Atalgojuma noteikšana

  • Sadaļa:

Finansējuma avots

Komisijas darbība tiek finansēta no finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku ikgadējiem maksājumiem komisijas padomes noteiktajā apmērā, kas nepārsniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā noteikto apmēru. Komisijas finansējums nav iekļauts Latvijas Republikas valsts budžetā. Komisijas budžets tiek saskaņots ar Komisijas konsultatīvo finanšu un kapitāla tirgus padomi, kurā finanšu un kapitāla tirgus dalībniekus pārstāv to sabiedrisko organizāciju (profesionālo biedrību) vadītāji.

Starptautisko iestāžu rekomendācijas darbinieku atlīdzības noteikšanai

Komisijas atlīdzības sistēma veidota atbilstoši Bāzeles Banku uzraudzības komitejas “Efektīvas banku uzraudzības pamatprincipiem”, Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas un Starptautiskās Apdrošināšanas uzraugu asociācijas labas uzraudzības prakses standartiem, kā arī saistībām, ko Latvija uzņēmusies, iestājoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (tālāk tekstā – OECD).

Bāzeles banku uzraudzības komitejas “Efektīvas banku uzraudzības pamatprincipi” (Core principles for effective banking supervision (BCP) of the Basel Committee on Banking Supervision) tiek uzskatīti par labas uzraudzības prakses minimālajiem standartiem, un uzraudzības iestāžu atbilstību šiem principiem vērtē tādas starptautiskās organizācijas kā Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka. Starptautiskais Valūtas fonds vērtē atbilstību BCP finanšu sektora stabilitātes novērtējuma programmai, piesaistot Pasaules Bankas ekspertus. Šo pamatprincipu 2. princips nosaka, ka banku uzraudzības iestādei ir jābūt operacionāli neatkarīgai, tai ir jābūt caurskatāmām procedūrām, pienācīgai pārvaldībai un pietiekamiem resursiem. Kritēriji šī principa ieviešanas izvērtējumam paredz, ka neatkarībai un pārvaldes struktūrai ir jābūt noteiktai likumā un informācijai par to ir jābūt publiski pieejamai. Praksē nedrīkst pastāvēt pierādījumi ietekmei no valdības vai tirgus dalībnieku puses, kas ļautu apšaubīt uzraudzības iestādes operacionālo neatkarību vai šīs iestādes spēju iegūt vai izlietot resursus tās mandāta īstenošanai. Uzraudzības iestādei ir jābūt finansētai tādā veidā, kas nerada šaubas par tās neatkarību un autonomiju un ļauj tai nodrošināt efektīvu uzraudzību. Tas nozīmē, ka iestādes budžetam ir jānodrošina skaitliski pietiekams personāls, kam ir uzraudzības procesā nepieciešamās iemaņas, un algu skalai jābūt tādai, kas ļauj piesaistīt augsti kvalificētu personālu un nodrošināt zemu personāla mainību (https://www.bis.org/publ/bcbs230.pdf).

OECD aicina ievērot līdzīgus principus un praksi regulatoru un finanšu sektora uzraudzības iestāžu darbībā. Tā, piemēram, OECD labās prakses principi attiecībā uz regulatoru pārvaldību nosaka, ka regulatora finansējuma līmenim jābūt adekvātam, lai tas, darbojoties efektīvi, spētu izpildīt ar likumiem uzliktos pienākumus. Tiek uzsvērts, ka tieši spēja piesaistīt augsti kvalificētu personālu ar konkurējošiem nosacījumiem stiprina uzraudzības kvalitāti un neatkarību.

Atalgojuma noteikšana

Lai nodrošinātu Komisijas misijas – atbilstoši labākajai starptautiskajai tirgus dalībnieku uzraudzības praksei un pamatprincipiem efektīvi regulēt un pārraudzīt finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību, veicināt finanšu un kapitāla tirgus stabilitāti, konkurētspēju un attīstību, kā arī ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību – sekmīgu īstenošanu un stratēģisko mērķu sasniegšanu, Komisijā nepieciešams nodarbināt profesionālus, ar augstu darba kultūru, ētiskajiem standartiem un motivāciju apveltītus darbiniekus.

Būtiska loma darbinieku piesaistīšanā un motivēšanā ir atalgojumam. Iepazīstoties ar atalgojuma sistēmu veidošanas piemēriem Latvijā un kaimiņvalstu radniecīgo uzraudzības institūciju pieredzi atalgojuma noteikšanā, kā arī situāciju darbaspēka tirgū, Komisija 2002. gada pavasarī pieņēma lēmumu darbinieku atalgojuma noteikšanā vadīties pēc atalgojuma, kāds tiek maksāts Latvijas finanšu sektorā.

