Lai stiprinātu kredītņēmēju un kredītiestāžu noturību finanšu cikla lejupslīdes fāzēs, ir būtiski piemērot uz aizņēmējiem vērstus instrumentus (borrower-based measures) – kvantitatīvus limitus, kas nodrošina efektīvu kredītriska pārvaldību un pārdomātu kredītņēmēju kredītspējas izvērtēšanu, kā arī veicina finanšu un kapitāla tirgus stabilitāti:
- kvantitatīvus ierobežojumus patērētāju kredītiem (fiziskām personām) – parāda apkalpošanas izdevumu attiecību pret ienākumiem (debt-service-to-income ratio, turpmāk – DSTI) un parāda attiecību pret gada ienākumiem (debt-to-income ratio, turpmāk – DTI);
- maksimālā kredīta termiņa ierobežojumus kredītiem fiziskām personām;
- specifiskus ierobežojumus kredītiem, kuri izsniegti mājokļa iegādei ar mērķi gūt ienākumus, kas izriet no kredītņēmēja darbības ar nekustamo īpašumu;
- prasības attiecībā uz automatizētiem risinājumiem kredītu piešķiršanā.
Prasības šo instrumentu harmonizētai ieviešanai ir noteiktas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk – FKTK) normatīvajos noteikumos Nr. 120 “Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi” un tās stājas spēkā 2020. gada 1. jūnijā.
Piemērojamās prasības (jauniem kredītlīgumiem, kuri tiks noslēgti no 2020. gada 1. jūnija)
- DSTI prasība patērētāju kredītiem 40 procentu apmērā, kas paredz maksimāli pieļaujamo parāda apkalpošanas izdevumu attiecību pret aizņēmēja vidējiem neto ienākumiem mēnesī.
- DTI prasība patērētāju kredītiem – koeficients 6, kas nosaka maksimāli pieļaujamo kopējā parāda attiecību pret aizņēmēja gada ienākumiem.
- Maksimāli pieļaujamie atmaksas termiņi kredītiem fiziskām personām: hipotekārajam kredītam – 30 gadi, bet patēriņa kredītam (t.sk. finanšu līzinga darījumiem) – septiņi gadi.
Ņemot vērā, ka papildus DSTI un DTI ir arī citi būtiski aizņēmēja maksātspējas noteikšanas kritēriji (piemēram, aizņēmēja uzkrājumu līmenis un galvotāja vai ķīlas esamība), lai nodrošinātu, ka šo ierobežojumu piemērošanas rezultātā aizņēmējiem ar mazu finanšu ievainojamības risku netiek nesamērīgi ierobežotas iespējas saņemt kredītus, FKTK ir noteikusi iespēju iestādēm no tiem daļēji atkāpties – ar nosacījumiem, ka kalendārajā ceturksnī atkāpe nevar pārsniegt 10 procentus no iestādes fiziskajām personām no jauna izsniegto kredītu apmēra un iestādēm ir jābūt spējīgām izskaidrot šo izņēmumu piemērošanas pamatā esošos risku mazinošos elementus.
- Prasība noteikt kārtību kredītu izsniegšanai mājokļa iegādei ar mērķi to izīrēt vai citādā veidā gūt ienākumus, kas izriet no kredītņēmēja darbības ar nekustamo īpašumu. Kredīta apmēra attiecība pret nodrošinājumu (loan-to-value, turpmāk – LTV) šādiem kredītiem nevar pārsniegt 70 procentus, un, vērtējot kredītspēju, prognozējamie ienākumi no nekustamā īpašuma ņemami vērā ne vairāk kā 70 procentu apmērā.
- Prasība vērtēt, cik lielā mērā kredītņēmēja, kas ir patērētājs, risks ir atkarīgs no deklarētajiem ienākumiem, ko rada nekustamais īpašums, un cik – no esošā kredītņēmēja spējas atmaksāt parādu no citiem avotiem. Ja, izvērtējot kredītņēmēja kredītspēju, aprēķinātajos kredītņēmēja ienākumos deklarētie ienākumi no nekustamā īpašuma pārsniedz 20 procentu īpatsvaru, tad kredītņēmēja kredītspēja tiek vērtēta kā nepietiekama, ja kredīta LTV rādītājs ir lielāks nekā 70 procenti.
Atpakaļ
