019. gada 1. pusgadā (gads pret gadu) tas palēninājies līdz 3.0%. Tiek prognozēts, ka turpmākajos gados IKP pieaugums saglabāsies mērens (ap 3% gadā), jo ārējā pieprasījuma negatīvais impulss mazinās izaugsmes tempu.

Ekonomiskā izaugsme patlaban nerada riskus finanšu stabilitātei, un tā joprojām turpinās bez aktīvas kreditēšanas ietekmes. Kredītu atlikuma un IKP novirze no ilgtermiņa tendences ilgstoši saglabājas negatīva – gan izmantojot plašo (-36% 2019. gada 1. ceturkšņa beigās), gan  šauro (-24% 2019. gada 2. ceturkšņa beigās) kredītu definīciju. Latvijas rezidentiem izsniegto kredītu (pēc šaurās definīcijas) un IKP attiecības līmenis turpina samazināties un 2019. gada 2. ceturkšņa beigās bija 33%. Šāds kredītu un IKP attiecības līmenis Latvijā bija vērojams 2003.–2004. gadā.

Turpinās Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu attīstība, tomēr šī finansējuma pieejamība tuvāko gadu laikā pakāpeniski  samazināsies. Nenoteiktība ārējos tirgos, t.sk. eirozonas valstu tautsaimniecības izaugsmes mazināšanās, liek būt piesardzīgiem par eksporta iespējām. Kā izaugsmes veicinātājs saglabājas privātais patēriņš, ko nodrošina nodarbinātības un algas pieaugums. Tomēr ārējās vides augstā nenoteiktība ģeopolitisko un ekonomisko norišu dēļ pakāpeniski atbalsojas arī mērenākā investīciju aktivitātē iekšzemē un varētu vairot patērētāju piesardzību.

Balstoties uz nekoriģētiem datiem, iekšzemes nefinanšu sektoram izsniegto aizdevumu gada pieauguma temps pakāpeniski palielinās. 2019. gada jūlijā tas sasniedza 2.4%. Mājsaimniecību kreditēšana palielinājusies par 1.0%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (ieskaitot hipotēku kredītus – par 2.1%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu). Nefinanšu sabiedrību kredītportfelis salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājies par 3.6%, un to sekmējusi dažu lielu ilgtermiņa aizdevumu izsniegšana.

Nebanku sektora loma iekšzemes kreditēšanā pakāpeniski pieaug, tomēr nebanku kreditēšanas pieauguma tempi ir palēninājušies. 2019. gada 2. ceturksnī nebanku finanšu iestāžu izsniegto kredītu portfelis pieauga par 5.3% (t.sk. līzings un faktorings – par 8.2%). Mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums pieaudzis attiecīgi par 11.9% un 2.2%. Ātro kredītu segments pastāvīgi uzrāda divciparu skaitļa pieaugumu (17%), un saistībā ar nesenajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) patēriņa kredītu nozare pārveido savus produktus par kredītlīnijām un mazāk paļaujas uz aizņēmumiem. Lai arī ir iespējama zināma ietekme uz dažiem banku produktiem, kopējā PTAL grozījumu ietekme uz finanšu stabilitāti tiek vērtēta kā pozitīva.

Neskatoties uz pieaugošajiem nebanku finansējuma veidiem un apmēriem, nekas neliecina, ka nebanku kreditēšana rada risku finanšu stabilitātei. Nebanku kreditēšanas pieaugums notiek vienlaicīgi ar pastāvīgu darba samaksas pieaugumu (2019. gada 2. ceturksnī neto gada alga pieauga par 7.5%), spēcīgu ekonomisko izaugsmi pēdējos gados un Eiropas Savienības struktūrfondu apgūšanu. Lielāko daļu no nebanku kredītportfeļa (76%) piešķir līzinga kompānijas, kuras vairumā gadījumu ir banku meitasuzņēmumi un kuras ir pakļautas konsolidētajai uzraudzībai. Tāpēc nebanku kreditēšanas strukturālo pieaugumu lielā mērā atbalsta banku grupu stratēģijas un pieaugošais pieprasījums pēc banku pakalpojumiem, kurus nodrošina līzinga apakšstruktūras. Pašreizējā situācijā apskatot kreditēšanu plašākā kontekstā (ieskaitot nebanku kreditēšanu), risku, kas saistīti ar vispārējo kreditēšanas attīstību, novērtējums nemainās.

