Par bankas veikto maksājumu, kas saistīti ar nodrošinājuma saglabāšanu un uzturēšanu, atzīšanu uzskaitē

  • Sadaļa:

Jautājums
Bankas sastopas ar gadījumiem, kad kredītņēmējs pārtrauc pildīt savas kredītsaistības, kā arī pārtrauc uzturēt par labu bankai ieķīlāto nodrošinājumu (visbiežāk – nekustamo īpašumu). Līdz nodrošinājuma pārņemšanai bankas valdījumā, lai nezaudētu ieķīlāto nodrošinājumu un nekristos tā realizācijas vērtība, bankas veic nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar nodrošinājuma saglabāšanu un uzturēšanu, piemēram, apmaksā apsardzes izdevumus, apdrošināšanu, apkuri u.c.
Vai par nodrošinājuma uzturēšanu veiktos maksājumus var atzīt bankas bilancē kā prasības pret klientu (kredītņēmēju), it īpaši, ja kredītlīguma nosacījumi paredz, ka kredītņēmējam ir pienākums atlīdzināt bankai šādu darbību rezultātā radušos izdevumus?

Atbilde
Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk tekstā – Komisija) 24.02.2006. normatīvo noteikumu Nr. 46 “Banku, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi” 52. punktā minēto darījumus un notikumus bankas darbībā atspoguļo finanšu pārskatos, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.
Lemjot par aktīva atzīšanu, jāņem vērā “Finanšu pārskatu sagatavošanas un uzrādīšanas pamatnostādnēs” (Framework for the Preparation and Presentation of Financial Statements) norādītais, ka aktīvu atzīst, ja pastāv liela varbūtība, ka banka nākotnē gūs labumu un aktīvam ir ticami nosakāmas izmaksas vai vērtība. Aktīvu neatzīst, ja ir radušies izdevumi, bet varbūtība, ka pēc pārskata perioda beigām banka gūs ekonomisko labumu, ir neliela. Šāda pieeja nenozīmē, ka vadības nodomi nav bijuši vērsti uz ekonomiskā labuma gūšanu nākotnē vai ka vadība kļūdījusies. Vienīgais pamatojums ir tas, ka nākotnes ekonomisko labumu gūšanas varbūtība ir pārāk maza, lai attaisnotu aktīva atzīšanu.
Ņemot vērā minēto, bankai jāizvērtē katrs gadījums individuāli, nosakot, cik liela ir varbūtība atgūt par nodrošinājuma saglabāšanu un uzturēšanu samaksātos līdzekļus. Ja šādu līdzekļu atgūšanas varbūtība ir liela, tad samaksātos līdzekļus var atzīt par bankas prasībām pret klientu tikai reāli atgūstamo summu apmērā, taču nepalielinot izsniegtā kredīta uzskaites vērtību. Vienlaikus Komisija vērš uzmanību, ka, ja aktīva atzīšanas brīdī jau pastāv neliela varbūtība atgūt samaksātos līdzekļus, Komisija neatbalsta situāciju, kad banka finanšu pārskatos atzīst aktīvu, kuram uzreiz jāveido uzkrājumi.
Komisija uzskata, ka situācijā, kad klients pārtrauc pildīt savas kredītsaistības un arī pārtrauc uzturēt par labu bankai ieķīlāto nodrošinājumu, pastāv pamatotas šaubas atgūt par nodrošinājuma saglabāšanu un uzturēšanu samaksātos līdzekļus, kaut arī bankai saskaņā ar līguma nosacījumiem ir uz to juridiskas tiesības. Šādā situācijā, ņemot vērā piesardzības principu, samaksātie līdzekļi būtu jāatzīst par bankas izdevumiem attiecīgajā pārskata periodā.

Kontakti


Adrese:
Kungu iela 1, Rīga, LV-1050
Tālrunis
6 7774800
E-Pasts:
Iepriekšējā pierakstīšanās pie sekretāra:
67 774 801
Datu aizsardzības jautājumiem:

Seko aktualitātēm


Pieraksties jaunumiem un saņem nozarei svarīgu informāciju savā e-pastā