Komisijas darbinieku atalgojuma pielīdzināšanai finanšu sektorā strādājošo atalgojumam noteicošais arguments ir faktiskā situācija darba tirgū – neviena no Latvijas augstskolu mācību programmām nav izstrādāta, lai sagatavotu finanšu sektora uzraudzības vai metodikas ekspertus, tādēļ Komisijas potenciālie darbinieki ir nodarbināti pie tirgus dalībniekiem, savukārt Komisijas darbinieki, pārtraucot darba attiecības ar Komisiju, varētu meklēt darba devēju finanšu sektorā, kā arī Komisijas pamatdarbību veicēji – uzraudzības un metodikas eksperti, juriskonsulti, kas nodarbojas ar licencēšanas jautājumiem, kā arī finanšu tirgus analītiķi – amata darba pienākumu satura atšķiras no valsts pārvaldē strādājošo amatiem.

No 2004. gada Komisija regulāri piedalās finanšu nozares atalgojuma pētījumos (Latvijā šo pakalpojumu nodrošina SIA “Fontes Vadības konsultācijas”).

Tā kā Komisijas amati kompetenču un pienākumu ziņā būtiski atšķiras no pārējiem tirgū pieejamajiem amatiem, lai precīzāk noteiktu amata vērtību, Komisija veica katram amatam izvirzīto kvalifikācijas prasību, darba rakstura un atbildības analīzi.

Lai izveidotu pamatu Komisijas amatu algu sistēmai, Komisijā izstrādāta “Amatu vērtēšanas kārtība” (aktualizēta 2017. gada 20. decembrī), kas balstīta uz Ministru kabineta 23.09.2003. noteikumos Nr. 533 “Noteikumi par intelektuālā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem” noteiktajiem amatu novērtēšanas pamatprincipiem. “Amatu vērtēšanas kārtība” ir izstrādāta ar mērķi nodefinēt un apkopot Komisijas amatiem izvirzītās prasības kvalifikācijas, darba rakstura un atbildības jomā, kā arī noteikt to vērtību, apvienojot Komisijas amatus līdzvērtīgās amatu grupās. Amati sadalīti amatu grupās, pamatojoties uz amata kritēriju analīzi.

Rādītāji Kritēriji Pakāpju skaits
Izglītība un profesionālā pieredze Izglītība 7
Profesionālā pieredze 6×4
Darba raksturojums Darba sarežģītība 8
Garīgā piepūle un domāšanas sarežģītība 5
Sadarbība un vadība 4×4
Atbildība Atbildība par darba norisi un rezultātiem 8
Atbildība par lēmumiem 8

Katram kritērijam noteiktas vairākas pakāpes atbilstoši amata prasību daudzveidībai Komisijā. Pakāpju vērtības skaitliskā skala ir izveidota, izmantojot punktu sistēmu, lai, nosakot amatam vērtējumu atbilstoši kritērijiem, varētu salīdzināt amatus un atspoguļot atšķirības starp tiem. Skaitliskā skala ļauj salīdzināt atšķirīgus amatus kā iestādes iekšienē, tā arī ārpus tās ar citām organizācijām, kurās amati novērtēti, izmantojot līdzīgu amatu novērtēšanas metodi.

Novērtējot amatus, vērtē optimālās prasības, kuras izvirzītas amatam, atbilstoši tā aktuālajiem pienākumiem un kvalifikācijas prasībām. Vērtēšanā neņem vērā pagātnē veiktās vai nākotnē plānotās pārmaiņas.

Amatu vērtēšanas rezultātā iegūst amata vērtību, kura atbilst visu kritēriju vērtējumu summai punktos, t.i., amata relatīvo vērtību.

Komisija no 01.03.2011. ir iekļauta valsts iestāžu vienotajā atalgojuma sistēmā, saskaņā ar kuru tās darbiniekiem atalgojums un citi materiālie labumi tiek noteikti pēc valstī noteiktiem vienotiem kritērijiem. Komisijas darbinieku atalgojuma politika, ievērojot šos kritērijus un ikgadējā finanšu nozares atalgojuma tirgus pētījuma rezultātus, noteikta iekšējos normatīvajos aktos, kuri paredz detalizētu amatu atalgojuma skalu atbilstoši darbinieku amatiem izvirzītajām prasībām kvalifikācijas, darba rakstura un atbildības jomā.

Komisijas darbinieku atlīdzības sistēmu veido darba samaksa (amata alga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas), sociālās garantijas (pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana) un atvaļinājumi. Ar darbinieku atlīdzību saistītos jautājumus regulē “Atlīdzības sistēmas piemērošanas kārtība“.