Kredītiestāžu, kas apkalpoja galvenokārt ārvalstu klientus, biznesa modeļu maiņa nav ietekmējusi finanšu cikla dinamiku, jo šo kredītiestāžu iesaiste darījumos ar iekšzemes klientiem joprojām saglabājas nenozīmīga – noguldījumu īpatsvars kopējos iekšzemes noguldījumos 2019. gada augustā bija apmēram 6%, bet šo kredītiestāžu izsniegto iekšzemes aizdevumu īpatsvars kopējos iekšzemes aizdevumos – apmēram 7% (2017. gada beigās attiecīgi 9% un 12%). Tādējādi biznesa modeļa maiņa ir nozīmīga individuālu kredītiestāžu līmenī, taču sistēmiska ietekme šobrīd netiek novērota.

Ar nekustamā īpašuma tirgu saistīto risku novērtējums nav mainījies. 2019. gada sākumā mājokļu cenu pieaugums ir palēninājies, jo augošais ekonomiskās klases mājokļu piedāvājums sāk mazināt spiedienu uz mājokļu cenām. Mājokļu pirkuma darījumu skaits pēdējos gados kopumā nav būtiski mainījies. 2019. gada 1. ceturksnī Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais mājokļu cenu indekss palielinājās par 7.1% (salīdzinājumā ar 11.1% 2018. gada 4. ceturksnī), t.sk. esošo mājokļu cenas – par 9% (par 12.3% – 2018. gada 4. ceturksnī), jauno mājokļu cenas samazinājās par 2.4% ( par 4.6% – 2018. gada 4. ceturksnī).

Kopumā ciklisko risku novērtējums un arī nostāja attiecībā uz ciklisko politiku paliek iepriekšējā. Ar kreditēšanu un nekustamā īpašuma tirgu saistīto risku līmenis vērtējams kā zems. Mājsaimniecību parāda līmenis ir zems, hipotekārās kreditēšanas dinamika joprojām ir lēna. Mājsaimniecību ienākumi aug līdzīgā tempā kā mājokļu cenas, tādējādi mājokļu pieejamība kopumā būtiski nemainās un mājokļu cenu indeksa attiecība pret vidējās neto darba samaksas indeksu ir tuvu ilgtermiņa vidējam rādītājam.

Galvenie Latvijas finanšu sektora stabilitātes riski salīdzinājumā ar vērtējumu pirms ceturkšņa saglabājas nemainīgi. Tie ir saistīti ar Latvijas ekonomikas atvērtību, pasaules, t.sk. Eiropas Savienības, makroekonomiskās vides pasliktināšanos un vājā ārējā pieprasījuma turpināšanos, kā arī ar saglabājošos reputācijas risku. Aktuāli saglabājas arī riski, kas saistāmi ar nesabalansētu nekustamā īpašuma tirgus attīstību un augstu mājsaimniecību parādu līmeni Ziemeļvalstīs. Kopumā palielinās nenoteiktība saistībā ekonomikas turpmākās attīstības prognozēm.

FKTK sadarbībā ar Latvijas Banku turpinās analizēt attiecīgos rādītājus un tendences, lemjot par PKR normas noteikšanu nākamajos ceturkšņos.

Kontakti


Adrese:
Kungu iela 1, Rīga, LV-1050
Tālrunis
6 7774800
E-Pasts:
Iepriekšējā pierakstīšanās pie sekretāra:
67 774 801
Datu aizsardzības jautājumiem:

Seko aktualitātēm


Pieraksties jaunumiem un saņem nozarei svarīgu informāciju savā e-pastā