Komisijas darbinieku amata algu, pamatojoties uz amatu relatīvajai vērtībai atbilstošu atalgojumu finanšu sektora atalgojuma pētījumā, nosaka saskaņā ar “Amata algas noteikšanas kārtību”.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatu algu likmes 2019. gadā

Amatu grupa Amata nosaukums Relatīvā vērtība punktos
(minimālā – maksimālā)
Amata algas diapazons(euro) Vidējā amata alga
(euro)
Darbinieku skaits
11. Komisijas priekšsēdētājs 847–1008 6188-9509* 9000 1
10. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks 706-846 5181-9509* 7600 1
9. Departamenta direktors, padomes loceklis 588–705 4297-7980 6067 3
8. Nozares padomnieks
Atbilstības kontroles departamenta direktors
Departamenta direktora vietnieks monetāro finanšu iestāžu uzraudzības jautājumos
Departamenta direktora vietnieks nemonetāro finanšu iestāžu uzraudzības jautājumos
Apdrošināšanas daļas vadītājs
Noregulējuma un garantiju fondu daļas vadītājs
Monetāro finanšu iestāžu darbības analīzes daļas vadītājs
Monetāro finanšu iestāžu risku novērtēšanas daļas vadītājs
Regulējošo prasību daļas vadītājs
Licencēšanas daļas vadītājs
Informācijas tehnoloģiju daļas vadītājs
490–587 3562-6616 4420 10
7. Atbilstības kontroles departamenta direktora vietnieks
Finanšu instrumentu tirgus daļas vadītājs
Maksājumu iestāžu un nebanku monetāro finanšu iestāžu daļas vadītājs
Pensiju un ieguldījumu fondu daļas vadītājs
Metodikas daļas vadītājs
Statistikas un analīzes daļas vadītājs
Juridiskās daļas vadītājs
Banku uzraudzības daļas vadītājs
Nebanku uzraudzības daļas vadītājs
Darījumu analīzes daļas vadītājs
Normatīvā nodrošinājuma daļas vadītājs
Finanšu daļas vadītājs
Stratēģiskās plānošanas un risku vadības daļas vadītājs
Personāla daļas vadītājs
Komunikācijas daļas vadītājs
Galvenais informācijas sistēmu administrators
408–489 2950-5479 3839 14
6. Sankciju un atbilstības kontroles daļas vadītājs
Ārējo sakaru daļas vadītājs
Iekšējā audita daļas vadītājs
Dokumentu un arhīva pārvaldības daļas vadītājs
Saimniecības daļas vadītājs
Daļas vadītāja vietnieks nozīmīgu banku uzraudzības jautājumos
Daļas vadītāja vietnieks mazāk nozīmīgu banku uzraudzības jautājumos
Aktuārs
Galvenais uzraudzības eksperts
Galvenais juriskonsults
Galvenais metodikas eksperts
Galvenais uzraudzības metodikas eksperts
Galvenais sabiedrisko attiecību soeciālists
Galvenais finanšu tirgus analītiķis
Datu aizsardzības eksperts
Galvenais informācijas sistēmu auditors
Informācijas sistēmu drošības vadītājs
Vecākais informāciju sistēmu projektētājs
340–407 2440-4531 3321 42
5. Vecākais uzraudzības eksperts
Vecākais noregulējuma eksperts
Vecākais juriskonsults
Vecākais finanšu tirgus analītiķis
Vecākais uzraudzības metodikas eksperts
Vecākais metodikas eksperts
Galvenais grāmatvedis
Galvenais datortīkla administrators
Vecākais informācijas sistēmu auditors
Informācijas sistēmu administrators
283–339 2018-3748 2721 40
4. Uzraudzības eksperts
Noregulējuma eksperts
Uzraudzības metodikas eksperts
Metodikas eksperts
Finanšu tirgus analītiķis
Vecākais iekšējais auditors
Atbilstības nodrošināšanas speciālists
Juriskonsults
Risku vadības speciālists
Vecākais personāla speciālists
Vecākais sabiedrisko attiecību speciālists
Ārējo sakaru speciālists
Datortīkla administrators
Informācijas sistēmu administrators 1
236–282 1664-3091 2367 46
3. Vecākais licencēšanas eksperts
Vecākais grāmatvedis
Sabiedrisko attiecību speciālists
Ārējo sakaru koordinētājs
Personāla speciālists
Galvenais redaktors
Tulkotājs
Statistiķis
Informācijas sistēmu uzturētājs
Saimniecības pārzinis
197–235 1372-2548 1770 9
2. Sekretārs
Licencēšanas eksperts
Grāmatvedis
Komandējumu administrators
164–196 1127-2093 1499 4
1. Vecākais lietvedis
Lietvedis
Arhīva pārzinis
137–163 923-1914 1225 2

* Maksimālais atalgojuma līmenis saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 13.2 pantu.

1 Amata galvenie darba pienākumi saistīti ar statistiskās informācijas sistēmu administrēšanu.

Kontakti


Adrese:
Kungu iela 1, Rīga, LV-1050
Tālrunis
6 7774800
E-Pasts:
Iepriekšējā pierakstīšanās pie sekretāra:
67 774 801
Datu aizsardzības jautājumiem:

Seko aktualitātēm


Pieraksties jaunumiem un saņem nozarei svarīgu informāciju savā e-pastā